Pasaulē tikai nelielai cilvēku daļai pieder neierobežoti līdzekļi, kurus tie var ieguldīt gan peļņu nesošos, plaukstošos uzņēmumos, gan aizdot uz noteiktiem procentiem, tomēr daļu līdzekļu šie cilvēki iegulda sabiedrības labu iniciatīvu un jaunu, talantīgu cilvēku un zinātnes attīstības atbalstīšanā. Šādus cilvēkus pieņemts dēvēt par mecenātiem.
1.attēlā: Boriss un Ināra Teterevi
Ināra un Boriss Teterevi, mecenāti, kuri dibinājuši Ināras un Borisa Teterevu fondu. Viņi ir atbalstījuši finansiāli neskaitāmas kultūras norises. Ievērojamākās no tām Rundāles pils atjaunošana, restaurācijas darbu finansēšana.
Mecenātisms ir mākslas, zinātnes, sporta, dažādu kultūras pasākumu finansiāla un materiāla atbalstīšana.
"Mecenāts" par sugas vārdu tomēr kļuvis pateicoties pirmajam zināmajam zinātnes un mākslas atbalstītājam – Gajam Cilnijam Mecenātam (ap 70. g. p.m.ē. – 8. g. p.m.ē.), kas esot bijis romiešu valstsvīrs, rakstnieks, un ap sevi pulcējis rakstniekus un zinātniekus, neaizmirstot rūpēties par viņu dzīves apstākļu uzlabošanu. Horācijam viņš dāvājis villu Sabīņu kalnos, bet Vergīlijam palīdzējis atgūt īpašumu. Mecenāta atbalstītais pulciņš devis romiešu dzejai lielākos sasniegumus tās klasiskajā laikmetā.
2. attēlā: Gajs Cilnijs Mecenāts
Gajs Cilnijs Mecenāts (ap 70. g. p.mē. – 8. g. p.m.ē.), kas esot bijis romiešu valstsvīrs, rakstnieks, un ap sevi pulcējis rakstniekus un zinātniekus. No viņa uzvārda cēlies labdarības atbalstītāju nosaukums – mecenāts.
Renesanses laikā Itālijā, Florencē, bagātā Mediči dzimta kļuva par mecenātiem, atbalstot jaunos dzejniekus un māksliniekus.
Latvijā par vienu no pirmajiem mecenātiem kļuva Kristaps Morbergs (1844. – 1928.), kurš atbalstīja Latvijas Universitāti, Rīgas Latviešu biedrību, jaunlatviešu kustību un citas kultūras iniciatīvas.
3. attēlā: Kristaps Morbergs
Kristaps Morbergs (1844. – 1928.), kurš atbalstīja Latvijas Universitāti, Rīgas Latviešu biedrību, jaunlatviešu kustību un citas kultūras iniciatīvas.
Mūsdienās ar filantropiju nodarbojas vairāki mecenāti, no kuriem lielākie ir Ināras un Borisa Teterevu fonds, Aiva Vīksna, fonda "Līdere" dibinātāja, Vilis Vītols – Vītolu fonda dibinātājs un citi.
Filantropija – vēlme veicināt citu cilvēku labklājību, īpaši ar dāsnu ziedojumu labiem mērķiem.
Filantropija izpaužas nesavtīga izglītības, zinātnes, mākslas, sporta un kultūras finansiāla, materiāla un informatīva atbalstīšana.
Filantropija (no grieķu valodas – cilvēkmīlestība) ir indivīda vai juridiskas personas mērķtiecīga un plānota līdzekļu vai citu resursu ziedošana kādiem sabiedriska labuma mērķiem, visbiežāk organizācijām, nesagaidot par to nekādu atlīdzību. Filantropija atbalsta plašu sabiedrības vajadzību spektru, piemēram, sociālās vajadzības, izglītību, veselības aizsardzību, kultūru, pētniecību, stipendiju programmas u.c. Labdarība tiek sniegta spontāni, bez īpašas plānošanas, aiz līdzjūtības kādam, kam tā ir vajadzīga krīzes situācijā.
Filantropija ir naudas, laika, zināšanu vai citu privāto resursu plānota ziedošana labiem (sabiedrības) mērķiem, nesagaidot par to nekādu atlīdzību.
Ikvienam cilvēkam ir iespēja darīt labus darbus, pat ja nepieder ļoti lieli līdzekļi, ir vajadzīga tikai vēlēšanās darīt labas lietas sabiedrības labā. Tu noteikti vari kļūt par brīvprātīgo kādas labas iniciatīvas organizēšanai, piemēram, vākt ziedojumus dzīvnieku patversmei, sociāli nenodrošinātām ģimenēm, organizēt labdarības tirdziņus savā skolā vai novadā, ar mērķi atbalstīt kādu labu iniciatīvu. Tu vari darīt brīvprātīgo darbu.
Brīvprātīgais darbs ir laika, zināšanu un prasmju ziedošana sabiedrības labā, par to nesaņemot atalgojumu. Brīvprātīgo darbu var veikt nevalstiskajās organizācijās, vides talkās un citās sabiedrībai svarīgās jomās.
Brīvprātīgā darba darītāji iepriekš vienojoties, var doties uz veco ļaužu mītnēm, lasīt priekšā senioriem, palīdzēt izvest pastaigā mazus bērnus bērnudārzos, apmeklēt patversmes un kopt dzīvniekus, vest tos pastaigās, iesaistīties vides aizsardzības aktivitātēs un darīt citu sabiedrībai derīgu darbu.
Brīvprātīgais darbs ļauj iepazīt jaunus, radošus, līdzīgi domājošus cilvēkus, sniedz iespēju piepildīt savus sapņus, veido pieredzi, sagādā gandarījumu un sniedz zināšanas. Brīvprātīgo darbu var veikt šeit pat, Latvijā, vai sasniedzot pilngadību, doties uz kādu no pasaules valstīm veikt brīvprātīgo darbu. Brīvprātīgie iesaistās bērnu apmācībā mazattīstītās valstīs, darbā bērnunamos, kara skartajos reģionos sniedz medicīnisko palīdzību vai dara citus darbus.
Sabiedriska labuma darbība ir darbība, kuru veic nolūkā uzlabot sabiedrības vai tās atsevišķu indivīdu vai grupu garīgo un fizisko labklājību. Tā ir darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz: labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību,izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un veselības profilaksi, sporta atbalstīšanu,vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu.