3. Agrāk un tagad. Cēloņi un sekas

Viss, kas redzams mums apkārt, ir radies, veidojies un attīstījies daudzu tūkstošu gadu laikā. Lai izprastu mūsdienu cilvēku un pasauli, kurā viņš dzīvo, ir jāprot ielūkoties pagātnē, citā laikā, atšķirīgos apstākļos un notikumos.

Miljoniem gadu pirms tam, kad parādījās pirmie cilvēki, daba pati radīja visprecīzāko laika rādītāju. Tā ir zemeslode, kas vienmērīgi griežas ap savu asi, un tajā pat laikā apriņķo ap Sauli vienu reizi gada laikā.

Senie cilvēki diennakts laiku noteica pēc saules un pēc zvaigznēm. Par gada sākumu uzskatīja garāko vasaras dienu. Gada iedalījums veidojies cilvēkiem vērojot Zemes tuvāko pavadoni - Mēnesi. Cilvēki ievēroja ka Mēness forma mainās, un no viena pilnmēness līdz nākošajam paiet 30 dienas. Gada laikā Mēness apriņķo Zemei apkārt vairāk kā 12 reizes, tāpēc gadu sāka iedalīt mēnešos. Savukārt katru mēnesi iedalīja četrās fāzēs: pieaugošs, pilns, dilstošs un tukšs Mēness, katra no fāzēm ilgst apmēram nedēļu.

 

 

Laika ritējumam nav ne sākuma, ne gala. Lai varētu orientēties laikā, dažādas tautas ir pieņēmušas kādu būtisku notikumu par laika skaitīšanas sākumpunktu.

6 .gs. radās ideja par vienotu laika skaitīšanas sistēmu. Kristīgajā pasaulē laika skaitīšanas sākuma punkts ir Jēzus Kristus dzimšana. Aizsākās gadu skaitīšana pēc Kristus (pēc Kr.) jeb mūsu ērā (m.ē.), bet visus iepriekšējos notikumus skaitot pretējā virzienā, sākot saukt par laiku pirms Kristus vai pirms mūsu ēras (p.m.ē.). Ja kristīgā pasaule atzīmē 2021. gadu, tas nozīmē, ka kopš Jēzus Kristus dzimšanas ir pagājis 2021. gads. 

Musulmaņiem – laika skaitīšana sākas no 622. gada, kad Muhameds pārcēla musulmaņu svētvietu no Mekas uz Medīnu.

Tagadne ir ļoti īss laika sprīdis, jo katrs mirklis, kurš ir pagājis, ir pagātne. Vēstures izpēti interesē galvenokārt notikumi, kuri ir notikuši senāk. Katram vēsturiskam notikumam, procesam, pārmaiņām ir savs cēlonis. Tas izraisa turpmākos notikumus.

Pasaule strauji mainās un attīstās. Cilvēkiem, darbarīkiem, tehnoloģijām un ainavām ir tagadne un pagātne. Salīdzinot vēstures avotus, mēs varam noskaidrot, kādas pārmaiņas notikušas laikam ritot. Agrāk cilvēki dzīvoja noslēgti no pasaules, jo nebija ne interneta, ne televīzijas, arī avīzes bija liels retums, ceļošana notika ar kājām vai zirga mugurā vai ratos. Līdz ar to zināšanas par pasauli bieži bija no pašu piedzīvotā, redzētā un apjaustā. Straujas izmaiņas pasaulē notika ap 19. gadsimtu, kad tika izgudrota elektrība, iekšdedzes dzinējs (motors), automašīna, lidmašīna, radio, kino.

 

Piemēram, jaunu atklājumu un izgudrojumu rezultātā attīstījās gludeklis: sākotnēji karsējams uz oglēm, vēlāk pildīts ar oglēm, tad tvaika gludeklis, pēc tam elektriskais.

Ja cilvēki līdz šim izmantoja ogļu gludekli, tad izgudrojot elektrību, sāka izmantot elektrisko gludekli.

 

 

Tātad, cēlonis bija elektrības izgudrošana, sekas – elektriskā gludekļa, fēna, tējkannas, ledusskapja, plīts un citu elektroierīču izgudrošana.

Tātad, cēlonis tam, ka varēja izgudrot automobīli, bija iekšdedzes dzinēja izgudrošana. Sekas – cilvēkiem kļuva pieejamas mašīnas, lidmašīnas, pieveicami lieli attālumi īsā laika periodā.

Radio viļņu atklāšana radīja iespēju izgudrot radio, telefonus, telegrāfu. Mūsdienās, zinātnei attīstoties, telefoni ir attīstījušies ļoti strauji.

 

 

Daudzi politiski notikumi ir par cēloni turpmākajām sekām, piemēram:

Lai nodibinātu kolhozus, bija jāatbrīvojas no turīgajiem zemniekiem, kuri pretojās kolhozu izveidošanai. Vēlme dibināt kolhozus bija cēlonis 1949. gada 25. marta cilvēku izsūtīšanai, un pati izsūtīšana (deportācija) bija sekas.

  

 

Arī tavai ikdienas rīcībai ir cēloņi un sekas, piemēram: