Iepazīsties ar situāciju un piedāvātajiem informācijas avotiem! Izpildi uzdevumu!
Situācija
Jaunietim ir 19 gadi, viņš dzīvo vienā no Latvijas pagastiem, kas robežojas ar Baltkrieviju. Tā kā puisim ir „zelta rokas”, viņš jau tagad, mācoties profesionāli tehniskajā skolā, remontē paziņu auto un pēc skolas beigšanas plāno veidot savu biznesu šajā jomā. Daudzi vienaudži, meklējot labākus apstākļus, dodas prom no pagasta uz Rīgu vai Pierīgu, kā arī ārzemēm. Jaunietis šaubās par uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām dzimtajā pagastā. Pašvaldība ir atsaucīga un iespēju robežās atbalsta jaunos uzņēmējus.
Jaunietim ir 19 gadi, viņš dzīvo vienā no Latvijas pagastiem, kas robežojas ar Baltkrieviju. Tā kā puisim ir „zelta rokas”, viņš jau tagad, mācoties profesionāli tehniskajā skolā, remontē paziņu auto un pēc skolas beigšanas plāno veidot savu biznesu šajā jomā. Daudzi vienaudži, meklējot labākus apstākļus, dodas prom no pagasta uz Rīgu vai Pierīgu, kā arī ārzemēm. Jaunietis šaubās par uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām dzimtajā pagastā. Pašvaldība ir atsaucīga un iespēju robežās atbalsta jaunos uzņēmējus.
Avots A. Pašvaldību likums
4. pants. Autonomās funkcijas
(1) Pašvaldībai ir šādas autonomās funkcijas:
1) organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības, siltumapgādes un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds; [..]
12) sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā un sniegt tai atbalstu;
13) izsniegt atļaujas un licences komercdarbībai; [..]
15) saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanu un apbūvi;
16) nodrošināt ar būvniecības procesu saistīta administratīvā procesa tiesiskumu; [..]
20) veicināt dabas kapitāla ilgtspējīgu pārvaldību un apsaimniekošanu, kā arī noteikt publiskā
lietošanā esoša pašvaldības īpašuma izmantošanas kārtību, ja likumos nav noteikts citādi.
Avots: https://likumi.lv
4. pants. Autonomās funkcijas
(1) Pašvaldībai ir šādas autonomās funkcijas:
1) organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības, siltumapgādes un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds; [..]
12) sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā un sniegt tai atbalstu;
13) izsniegt atļaujas un licences komercdarbībai; [..]
15) saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanu un apbūvi;
16) nodrošināt ar būvniecības procesu saistīta administratīvā procesa tiesiskumu; [..]
20) veicināt dabas kapitāla ilgtspējīgu pārvaldību un apsaimniekošanu, kā arī noteikt publiskā
lietošanā esoša pašvaldības īpašuma izmantošanas kārtību, ja likumos nav noteikts citādi.
Avots: https://likumi.lv
Avots B. Informatīvais ziņojums „Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai” (2023. gads)
ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda VARAM pārziņā esošo pasākumu pašvaldībām kopējais pieejamais ES fondu finansējums sastāda 741 673 303 euro. ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda pasākumi pašvaldībām kopumā vērsti uz atbalstu dažādās jomās: pašvaldību ēku infrastruktūras un energoefektivitātes uzlabošana, infrastruktūras attīstīšana uzņēmējdarbības atbalstam; [..] jaunu un
inovatīvu risinājumu attīstīšana efektīvākai pakalpojumu nodrošināšanai pašvaldībās.
ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda VARAM pārziņā esošo pasākumu pašvaldībām kopējais pieejamais ES fondu finansējums sastāda 741 673 303 euro. ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda pasākumi pašvaldībām kopumā vērsti uz atbalstu dažādās jomās: pašvaldību ēku infrastruktūras un energoefektivitātes uzlabošana, infrastruktūras attīstīšana uzņēmējdarbības atbalstam; [..] jaunu un
inovatīvu risinājumu attīstīšana efektīvākai pakalpojumu nodrošināšanai pašvaldībās.
Avots C. Deputāti ir pārliecināti: Latgalei jāsniedz palīdzība!
„Ekonomiskā situācija Latgalē vienmēr ir bijusi visai sarežģīta. Reģiona uzņēmēji, tostarp lauksaimnieki, izdzīvo, kā paši spēj. Atsevišķu jomu pārstāvjiem kļuva nedaudz vieglāk pēc Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanas. Savukārt izstrādātais rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.–2026. gadam raisīja negatīvas emocijas visiem. Šo plānu sāka apspriest jau apakškomisijas sēdes laikā. Tajā piedalījās vairāku ministriju pārstāvji, kuri cits pēc cita atklāti paziņoja, ka tām nav neviena priekšlikuma, kas būtu speciāli izstrādāts Austrumu pierobežas reģionam. [..] Finanšu
ministrija paziņoja, ka biznesa sabiedrība jau ir saņēmusi visu iespējamo ministrijas atbalstu un nekādi īpaši pasākumi minētajai teritorijai nav paredzēti. Satiksmes ministrija nevarēja nosaukt nevienu ceļu Latgalē, kuru tuvākajos gados plānots būtiski uzlabot.”
Avots: latgaleslaiks.lv
„Ekonomiskā situācija Latgalē vienmēr ir bijusi visai sarežģīta. Reģiona uzņēmēji, tostarp lauksaimnieki, izdzīvo, kā paši spēj. Atsevišķu jomu pārstāvjiem kļuva nedaudz vieglāk pēc Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanas. Savukārt izstrādātais rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.–2026. gadam raisīja negatīvas emocijas visiem. Šo plānu sāka apspriest jau apakškomisijas sēdes laikā. Tajā piedalījās vairāku ministriju pārstāvji, kuri cits pēc cita atklāti paziņoja, ka tām nav neviena priekšlikuma, kas būtu speciāli izstrādāts Austrumu pierobežas reģionam. [..] Finanšu
ministrija paziņoja, ka biznesa sabiedrība jau ir saņēmusi visu iespējamo ministrijas atbalstu un nekādi īpaši pasākumi minētajai teritorijai nav paredzēti. Satiksmes ministrija nevarēja nosaukt nevienu ceļu Latgalē, kuru tuvākajos gados plānots būtiski uzlabot.”
Avots: latgaleslaiks.lv
Avots D. Augstais bezdarbs Latgalē – vai iespēja uzņēmējdarbības attīstībai?
„Vai lielu uzņēmumu reģionālu biroju atvēršana Latgalē varētu būt jauna tendence vai drīzāk izņēmuma gadījumi? Tas atkarīgs no piedāvājuma,” pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. „Ja uzņēmējs redzēs, ka viņam ir būtiski labāks nodokļu režīms, kaut reģions ir ar kopumā zemākām algām, kas nozīmē, ka kopumā mazliet zemāk varēs maksāt par kaut ko, un bezdarba rādītāji ir augsti, bet būs atbilstošas infrastruktūras iespējas – ofisa telpas pakalpojuma biznesam vai ražošanas
telpas – vai būs ražošana par atbilstošu un konkurētspējīgu cenu, tad arī tie investori būs,” uzskata Endziņš. Viens no lielākajiem Latgales, tā teikt, „burkāniem” uzņēmēju pievilināšanai ir speciālās ekonomiskās zonas (SEZ). Nevienā citā Latvijas reģionā nav tāds speciālo ekonomisko zonu pārklājums kā Latgalē, kur darbojas pat divas šādas zonas ar īpašiem nodokļu atvieglojumiem, tostarp līdz pat 100 % nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, 80 % atlaide uzņēmuma ienākuma nodoklim un citas priekšrocības. Rēzeknes SEZ teritorijā šobrīd
strādā 22 komercsabiedrības, savukārt Latgales SEZ – 29. Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs saredz iespēju piesaistīt vēl vairāk uzņēmumu, ja tiktu paplašinātas uzņēmējdarbības jomas, kas var pretendēt dalībai SEZ. Latgales SEZ varētu iestāties arī pārtikas ražotāji, ja IKP ir vismaz par 50 % mazāks nekā vidēji Eiropā, pie šādas
matemātikas, tad Latgale visa tam atbilst.
Avots: https://www.lsm.lv
„Vai lielu uzņēmumu reģionālu biroju atvēršana Latgalē varētu būt jauna tendence vai drīzāk izņēmuma gadījumi? Tas atkarīgs no piedāvājuma,” pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. „Ja uzņēmējs redzēs, ka viņam ir būtiski labāks nodokļu režīms, kaut reģions ir ar kopumā zemākām algām, kas nozīmē, ka kopumā mazliet zemāk varēs maksāt par kaut ko, un bezdarba rādītāji ir augsti, bet būs atbilstošas infrastruktūras iespējas – ofisa telpas pakalpojuma biznesam vai ražošanas
telpas – vai būs ražošana par atbilstošu un konkurētspējīgu cenu, tad arī tie investori būs,” uzskata Endziņš. Viens no lielākajiem Latgales, tā teikt, „burkāniem” uzņēmēju pievilināšanai ir speciālās ekonomiskās zonas (SEZ). Nevienā citā Latvijas reģionā nav tāds speciālo ekonomisko zonu pārklājums kā Latgalē, kur darbojas pat divas šādas zonas ar īpašiem nodokļu atvieglojumiem, tostarp līdz pat 100 % nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, 80 % atlaide uzņēmuma ienākuma nodoklim un citas priekšrocības. Rēzeknes SEZ teritorijā šobrīd
strādā 22 komercsabiedrības, savukārt Latgales SEZ – 29. Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs saredz iespēju piesaistīt vēl vairāk uzņēmumu, ja tiktu paplašinātas uzņēmējdarbības jomas, kas var pretendēt dalībai SEZ. Latgales SEZ varētu iestāties arī pārtikas ražotāji, ja IKP ir vismaz par 50 % mazāks nekā vidēji Eiropā, pie šādas
matemātikas, tad Latgale visa tam atbilst.
Avots: https://www.lsm.lv
Avots E. Kreditēšana Latvijā joprojām gausa un procentu likmes starp augstākajām eirozonā
Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts akcentē, ka labi funkcionējoša finanšu nozare, kas uzņēmumiem un mājsaimniecībām nodrošina stabilu piekļuvi aizdevumiem, ir svarīgs nosacījums veselīgai tautsaimniecības izaugsmei. [..] Kredītu procentu likmes Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ir starp augstākajām eirozonā, atzīst K. Vilerts. [..] Citviet eirozonā daudz populārākas ir fiksētās kredītu procentu likmes, kas nemainās kredīta līguma darbības laikā vai mainās reti un tādējādi pasargā kredītņēmējus no īstermiņa procentu likmju svārstībām. Latvijas Banka uzskata, ka arī Latvijā būtu jāmeklē risinājumi, kā paplašināt procentu likmju fiksācijas un pārfinansēšanas iespējas pie cita aizdevēja.
Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts akcentē, ka labi funkcionējoša finanšu nozare, kas uzņēmumiem un mājsaimniecībām nodrošina stabilu piekļuvi aizdevumiem, ir svarīgs nosacījums veselīgai tautsaimniecības izaugsmei. [..] Kredītu procentu likmes Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ir starp augstākajām eirozonā, atzīst K. Vilerts. [..] Citviet eirozonā daudz populārākas ir fiksētās kredītu procentu likmes, kas nemainās kredīta līguma darbības laikā vai mainās reti un tādējādi pasargā kredītņēmējus no īstermiņa procentu likmju svārstībām. Latvijas Banka uzskata, ka arī Latvijā būtu jāmeklē risinājumi, kā paplašināt procentu likmju fiksācijas un pārfinansēšanas iespējas pie cita aizdevēja.
Avots: www.diena.lv
Avots F. Kreditēšana Latvijā joprojām gausa un procentu likmes starp augstākajām eirozonā
Latvijas bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists, Latvijas Universitātes docents Oļegs Krasnopjorovs uzskata, ka Latgale ir Baltijas nabadzīgākais reģions ar diezgan vāju attīstību un, lai gan Eiropas austrumu robežā ir vēl citi atpalikuši reģioni, Latgale izceļas ar īpašu atpalicību – Baltijas valstīs nav neviena cita tāda reģiona ar tik zemu ienākumu līmeni. Parasti esot tā – jo zemāks ienākumu līmenis, jo vieglāk to celt, taču Latgales gadījumā tā nav tādēļ, ka reģionā nav nevienas pilsētas ar paātrinātu attīstību. Daugavpilī, Rēzeknē un citur ekonomikas izaugsmes temps esot zem Latvijas vidējā līmeņa, un tas nozīmē, ka atpalicība no pārējās Latvijas turpina augt. Latgale atpaliek svarīgās ekonomikas izaugsmes dimensijās – investīciju jeb fiziskā kapitāla piesaistē, darbaspēka jeb cilvēkkapitāla un tehnoloģiju piesaistē. Latgalē esot ļoti maz privāto investīciju, trūkst arī ārvalstu investīciju. Ja cilvēki brauc prom, trūkst pieprasījuma pēc jaunām dzīvojamajām ēkām, degradējas infrastruktūra.
Avots: https://puaro.lv
Latvijas bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists, Latvijas Universitātes docents Oļegs Krasnopjorovs uzskata, ka Latgale ir Baltijas nabadzīgākais reģions ar diezgan vāju attīstību un, lai gan Eiropas austrumu robežā ir vēl citi atpalikuši reģioni, Latgale izceļas ar īpašu atpalicību – Baltijas valstīs nav neviena cita tāda reģiona ar tik zemu ienākumu līmeni. Parasti esot tā – jo zemāks ienākumu līmenis, jo vieglāk to celt, taču Latgales gadījumā tā nav tādēļ, ka reģionā nav nevienas pilsētas ar paātrinātu attīstību. Daugavpilī, Rēzeknē un citur ekonomikas izaugsmes temps esot zem Latvijas vidējā līmeņa, un tas nozīmē, ka atpalicība no pārējās Latvijas turpina augt. Latgale atpaliek svarīgās ekonomikas izaugsmes dimensijās – investīciju jeb fiziskā kapitāla piesaistē, darbaspēka jeb cilvēkkapitāla un tehnoloģiju piesaistē. Latgalē esot ļoti maz privāto investīciju, trūkst arī ārvalstu investīciju. Ja cilvēki brauc prom, trūkst pieprasījuma pēc jaunām dzīvojamajām ēkām, degradējas infrastruktūra.
Avots: https://puaro.lv
Avots G. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (apstiprināts Saeimā 2020. gada 2. jūlijā)
[42] Reģionālā attīstība ir pamats valsts ilgtermiņa līdzsvarotai izaugsmei. Panāksim reģionu potenciālu attīstību un sociālekonomisko atšķirību mazināšanos, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, ar lielāku prasmi izmantojot katram reģionam raksturīgos resursus, veicinot katram reģionam raksturīgo specializāciju un kompetences, kā arī radot apstākļus jaunu darba vietu un pakalpojumu izveidei, lai reģionu teritoriju pievilcība un spēja aktīvāk piedalīties valsts vispārējā ekonomikas izaugsmē nodrošinātu iedzīvotāju labklājību.
Avots: https://www.pkc.gov.lv
[42] Reģionālā attīstība ir pamats valsts ilgtermiņa līdzsvarotai izaugsmei. Panāksim reģionu potenciālu attīstību un sociālekonomisko atšķirību mazināšanos, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, ar lielāku prasmi izmantojot katram reģionam raksturīgos resursus, veicinot katram reģionam raksturīgo specializāciju un kompetences, kā arī radot apstākļus jaunu darba vietu un pakalpojumu izveidei, lai reģionu teritoriju pievilcība un spēja aktīvāk piedalīties valsts vispārējā ekonomikas izaugsmē nodrošinātu iedzīvotāju labklājību.
