Mierīgā ieelpā cilvēks ieelpo apmēram 0.5 l gaisa un tikpat daudz gaisa arī izelpo. Viens no cilvēka veselības rādītājiem ir plaušu dzīvības tilpums jeb plaušu vitālā kapacitāte.
Plaušu dzīvības tilpums ir gaisa daudzums, ko cilvēks spēj izelpot pēc visdziļākās ieelpas.
Plaušu dzīvības tilpumu mēra ar mērierīci, ko sauc par spirometru
Cilvēkiem, kas regulāri nodarbojas ar sportu vai spēlē pūšamos instrumentus, plaušu dzīvības tilpums ir lielāks. Smēķēšana plaušu dzīvības tilpumu samazina. Viens no būtiskākajiem elpceļu slimošanas iemesliem ir smēķēšana. Tā ne tikai negatīvi ietekmē elpošanas orgānus, bet atstāj arī negatīvas sekas uz visu organismu! Elpvadu, tāpat kā deguna dobumu, klāj skropstiņepitēlijs. Skropstiņas virza putekļus un baktērijas laukā no elpceļiem. Smēķētājiem elpvada skropstiņas nespēj normāli darboties, jo tabakas dūmos esošās vielas paralizē to darbību. Smēķētāju plaušās uzkrājas kaitīgas vielas un viņus bieži moka nepatīkams klepus.
Veselas plaušas un smēķētāja plaušas
Svarīgi!
Elpošanas orgānu slimības ir bieži sastopamas, jo elpceļi saskaras ne tikai ar gaisu, bet arī gaisā esošajiem vīrusiem un baktērijām.
Bronhīta jeb bronhu elpvadu iekaisuma simptomi ir klepus, durošas sāpes krūtīs, straujš slimības sākums ar pēkšņu temperatūras paaugstināšanos, līdz par 39 - 40°C. Ārstēšana jāveic laicīgi, jo citādi var rasties astma, jākonsultējas ar ģimenes ārstu par piemērotāko ārstēšanas metodi, slimošanas ilgums līdz 4 nedēļām.
Tuberkuloze ir infekcijas slimība, kuru izraisa tuberkulozes nūjiņa. Lielākoties tuberkuloze skar plaušas. Taču ar asins straumi infekcija var izplatīties pa visu organismu un skart tādus orgānus un sistēmas, kā nieres, mugurkaulu, gūžas kaulus un locītavas, dzimumorgānus, acis, limfmezglus, galvas smadzenes, u.c. Inficēšanās gaisa pilienu ceļā. Tuberkulozi izplata tikai slimi ar plaušu tuberkulozi cilvēki. Slimais cilvēks, klepojot, šķaudot, runājot, apkārtējā vidē ar sīkiem siekalu pilieniņiem izdala arī tuberkulozes nūjiņas. Simptomi ir klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra, svara zudums, pastiprināta svīšana naktīs.
Gripa ir akūta infekcijas slimība. Gripa skar galvenokārt elpošanas orgānu sistēmu un īpaši bīstama maziem bērniem, cilvēkiem pēc 60 – 65 gadiem un pacientiem, kuriem ir hroniskas slimības, iespējamo komplikāciju dēļ. Gripu izraisa vīruss. Gripas vīrusam izdala trīs tipus – \(A\), \(B\) un \(C\). Iemesls, kāpēc ar gripas vīrusu tik grūti cīnīties, ir tā antigēnu struktūras mainīgā daba. Tas rada grūtības izstrādāt vakcīnu, kas būtu efektīva ilgstošā laika periodā. Katru gadu gripas sezonas nobeigumā tiek izteiktas prognozes un plānoti pasākumi nākošā gada gripas vīrusa tipam. Simptomi ir klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpceļu iekaisums.
Angīna ir augšējo elpceļu, visbiežāk aukslēju mandeļu iekaisums. Ar angīnu vairāk slimo bērni un jaunieši. Slimības ierosinātāji parasti ir strutu veidošanos izraisošas baktērijas - stafilokoki, streptokoki, vīrusi vai patogēnās sēnes. Slimniekam parasti palielinās un kļūst sāpīgas mandeles, uz tām redzami strutaini veidojumi, paaugstinās temperatūra. Pret angīnu neveidojas specifiskā imunitāte, tāpēc ar šo slimību slimo vairākkārt.
Difterijai ir vairākas formas, atkarībā no tā, kādi orgāni ir inficēti. Šai infekcijas slimībai ir raksturīga plēvainu aplikumu veidošanās uz gļotādām un ādas. Visbiežāk ar difterijas nūjiņu tiek inficēti elpceļi, retāk - dzimumorgānu gļotāda, acu gļotāda. Mikroorganismiem vairojoties, izdalās toksīni. Pirmajās slimības dienās difterijas toksīna dēļ veidojas gļotādas apsārtums, tūska, šūnu bojāeja un īpašu plēvju veidošanās. Toksīni uzsūcas arī asinīs un izplatās pa visu organismu. Tie toksiski iedarbojas uz sirds muskuli, skar nervu sistēmu, rada nieru un aknu bojājumus. Parasti ar difteriju slimo nevakcinēti cilvēki vai arī cilvēki ar vāju imunitāti.
