Teorija

Karjera — profesionālā izaugsme.
Ilgtermiņa mērķis — mērķis, kura sasniegšanai nepieciešams ilgstošs laika posms.
Īstermiņa mērķis — mērķis, kura sasniegšanai nepieciešams neilgs laika posms, parasti saistīts ar kāda ikdienas jautājuma risināšanu.
Sociālais uzņēmums — uzņēmums, kas ievērojot likumā noteiktās prasības, darbojas jomās, kas ir nozīmīgas sabiedrības attīstībai.
Katram cilvēkam ir nākotnes sapņi — vīzija par skaistu nākotni gan saistībā ar savu nākotnes profesiju, iespēju nopelnīt iztiku,  un iemantot cieņu  sabiedrībā.
 
Profesiju attīstība.png
 
Senāk cilvēki apguva vienu profesiju, un, ja paveicās,  tālāk sekoja personīgā izaugsme jeb karjera. Mūsdienās aizvien vairāk sarūkot vidējo ienākumu saņēmēju slānim, pieaug plaisa starp darbiniekiem ar nosacīti zemākām prasmēm un augsti kvalificētiem darbiniekiem. Sabiedrība mainās tik strauji, ka daudzām profesijām mainās saturs (lai tajās strādātu, nepieciešamas citas zināšanas un prasmes nekā agrāk), citas izzūd, bet vēl citas rodas no jauna. Tas nozīmē, ka pirms profesijas izvēles tev jāiemācās prognozēt, cik pieprasīta tā varētu būt un kā varētu notikt tās attīstība. Tāpat tev noteikti ir svarīgi, lai tev profesija būtu piemērota un tev tajā patiktu strādāt.
 
Kā prognozēt pieprasījumu pēc profesijas nākotnē?
 
Strauji attīstoties zinātnei, attīstoties mākslīgajam intelektam, mainīgajā pasaulē ir grūti  nekļūdīgi noteikt, kuras profesijas būs vajadzīgas nākotnē. Tomēr ir daži indikatori (rādītāji), kas pastāv jau šodien un kas var mums parādīt, kā veidojas pieprasījums pēc noteiktu profesiju pārstāvjiem.
 
Darba sludinājumu skaits — ja kādas profesijas pārstāvjus vairāk meklē, jo ir skaidrs, ka šajā profesijā pastāv speciālistu trūkums.
 Sezonu (iespējams, vasarā tiek meklēti jaunieši darbam pludmales kafejnīcās, ogu lasītāji, strādnieki lauksaimniecībā, ziemā ir piedāvājums uz slēpošanas kalniem, trasēm un izklaižu vietām),  un ja atvērts jauns uzņēmums, tad darbinieku pieprasījums būs īslaicīgs.
 
Darba algas līmenis — darba alga augstāka ir tajās nozarēs, kurās visvairāk vajag darbiniekus.
Dažās nozarēs algu nav iespējams brīvi mainīt, piemēram, valsts iestādēs, jo to nosaka likums, bet uzņēmumos atkarībā no tā, cik izdevīgi viņi var pārdot saražotās preces un pakalpojumus.
 
Jaunu uzņēmumu rašanās un jauninājumi jeb inovācijas — jo vairāk jaunu uzņēmumu uzsāk darbību kādā nozarē un vairāk tiek ieviesti jauninājumi, jo vairāk var uzskatīt, ka tas ir perspektīvs.
Jaunu uzņēmumu veidošanās var arī strauji apstāties, ja to skaits kļūst pietiekami liels. Tad sākās konkurence, un savu vietu saglabā tikai veiksmīgākie.
Inovācijas jēdziena izpratne ir ļoti daudzveidīga. Lai izteiktu inovācijas būtību, pasaulē ir izveidotas simtiem inovācijas definīciju. Katra no šīm definīcijām izsaka kādu no inovācijas daudzveidīgajiem aspektiem:
Inovācija ir produktu un pakalpojumu uzlabošana, vienlaicīgi paplašinot arī to tirgu;
Inovācija ir jaunu produkcijas ražošanas, piegādes un sadales metožu ieviešana;
Inovācija ir uzņēmumu vadības, darba organizācijas, darba apstākļu un darbaspēka profesionalitātes līmeņa celšana;
Inovācija ir jauns domāšanas veids par to, kā jāattīsta bizness un kā sekmīgi komercializēt jaunas idejas un pielietot jaunas tehnoloģijas;
Inovācija ir veiksmīga jauna produkta vai pakalpojuma ražošana, ieviešana un izmantošana ekonomiskajā un sociālajā sfērā;
Inovācija ir kaut kā jauna, vēl nebijuša virzīšana tirgū vai arī kāda produkta vai pakalpojuma virzīšana jaunā tirgū, varbūt arī produkta vai pakalpojuma virzīšana tirgū jaunā, vēl nebijušā veidā;
Inovācija ir nepārtraukts mācīšanās, meklēšanas un pētniecības process, kurā tiek radīti jauni produkti, jauna tehnika, jaunas organizācijas formas un jauni tirgi;
Ja zinātne ir process, kurā nauda pārvēršas zināšanās, tad inovācija ir process, kurā zināšanas pārvēršas naudā.
Kā prognozēt profesijas attīstību?
  
