Brīvā Latvijas valsts pastāvēja 21 gadu. Sākās Otrais pasaules karš, kurš ilga no 1939. gada līdz 1945. gadam. Latvija zaudēja savu neatkarību un 1940. gada vasarā tika iekļauta PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku savienībā), tā sauca valsti, kuru agrākajā Krievijas impērijas teritorijā bija izveidojuši komunisti.
Kad sākās karš, Latvija pasludināja savu neitralitāti, tas nozīmēja lēmumu karā neiesaistīties. Latvijas valdība nezināja, ka karā iesaistītās Vācijas valdība, kuru vadīja Ādolfs Hitlers, un PSRS valdība, kuru vadīja Josifs Staļins, ir vienojušās sadalīt Baltijas valstis un tās pakļaut. Līgumu par to 1939. gada 23. augustā noslēdza Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops un PSRS pārstāvis Vjačeslavs Molotovs. Šo līgumu sauc par Molotova-Ribentropa paktu.
1. attēlā: Līgumu paraksta 1939. gada 23. augustā Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops un PSRS pārstāvis Vjačeslavs Molotovs, gaišajā tērpā aizmugurē Josifs Staļins
Šim līgumam bija atklātā daļa, kurā Vācija un PSRS apņēmās viena otrai neuzbrukt, un slepenā daļa, kura paredzēja Latvijas okupāciju un iekļaušanu PSRS sastāvā.
2. attēlā: Karte ar sadalītām PSRS un Vācijas ietekmes zonām
Latvijas okupācija
1939.gadā PSRS pieprasīja, lai Latvija atļauj savā teritorijā izvietot PSRS karabāzes. Izveidotajās karabāzēs ieradās vairāk PSRS karavīru, nekā bija Latvijas armijā. 1940. gadā PSRS izvirzīja atkal jaunas prasības — atļaut Latvijā ievest neierobežotu karaspēku un izveidot PSRS draudzīgu valdību.
1939.gadā PSRS pieprasīja, lai Latvija atļauj savā teritorijā izvietot PSRS karabāzes. Izveidotajās karabāzēs ieradās vairāk PSRS karavīru, nekā bija Latvijas armijā. 1940. gadā PSRS izvirzīja atkal jaunas prasības — atļaut Latvijā ievest neierobežotu karaspēku un izveidot PSRS draudzīgu valdību.
3. attēlā: PSRS karabāzes Latvijā 1939. gadā.
Latvija nepretojās, un 1940. gadā tika sarīkotas viltus Saeimas vēlēšanas, kurās kandidēt varēja tikai viens, PSRS izveidots kandidātu saraksts. Ar šo tika pārkāpta Satversme, jo neatkarīgas valsts likvidēšanai būtu jārīko referendums, jeb visas valsts nobalsošana.
Līdzīgi notikumi risinājās Lietuvā un Igaunijā. Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940. gadā okupētās Latvijas teritorijas iekarošana un atrašanās nacistiskās Vācijas okupācijas režīmā Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1945. gadam. 1945. gadā to nomainīja PSRS okupācija.
1941. gadā Ādolfs Hitlers sāka karu pret PSRS un Latvija nonāca Vācu okupācijā.
4. attēlā: Vācu karavīri 1941. gada jūnijā iesoļo Rīgā un tiek sagaidīti kā atbrīvotāji no Padomju režīma
Latvijas problēmas PSRS okupācijas laikā:
- Tika ierobežota vārda brīvība — paust varēja tikai komunistiem tīkamus uzskatus.
- Cenzēta prese, radio, televīzija.
- Aizliedza atsevišķu rakstnieku, dzejnieku, komponistu darbus.
- Cilvēku brīvību ierobežoja drošības dienesti, kuriem bija slepeni ziņotāji.
- Izveidoja jaunas, komunistiem pieņemamas bērnu un jauniešu organizācijas — oktobrēnus, pionierus, komjauniešus.
- Dabas bagātības, uzņēmumus, zemi un mežu pasludināja par valsts īpašumu.
- Aizliedza privātās saimniecības, to vietā radīja kolhozus.
- Cilvēkus, kuri pretojās Padomju režīmam, izsūtīja uz Sibīriju.
- Rūpnīcās un fabrikās ieveda strādniekus no PSRS, izraisot migrāciju (krievvalodīgo masveida iebraukšanu Latvijā), saražotās preces izveda uz PSRS.
- Rūpnīcas un fabrikas piesārņoja vidi, gaisu, ūdeņus.
- Latvijā sākās preču trūkums (deficīts).
- Valsts pārvaldē ieviesa krievu valodu.
- Sākās pārkrievošanas jeb rusifikācijas politika.
- Aizliedza lietot Latvijas simbolus — karogu, ģerboni, himnu.
Lai kā centās komunisti pārkrievot, iznīcināt Latvijas kultūru, latvieši neaizmirsa, ka reiz bija neatkarīga valsts un dažādos veidos pretojās okupācijas varai.