Laika skaitīšana
Lielākajai daļai pasaules pieņemta vienota laika skaitīšanas sistēma, lai atvieglotu saziņu, savstarpējo komunikāciju.
Sākumā cilvēki laiku mērīja tikai ar dienām un naktīm, kuras varēja viegli novērot un saskaitīt. Cilvēki zināja, ka, saulei lecot, diena iesākas, pa dienu ir jāpadara dažādi darbi, lai, saulei norietot, naktij iestājoties, varētu doties pie miera. Cilvēki, vērojot dabu, saprata, ka viņu ikdiena un pastāvēšana ir atkarīga no dabas.
Sākumā cilvēki laiku mērīja tikai ar dienām un naktīm, kuras varēja viegli novērot un saskaitīt. Cilvēki zināja, ka, saulei lecot, diena iesākas, pa dienu ir jāpadara dažādi darbi, lai, saulei norietot, naktij iestājoties, varētu doties pie miera. Cilvēki, vērojot dabu, saprata, ka viņu ikdiena un pastāvēšana ir atkarīga no dabas.
Cilvēki ievēroja gadalaiku maiņu – tā noteica, kad labāk sēt labību un kad tā jānovāc. Laiks tika skaitīts no vienas ražas līdz nākamajai. Tā pagāja viens gads.
Vēlāk dienu no saullēkta līdz rietam cilvēki sāka dalīt 12 vienādās daļās jeb stundās, un nākamās 12 stundas bija nakts.
Vienā stundā ir 60 minūtes. Vienā minūtē - 60 sekundes, kas ir mazākās laika vienības. Ir milisekunde - tā ir tūkstošā daļa no sekundes, mikrosekunde – miljonā daļa no sekundes, tūkstošā daļa no milisekundes un tās izmanto, piemēram, sportā, lai noskaidrotu, kurš sportists ir visātrākais sacensībās.
Nedēļas un mēneša iedalījumu vieglāk bija noteikt, vērojot Mēnesi un tā dažādas fāzes: augošs mēness, jauns mēness, dilstošs mēness un pilnmēness.
Mēness fāzes
Tātad, vērojot dabu, cilvēki mācēja noteikt laiku. Cilvēki vēlāk sāka skaitīt gadus. Par laika skaitīšanu, ko esi apguvis līdz šim, atkārto šeit!
Par gadu skaitīšanas atskaites punktu Eiropā sāka pieņemt Jēzus Kristus dzimšanu.
Notikumi, kas risinājās pirms Kristus dzimšanas, tika skaitīti atpakaļ un apzīmēti kā notikumi pirms Kristus dzimšanas (apzīmē: pr. Kr.) jeb pirms mūsu ēras (apzīmē: p.m.ē.)
Savukārt, notikumi, kas norisinājās pēc Kristus dzimšanas jeb mūsu ērā (apzīmē: m.ē.).
Laika skaitīšana pēc Kristus piedzimšanas parādīta ar laika līniju
Laika līnija ir vienādās iedaļās sadalīta līnija, kas atspoguļo laika ritējumu un attēlo svarīgākos notikumus.
Katra iedaļa apzīmē noteiktu dalījumu. Tas var būt gads, desmit gadi, simts gadi, tūkstoš gadi.
Laika līnijas piemērs
Lai atzīmētu uz līnijas kādu notikumu, uz līnijas parāda notikumu ritējumu. Virs norādes parasti uzraksta notikumu un precīzu laiku, kad notikums notika.
Apskati 4. klases skolnieces Maijas Bērziņas svarīgāko notikumu laika līniju. Tajā tu redzi, ka vienā gadā var būt arī divi notikumi. Piemēram, 2020. gadā Maija sāka iet skolā un ar ģimeni devās ceļojumā uz Itāliju.
Uzzīmē uz atsevišķas lapas savu dzīves svarīgāko notikumu laika līniju!
Laika līniju var izveidot arī par svarīgākajiem notikumiem vēsturē.
Ja tev uz laika līnijas ir jāatzīmē, piemēram, konkrēti notikumi, gadskaitļi, tad rīkojies šādi:
- Izdomā, vai notikums, dotie gadskaitļi ir pirms mūsu ēras vai mūsu ērā? Atceries gadu skaitīšanas virzienu!
- Ja notikums norisinājies pirms mūsu ēras, tad tas jāatzīmē kreisajā pusē (no Kristus piedzimšanas).
- Ja notikums norisinājies mūsu ērā, tad tas jāatzīmē labajā pusē (no Kristus piedzimšanas).
Piemērs:
Dotie gadskaitļi - 150. g. p.m.ē., 5. g. p.m.ē., 90. g. m.ē., 300. g. m.ē. - ir jāatzīmē laika līnijā!
Kādreiz mums ir jānosaka laika posms, cik ilgi noritējis kāds notikums.
Piemērs:
Valdnieka Vilhelma dinastija sāka valdīt 150. g. p.m.ē. un valdīja līdz 5. g. p.m.ē.
Kā var noskaidrot, cik ilgi valdīja šī dinastija?
Kā var noskaidrot, cik ilgi valdīja šī dinastija?
Rīkojies šādi:
- Laika līnijā atzīmē valdīšanas sākuma un beigu laiku. Atceries, ka notikumi var būt gan pirms mūsu ēras, gan mūsu ērā!
- Ja notikums norisinās, piemēram, pirms mūsu ēras, tad no lielākā skaitļa atņem mazāko un zināsi, cik ilgi risinājās šis notikums!
Piemērs:
Valdnieks Romans valdīja no 15. g. p.m.ē. līdz 60. g. m.ē.
Kā var noskaidrot, cik ilgi viņš valdīja, ja sākumā tas notika pirms mūsu ēras un pēc tam mūsu ērā?
Kā var noskaidrot, cik ilgi viņš valdīja, ja sākumā tas notika pirms mūsu ēras un pēc tam mūsu ērā?
Rīkojies šādi:
- Laika līnijā atzīmē valdīšanas sākuma un beigu laiku. Atceries, ka notikumi var būt gan pirms mūsu ēras, gan mūsu ērā!
- Saskaiti, cik gadu pagāja pirms mūsu ēras līdz Kristus piedzimšanai!
- Tad saskaiti, cik gadu pagāja no Kristus piedzimšanas līdz notikuma beigām mūsu ērā!
- Saskaiti abus skaitļus kopā un tu iegūsi rezultātu!
Notikumi laika līnijā tiek attēloti hronoloģiskā secībā.
Hronoloģiskā secība - notikumu attēlošana laika līnijā no senākā notikuma uz jaunāko notikumu.