Ikdienas sarunās mēs bieži dzirdam kādu pieminam raksturu - literatūras stundās tiek prasīts noteikt kāda personāža rakstura īpašības, ja bērns kādam pieaugušajam atcērt pretī, dzirdam, ka pieaugušie, nogrozot galvu saka: "Tam nu gan ir raksturiņš!", un tad, kad sastopamies ar grūtībām, mums nosaka: "Audzini raksturu!"
Par vārdu "raksturs" pirmie sāka runāt jau sengrieķu filozofi 3. gs. p.m.ē., kad centās noteikt īpašības, kas raksturo cilvēku.
Raksturs ir cilvēka īpašību un paradumu kopums, kas izpaužas viņa rīcībā. Raksturs nosaka cilvēka rīcību, uzvedību un izturēšanos.
Vienkāršoti skaidrojot: Raksturs = personība/temperaments + audzināšana/apkārtējā vide.
Pirmās cilvēka rakstura iezīmes veidojas jau agrā bērnībā - 1 gada vecumā, un tālākā cilvēka attīstības laikā attīstās un veidojās arī viņa raksturs. Pilnībā raksturu mainīt nav iespējams, taču katrs var mainīt vai pilnveidot savas rakstura izpausmes.
Cilvēka raksturs nav atkarīgs tikai no viņa paša. To, līdzīgi kā personību, ietekmē un veido vairāki faktori:
- Ģimene un vide, kurā cilvēks aug un attīstās – bērni daudz mācās no cilvēkiem, kas ir viņiem apkārt. Kā tavi vecāki reaģē, kad ir priecīgi? Ko viņi dara, kad ir dusmīgi? Kā tavi vecāki vai vecākā māsa/brālis sarunājas ar cilvēkiem - pieklājīgi vai vienmēr atbild īsi, strupi? Ja salīdzināsi savas atbildes uz šiem jautājumiem ar savu reakciju, visticamāk redzēsi vairākas kopīgas iezīmes, jo tavi apkārtējie cilvēki ir bijuši tev kā piemērs, un tavs raksturs ir veidojies vismaz daļēji līdzīgs viņu raksturam.
- Skola, draugi – arī skolā un ar draugiem tu pavadi daudz laika, tādēļ viņu izturēšanās arī ietekmē tavu raksturu. Varbūt arī tu gribi iestāties basketbola komandā, kurā spēlē tavi draugi, bet, lai to darītu, tev ir jāprot sadarboties, tāpēc tu trenējies to darīt? Varbūt skolas populārākā meitene arī labi mācās un vienmēr darbus nodod laikus, tāpēc arī tu gribi viņai līdzināties un mēģini uzlabot savu precizitāti un atbildības sajūtu? Šie un citi piemēri rāda, ka mums apkārt esošie cilvēki tieši vai netieši ietekmē mūsu raksturu.
- Sabiedrība un kultūra – katra cilvēka raksturu ietekmē arī sabiedrībā un kultūrā pastāvošās normas. Piemēram, Dienvideiropas valstu iedzīvotāji mums liekas ļoti sirsnīgi - viņi var uzsākt sarunu teju ar jebkuru cilvēku, satiekoties sirsnīgi apskaujas utt. Šie cilvēki ir auguši tādā vidē, tādēļ viena viņu rakstura īpašība ir atvērtība.
Svarīgi!
Psihologi norāda, ka raksturam ir galvenās un otršķirīgās iezīmes.
Galvenās iezīmes raksturo viņa dzīvesveidu, izpaužas dažādās situācijās un spilgti raksturo cilvēku. Piemēram, cilvēku var raksturot godīgums, precizitāte, kautrīgums - šīs un līdzīgas iezīmes ir ātri pamanāmas un raksturo visas cilvēka darbības.
Otršķirīgās iezīmes ir mazāk pamanāmas, un tās parādās tikai kādos noteiktos apstākļos. Piemēram, vienmēr runātīgais cilvēks kļūst kautrīgs, uzstājoties klases priekšā vai satiekot savu simpātiju.