Plaušu karsonis ir smaga plaušu infekcijas slimība, kuru visbiežāk izraisa baktērijas pneimokoki, kas patstāvīgi atrodas uz elpceļu gļotādas. To aktivēšanos veicina saaukstēšanās, pārpūle, traumas, akūtas infekcijas. Slimībai ir raksturīgs klepus, nespēks, apgrūtināta elpošana, stipri paaugstināta temperatūra. Infekcija izraisa gļotu un strutu uzkrāšanos alveolās, tādējādi apgrūtinot gāzu maiņu. Infekcijas perēkļus var saskatīt, veicot plaušu rentgenu. Specifiskā imunitāte neveidojas pret visām baktērijām, kas izraisa plaušu karsoni, tāpēc ar šo slimību var saslimt vairākkārt.
Svarīgi!
Ja cilvēks ir saslimis ar elpošanas orgānu slimībām, tad jāatceras, ka vairums no tām izplatās pa gaisu - kā pilienu infekcija, tāpēc šķaudīšanas un klepošanas laikā ir jālieto salvetes un nevajadzētu apmeklēt sabiedriskas vietas, lai neaplipinātu līdzcilvēkus. Arī ārstu vajadzētu aicināt uz mājām, nevis apmeklēt poliklīniku!
Elpošanas orgānu sistēmas traucējumu gadījumos rīkojas atbilstoši situācijai – atpazīst risku, domā, rīkojas.
Aizrīties var gan ar siekalām, gan ēdienu, gan svešķermeņiem, ja tie nokļūst nevis barības vadā, bet elpceļos.Aizrīšanās pazīmes ir mokošs klepus, sārti vaigi un asarošana, cilvēkam ir grūti elpot, vai arī viņš neelpo vispār, āda maina krāsu no sārtās uz zilo un beigu stadija – bezsamaņa.
Ja cietušais ir samaņā:
- Apķer viņu no aizmugures ar abām rokām.
- Vienas rokas pirkstus saliec un uzliec to starp cietušā nabu un krūtīm.
- Otru plaukstu uzliec virs dūres.
- Spēcīgi spied dūri cietušā vēderā, saliekot rokas elkoņos. Centies nespiest uz krūškurvi.
- Nepieciešamības gadījumā augstākminēto paņēmienu atkārto dažas reizes, kamēr elpceļi netiks atbrīvoti.
- Ja svešķermenis ir atbrīvojis traheju, cilvēks atsāks elpot, mainīsies sejas krāsa.
Smakšana dūmos
Par dūmu ieelpošanas traucējumiem var būt aizdomas cilvēkam, kurš bijis ugunsgrēka tuvumā, īpaši ugunsgrēka iekštelpās. Dūmu nosmakšanas pazīmes: var būt klepus un vemšanas līdz sliktai dūšai, miegainībai un trauksmei; tam ir arī deguna, mutes un sejas apdegumi, nopietnas elpošanas grūtības un karstas siekalas.
Kā rīkoties, redzot, ka cilvēks, iespējams, ir saindējas ar dūmiem?
Par dūmu ieelpošanas traucējumiem var būt aizdomas cilvēkam, kurš bijis ugunsgrēka tuvumā, īpaši ugunsgrēka iekštelpās. Dūmu nosmakšanas pazīmes: var būt klepus un vemšanas līdz sliktai dūšai, miegainībai un trauksmei; tam ir arī deguna, mutes un sejas apdegumi, nopietnas elpošanas grūtības un karstas siekalas.
Kā rīkoties, redzot, ka cilvēks, iespējams, ir saindējas ar dūmiem?
- Ja ir mazākās aizdomas par iespējamu nosmakšanu ar dūmiem, cietušais nekavējoties jānogādā svaigā gaisā un jāizsauc ātrā palīdzība.
Slīkšana ir slāpšana, kuras cēlonis ir šķidruma (visbiežāk ūdens) iekļūšana elpošanas ceļos, ja viss ķermenis vai deguns un mute atrodas šķidrumā.
Rīcība gadījumā, ja cilvēks slīkst:
Rīcība gadījumā, ja cilvēks slīkst:
- Novērtē situāciju un savas spējas izglābt slīkstošo.
- Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā.
- Visdrošākā ir glābšana no krasta, pamet virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba, tukša plastmasas pudele vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens.
- Ja esi nelaimes aculiecinieks, centies pēc iespējas labāk iegaumēt notikuma vietu, lai varētu glābējiem precīzāk norādīt vietu, kur notikusi nelaime.
- Nelaimes gadījumā nekavējoties izsauc glābējus, zvanot 112. Sagaidi glābējus un norādi cietušā atrašanās vietu.
Kā palīdzēt cietušajiem pēc slīkšanas?
Nelaime var notikt ar radiem, draugiem, paziņām un citiem līdzcilvēkiem un var būt situācijas, kad tikai no Tavas pareizas rīcības ir atkarīga viņu spēja izdzīvot.
Nelaime var notikt ar radiem, draugiem, paziņām un citiem līdzcilvēkiem un var būt situācijas, kad tikai no Tavas pareizas rīcības ir atkarīga viņu spēja izdzīvot.
- Ja esi viens, palīdzība jāsauc pašam, zvanot 112. Izsaucot palīdzību, precīzi pasaki atrašanās vietu. Precīzi izstāsti, kas ir noticis, lai dispečers saprot, kāda brigāde jāsūta un kāda palīdzība būs nepieciešama.
- Sniedz informāciju, cik ir cietušie un kāda veida traumas gūtas.
Nenoliec klausuli pirmais! - Ja cietušais neelpo, nekavējoties uzsāc atdzīvināšanas pasākumus (sirds masāža un elpināšana).