Cilvēka mazulis piedzimst bezpalīdzīgs, viņš pats nevar sevi aprūpēt, sagādāt ēdienu saģērbties, tāpēc par mazuli rūpējas vecāki. Viņi sniedz atbalstu, palīdzību bērnam, atbilstoši viņa vecumam. Pamazām gandrīz katrs mazulis izaug par cilvēku, kurš var par sevi parūpēties.
Daļa cilvēku slimības, iedzimtas slimības vai piedzīvotas traumas dēļ kļūst bezpalīdzīgi visu mūžu. Šādiem cilvēkiem ir nepieciešams līdzcilvēku atbalsts, palīdzība ikdienā.
Daļa cilvēku slimības, iedzimtas slimības vai piedzīvotas traumas dēļ kļūst bezpalīdzīgi visu mūžu. Šādiem cilvēkiem ir nepieciešams līdzcilvēku atbalsts, palīdzība ikdienā.
Bezpalīdzīgs – tāds, kurš nevar visu veikt ar saviem spēkiem, tāds, kam nepieciešama palīdzība, nevarīgs.
Ikvienam no mums jāspēj sniegt palīdzīga roka, ja jāpalīdz iekāpt sabiedriskajā transportā vecam, nevarīgam cilvēkam, vai palīdzēt iecelt bērnu ratiņus vai iepirkuma saiņus māmiņai, vai palīdzēt cilvēkam ar kustību traucējumiem iecelt ratiņkrēslu vai citu palīgierīci. Nedrīkst paiet vienaldzīgi garām, ir jāsniedz atbalsts.
Palīdzība – darbība, rīcība, kura veicina, sekmē, atvieglo, atbalsts, pabalsts.
Cilvēkiem ir grūti lūgt palīdzību, tāpēc tev jābūt ļoti uzmanīgam, ir signāli, kuri liecina, ka palīdzība ir nepieciešama. Piemēram, tava klase dodas ekskursijā, bet kādam nav līdzi iedota maizīte, ir vērts piedāvāt pusi no savas maizes, jo iespējams, ka bērns ir aizmirsis paņemt maizīti, iespējams, vecākiem trūkst līdzekļu. Lai kā arī nebūtu, izrādi iniciatīvu palīdzēt!
Iniciatīva – ierosme, mudinājums darboties, aktīva darbības uzsākšana, virzīšana, arī spēja patstāvīgi un aktīvi rīkoties.
Arī sarunāties ar cilvēkiem smaidot un esot labā garastāvoklī ir sociāli atbildīgs lēmums, jo veidojot patīkamu, pozitīvu saskarsmi ar citiem cilvēkiem, mēs pozitīvi ietekmējam viņus. Savukārt konfliktējošas un naidīgas sarunas ietekmē apkārtējos negatīvi.
Sociāls ir saistīts ar sabiedrību, cilvēku dzīvi un attiecībām sabiedrībā, tām raksturīgs.
Atbildība ir attieksme, kurai raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa.
Atbildība ir attieksme, kurai raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa.
Cilvēki sabiedrībā ir saistīti, un mūsu izdarītās izvēles bieži ietekmē citus cilvēkus.
Piemēram, Tu ilgojies pēc miera un klusuma, un dodies pastaigāties pa mežu. Skaistā daba un putnu dziesmas ļauj laikam paskriet nemanot. Sāk satumst, un Tu steidzies mājās. Kā Tu domā, kā tava prombūtne ietekmēs tavus vecākus? Draugus? Brāļus, māsas, vecmammas un vectēvus?
Iespējams, ka vecāki uztrauksies, sāks meklēt, ziņos policijai, uztrauksies. Lai tā nenotiktu, tava atbildība ir izstāstīt vecākiem, kurp dodies, cikos būsi mājās un pajautāt atļauju šai pastaigai.
Personīgā atbildība ir spēja uzņemties atbildību par savu rīcību un tās sekām.
Tev pašam jāspēj pieņemt lēmumi, kuri balstās uz personīgo atbildību. Piemēram, ja tavi klases biedri ir prasmīgi braucēji ar snovbordu, bet tu to nekad neesi darījis, diez vai būtu atbildīgi pirmajā reizē laisties lejā no lielā kalna ar sniega dēli. Tev ir jāizvērtē savi spēki un prasmes, jo tā ir tava atbildība- gan pārējo drošība, gan paša veselība.
Sekmes mācībās arī ir tava personīgā atbildība, neviens cits, ne skolotāji, ne klases biedri nav vainojami tavās neveiksmēs, tikai Tu pats.