Sākumā atkarto iepriekšējo teoriju par šūnām!
Šūna ir elementāra dzīvā sistēma, kurā izpaužas galvenās dzīvības pazīmes.
Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, tā eksistē kā patstāvīgas vienšūnas organismi, kā arī veido daudzšūnu organismus, kuros veic specializētas funkcijas. Šūnas organoīdus sauc par organellām.
Šūnas apvalu sauc par membrānu, tā piešķir šūnai formu un norobežo no citām šūnām. Membrāna ir puscaurlaidīga - dažas vielas tā laiž cauri, bet citas - nelaiž. Caur membrānu šūnā iekļūst vajadzīgās vielas, bet no šūnas tiek izvadītas atkritumvielas.
Šūnas iekšējo vidi veido citoplazma. Tā ir pusšķidra viela, kurā tiek šķīdinātas un pārvietotas dažādas vielas. Citoplazma saista savā starpā šūnas sastāvdaļas.
Kodols regulē šūnās notiekošos procesus. Kodolā veidojas un glabājas iedzimtības informācija, kas nosaka gan šūnas, gan visa organisma īpašības kopumā. Ja no šūnas izņem kodolu, tā drīz vien iet bojā.
Šūnas iekšējo vidi veido citoplazma. Tā ir pusšķidra viela, kurā tiek šķīdinātas un pārvietotas dažādas vielas. Citoplazma saista savā starpā šūnas sastāvdaļas.
Kodols regulē šūnās notiekošos procesus. Kodolā veidojas un glabājas iedzimtības informācija, kas nosaka gan šūnas, gan visa organisma īpašības kopumā. Ja no šūnas izņem kodolu, tā drīz vien iet bojā.
Kodolā atrodas hromosomas, kuras sastāv no DNS (dezoksiribonukleīnskābe).
KĻŪDA ATTĒLĀ goldži!! MItohondrions?Dzīvnieka šūna
atkal goldži !!Auga šūna
Dzīvnieka un augu šūnai ir kopīgas šūnas sastāvdaļas: membrāna, kodols, mitohondriji, citoplazma, ribosomas u.c. organoīdi. Augu šūnām ir raksturīgi hloroplasti, biezs šūnapvalks, liela vakuola.