Profesiju attīstību ietekmē zinātnes un  tehnikas progress. Cilvēki rada ierīces, kuras atvieglo cilvēka darbu, un tādas, kuras aizstāj cilvēku pašu. Tehnikas progress ietekmē arī lietas, kas tiek ražotas. Daudzas kļūst nevajadzīgas, to vietā nāk citas, vai darbi, kam tās domātas, vairs netiek veikti. Arī pārmaiņas profesijā var noteikt izmantojot dažādus indikatorus.
 
Automatizācijas un pašapkalpošanās iespējas — daudzās profesijās cilvēku var aizstāt iekārtas, kas darbu veic pašas. Arī pakalpojumu var aizstāt ar iekārtām, kuras var darbināt jebkurš cilvēks.
Automatizācijas un pašapkalpošanās ieviešana samazina to darbu skaitu, kurus var veikt mazāk izglītoti cilvēki. Tas palielina pieprasījumu pēc tiem darbiniekiem, kas prot šīs iekārtas regulēt, izmantot un uzraudzīt. Samazinās pieprasījums pēc mazkvalificētiem strādniekiem. Varbūt esi pamanījis, ka lielveikalos kasieres ir nomainījušas  pašapkalpošanās kases, nu jau arī skenējamās ierīces, un pārdevējs tā īsti vairs nav nepieciešams.
 
maslova_piramida.png
Attēlā: Abrahama Maslova piramīda, kurā parādās cilvēku pamata vajadzības, kuru apmierināšanai ir pakārtotas lielākā daļa profesiju. Piemēram, pavārs – fizioloģiskās vajadzības, policists – drošības vajadzības, dzejnieks, mākslinieks, sportists – pašizpausmes vajadzības
 
Izmaiņas cilvēku vajadzībās un vēlmēs — pēc būtības cilvēku galvenās vēlmes un vajadzības mainās maz. Mainās veids, kā cilvēki tās apmierina. To var saukt par "modi".
"Modi" būtiski ietekmē reklāmas un tas, kā vadoties no dažādām vērtībām, cilvēki maina dzīvesveidu. Cilvēku pamatvajadzību nodrošināšanai vienmēr būs vajadzīgs ēdiens, apģērbs, medicīniskie pakalpojumi, un ar tiem saistītās profesijas. Tomēr veids, kā šīs vajadzības tiek apmierinātas, mainās.
 
Globalizācija — mūsdienās strauji attīstās sakari un transports. Tas nozīmē, ka preces var ražot tajās vietās, kur tas ir izdevīgāk, vest uz jebkuru pasaules vietu. Līdz ar to, zemēs, kur kaut ko ražot nav izdevīgi, kāda profesija var izzust.
Izzušanas draudiem vairāk pakļautas tās profesijas, kuru pārstāvji ražo visu zemju kultūrām noderīgas preces. Globalizācija mazāk ietekmē tos, kas ražo vienai zemei un kultūrai nozīmīgo, raksturīgo.
 
Kā izvērtēt savu piemērotību profesijai?
  
Piemērotību profesijai izvērtē  karjeras konsultanti. Viņi izmanto testus, kurus var izmantot tikai speciālisti. Tā, kā profesijas ir daudz, tad konsultanti tās apvieno grupās pēc tā, kādas darbības strādājot šajā profesijā, cilvēki veic visbiežāk.
Amerikāņu zinātnieks Džons Lūiss Holends izveidoja profesiju grupu iedalījumu sešos tipos pēc cilvēka interesēm un spējām, ja pareizi izvēlēsies virzienu, būsi piemērots profesijai, darbs tajā tev patiks un tev būs vajadzīgās spējas darbu veikšanai.
 
Atsauce:
Romanovska G., Purēns V., Sociālās zinības 7.klasei.,Rīga, RaKa, 2020.-47.-53.lpp
https://lv.wikipedia.org/wiki/Maslova_vajadz%C4%ABbu_hierarhija
http://smarthr.lv/maslova-hierarhija
http://lv.psichiatria.org/augstakas-un-zemakas-vajadzibas-vajadzibu-hierarhija/
https://innovation.lv/inovacija/