Monarhija — valsts, kurā valda valdnieks ar mantotu varu.
Republika — valsts, kurā ir tautas vēlēta vara.
Pilsonis — ar noteiktu valsti tiesiski saistīts cilvēks.
Satversmes sapulce — visas valsts pilsoņu vēlēta pārstāvju sanāksme, kas izstrādā valsts pamatlikumu – Satversmi.
Latvijas Tautas fronte — galvenā organizācija, kura apvienoja Latvijas iedzīvotājus kustībā par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Valsts trīs pamatpazīmes — teritorija, iedzīvotāji un suverēna vara. Valsts ietver tādas institūcijas kā likumdevēja vara (parlaments, Saeima u.c.), izpildvara (valdība), bruņotie spēki, tiesas, policija un citi.
Apūdeņošana jeb irigācija ir lauksaimniecības tehnoloģija, kuras būtība ir ūdens pievadīšana laukiem no iekšējām ūdenstilpēm (parasti upēm vai ezeriem), lai nodrošinātu augāju attīstību.
Teokrātija ir valsts pārvaldes forma, kurā valsts galva ir arī valsts reliģiskās dzīves vadītājs. Teokrātija parasti ir valstīs, kur ir monarhija.
Ostrakisms (sengrieķu: (ostrakon) — 'lauska') bija likums Atēnās, Argosā u.c. senās Hellādas polisās, ka jebkuru pilsoni, kurš savu rakstura īpašību un talantu dēļ varēja būt bīstams pastāvošajai iekārtai, varēja bez pierādījumiem, tikai nobalsojot, uz 10 gadiem izraidīt no polisas, vēlāk laiku samazināja uz 5 gadiem. Tas netika uzskatīts par sodu, līdz ar to izraidītais pilsonis saglabāja savu īpašumu.