LTF dibināšana
Progresīvie spēki, kuri iesaistījās diskusijās un protestos, 1988. gadā 8. oktobrī nodibināja Latvijas Tautas fronti. To vadīja žurnālists Dainis Īvāns.
1. attēlā: Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress 1988. gada 8. oktobrī; vidū — Dainis Īvāns.
LTF organizēja akciju „Baltijas Ceļš” 1989. gada 23. augustā, pieminot Molotova-Ribentropa paktu un Latvijas, Lietuvas, Igaunijas okupāciju. Tā bija dzīvu cilvēku ķēde 670 km garumā, cauri visām trim Baltijas valstīm, kur stāvēja cilvēki, rokās sadevušies, turēja savus nacionālos karogus, pie krūtīm bija auseklīša piespraude, kas simbolizēja neatkarības atjaunošanu.
2. attēlā: Baltijas Ceļš 1989. gada 23. augustā
Augstākās Padomes pieņemtā 1990. gada 4.maijā deklarācija
Secinājumi: Latvijas pievienošana PSRS bija nelikumīga; Latvijas vēlētāji vairākumā ievēlējuši Latvijai lojālus deputātus, kuri gatavi rūpēties par neatkarības atjaunošanu.
Augstākā Padome nolemj: Latvija var sākt ceļu uz valstiskās neatkarības atjaunošanu, jaunas Saeimas ievēlēšanu, Satversmē paredzētās pārvaldes atjaunošanu, līdz tam vajadzīgos lēmumus pieņems Augstākā Padome.
Neatkarības atgūšanas laika svarīgākie notikumi:
1988. gada 8. oktobrī dibinātā Latvijas Tautas fronte (LTF).
1989. gada janvārī izveidotā LPSR Internacionālā Darbaļaužu fronte (Interfronte), kas izvirzīja savus deputātu kandidātus. Situāciju sarežģīja arī radikālāko neatkarības atjaunošanas atbalstītāju aicinājumi boikotēt AP vēlēšanas, norādot, ka tās ir nelikumīgas un notiek PSRS okupācijas apstākļos.
1989. gada janvārī izveidotā LPSR Internacionālā Darbaļaužu fronte (Interfronte), kas izvirzīja savus deputātu kandidātus. Situāciju sarežģīja arī radikālāko neatkarības atjaunošanas atbalstītāju aicinājumi boikotēt AP vēlēšanas, norādot, ka tās ir nelikumīgas un notiek PSRS okupācijas apstākļos.
1989. gada 23. augustā rīkotā akcija “Baltijas ceļš”.
1990. gada 18. martā LPSR AP vēlēšanās notika cīņa par 201 deputāta vietu.
LPSR — Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika, tāds bija Latvijas nosaukums laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam.
3. attēlā: Viens no Baltijas ceļa plakātiem 1989. gada 23. augustā
1990. gada 3. maijā uz savu pirmo sesiju sanākusī AP par tās priekšsēdētāju ievēlēja Anatoliju Gorbunovu, bet par viņa pirmo vietnieku LTF priekšsēdētāju D. Īvānu.
1990. gada 4. maijā ar 138 deputātu balsīm tika pieņemta Neatkarības deklarācija, kurā pasludināja 1918. gada 18. novembrī proklamētās LR neatkarības atjaunošanu.
PSRS centrālā vara neatzina Neatkarības deklarāciju. PSRS prezidents M. Gorbačovs 1990. gada 14. maijā parakstīja dekrētu par Baltijas valstu Neatkarības deklarāciju nelikumību.
Barikāžu laiks (1991. gada 14. – 20. janvāris)
Neatkarības pretinieki negribēja samierināties ar Latvijas izstāšanos no PSRS. 1991. gada janvārī PSRS sāka uzbrukumu neatkarības piekritējiem Lietuvā un Latvijā. Notikumi sākās Viļņā. Sadursmēs Lietuvas galvaspilsētā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāki simti iedzīvotāju.
Bija skaidrs, ka līdzīgi notikumi varētu sākties arī Rīgā. Tāpēc tūkstošiem cilvēku no visas Latvijas devās uz Rīgu, lai aizsargātu Latvijas valdību un svarīgas iestādes – radio, televīziju, pastu, valdības ēkas u.c.
Ap tām tika veidotas barikādes – gan no mašīnām, traktoriem, būvmateriāliem – no visa, kas bija pieejams; cilvēki tās sargāja dienu un nakti.
4. attēlā: Barikādes Rīgā, 1991. gada janvārī.
20. janvārī notika uzbrukums Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai Rīgā. Apšaude bija arī Vecrīgā un Bastejkalnā. Vairāki cilvēki tika nogalināti un ievainoti.
Kad PSRS vadītāji sastapa šādu pretestību Latvijā un Lietuvā, turklāt visi pasaules ziņu kanāli pārraidīja reportāžas par notikumiem, PSRS pārtrauca bruņotos uzbrukumus neaizsargātiem cilvēkiem.
Augusta pučs
1991. gada augustā Maskavā bija sācies apvērsums, kad varu centās pārņemt radikālie komunisti. To mēģināja arī PSRS atbalstītāji Latvijā. 21. augustā, kad valdības ēkai tuvojās kara tehnika, Latvijas Republikas Augstākā padome nobalsoja par Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, ar kuru Latvija ieguva neatkarīgas valsts statusu.
5. attēlā: PSRS tanki Rīgā, 1991. gada 21. augustā
Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu cita pēc citas atzina pasaules valstis.
2004. gadā Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā un NATO, kas bija īpaši svarīgi Latvijas valsts drošībai.