Avots: https://www.pkc.gov.lv
Avots H. Latgales uzņēmēji saskaras ar jauniem izaicinājumiem
„27. septembrī Vienības nama Lielajā zālē notika Latgales biznesa forums, kurā piedalījās ne tikai vietējie uzņēmēji, bet arī viesi no Rīgas, tostarp arī Saeimas Latgales apakškomisijas pārstāvji, kuri pašlaik izstrādā speciālu plānu, kas ietver arī reģiona attīstību. [..]
Viens no pasākuma organizatoriem – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš – atzīmēja, ka mūsu uzņēmēji saskaras ar vairākām būtiskām problēmām, kuras jārisina valdības līmenī. Runa ir par nodokļu sistēmu. „Latgalē ir grūti tiem uzņēmumiem, kas darbojas vietējā tirgū, jo reģionā nav tik liela cilvēku plūsma. Arī ģeopolitiskā situācija Latgales uzņēmējiem nepalīdz. Tāpēc arī jārīko šādi pasākumi, lai piesaistītu uzmanību Latgales uzņēmējiem. Nav noslēpums, ka Latgales ekonomika nav tik spēcīga kā Latvijas ekonomika, nemaz nerunājot par Eiropas Savienības līmeni.”
„27. septembrī Vienības nama Lielajā zālē notika Latgales biznesa forums, kurā piedalījās ne tikai vietējie uzņēmēji, bet arī viesi no Rīgas, tostarp arī Saeimas Latgales apakškomisijas pārstāvji, kuri pašlaik izstrādā speciālu plānu, kas ietver arī reģiona attīstību. [..]
Viens no pasākuma organizatoriem – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš – atzīmēja, ka mūsu uzņēmēji saskaras ar vairākām būtiskām problēmām, kuras jārisina valdības līmenī. Runa ir par nodokļu sistēmu. „Latgalē ir grūti tiem uzņēmumiem, kas darbojas vietējā tirgū, jo reģionā nav tik liela cilvēku plūsma. Arī ģeopolitiskā situācija Latgales uzņēmējiem nepalīdz. Tāpēc arī jārīko šādi pasākumi, lai piesaistītu uzmanību Latgales uzņēmējiem. Nav noslēpums, ka Latgales ekonomika nav tik spēcīga kā Latvijas ekonomika, nemaz nerunājot par Eiropas Savienības līmeni.”
Avots: https://latgaleslaiks.lv
Izmantojot piedāvātajos informācijas avotos sniegto informāciju, norādi PEST matricas
katrā sadaļā divus faktorus, kas ietekmē formulēto problēmu!
katrā sadaļā divus faktorus, kas ietekmē formulēto problēmu!
Problēma: Jaunietim varētu būt grūtāk attīstīt savu uzņēmējdarbības ideju, jo Latgales reģionā ir mazāks tirgus un mazāks iedzīvotāju skaits.
Politiskie/tiesiskie:
1.
2.
Ekonomiskie:
1.
2.
Sociālie:
1.
2.
Tehnoloģiskie:
1.
2.
Atbilžu varianti:
Digitālo pakalpojumu un e-komercijas attīstība var ļaut uzņēmējiem piedāvāt preces un pakalpojumus arī ārpus vietējā tirgus.
Iedzīvotāju skaita samazināšanās un jauniešu aizbraukšana uz citiem reģioniem ietekmē vietējā tirgus lielumu.
Salīdzinoši neliels uzņēmumu un investīciju apjoms ierobežo ekonomisko aktivitāti Latgales reģionā.
Mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošana uzņēmumos var palīdzēt pārvarēt ģeogrāfiskos ierobežojumus uzņēmējdarbībā.
Valsts īstenotās reģionālās attīstības programmas, kuru mērķis ir mazināt ekonomiskās atšķirības starp Latvijas reģioniem.
Mazāks iedzīvotāju blīvums nozīmē mazāku potenciālo klientu loku uzņēmējdarbībai.
Pašvaldību iespējas izmantot Eiropas Savienības finansējumu infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstības projektiem.
Mazāks patērētāju skaits reģionā samazina potenciālo pieprasījumu pēc uzņēmuma piedāvātajiem pakalpojumiem vai precēm.
Piezīme: Centralizētā eksāmena darbā atbilde jāraksta pašam, varianti netiek doti.
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!