Jebkura valsts, lai to būtu vieglāk pārvaldīt, ir iedalīta mazākos apgabalos.Visus svarīgos uzdevumus valstī nevar veikt viena centrālā valdība, tāpēc visas valstis ir sadalītas sīkākos apgabalos, kuras pārvalda pašvaldības- vēlēta vietējā vara. Pašvaldība ir daļa no kopējās valsts pārvaldes, tomēr demokrātiskās valstīs likumi ir veidoti tā, lai pašvaldības varētu darboties daļēji patstāvīgi. Tām gan jāievēro valsts kopējie likumi.
Pašvaldības ir valsts sastāvā esošas administratīvi teritoriālas vienības (novada vai republikas pilsētas) pārvalde. Parasti administratīvā teritorija izvietota ap pilsētu vai citu apdzīvotu vietu vai to grupu.
Latvijas pašvaldības ir novadi, tā pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas nosauca sīkākās teritoriālās vienības, kurās sadalīja rajonus. Novadā ir apvienojušies vairāki mazi pagasti un mazākas pilsētas. Pēc reformas ārpus novadiem par atsevišķām pašvaldībām kļuva lielās pilsētas – Rīga, Jūrmala, Ventspils, Liepāja, Jelgava, Rēzekne, Daugavpils, Valmiera un Jēkabpils.
Attēlā: Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums pēc 2009. gada reformas
2021. gada vasarā, 5. jūnijā, notika pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām Latvijas administratīvais iedalījums mainījās.
Izveidojās lielākas pašvaldības jeb rajoni, kuras apvienos lielākus apgabalus, vairākus novadus vienā.
Attēlā: Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums pēc 2021. gada reformas, 43 pašvaldību modelis
Neatkarīgi no tā, kā tiek iedalītas pašvaldības, svarīgi, ka to raksturojošie elementi nemainās.
Pašvaldību raksturo: noteikta teritorija, patstāvīgie iedzīvotāji, vietējo iedzīvotāju vēlēta lēmējinstitūcija padome vai dome, iedzīvotāju vai domes vēlēts priekšsēdētājs (pašvaldības vadītājs), patstāvīgs budžets, par kura izlietojumu lemj katra pašvaldība.
Pašvaldību pārvaldi nosaka Saeimas pieņemts likums un nolikums, kuru izstrādā pati pašvaldība. Arī pašvaldībai ir lēmumu pieņēmējs un ir izpildītāji. Gan lēmumu pieņēmējam, gan izpildītājam ir sava vadība. Tos cilvēkus, kuriem pārvaldē ir piešķirtas tiesības sagatavot un pieņemt lēmumus, sauc par amatpersonām.
Amatpersona ir persona, kas pilda varas pārstāvja funkcijas. Tā ir persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus un saimnieciskus pienākumus.
Pašvaldības vada visu pašvaldības balsstiesīgo iedzīvotāju vēlētas padomes. Tās ievēlē pēc proporcionālās sistēmas.
Proporcionālās vēlēšanās mandātu skaits tiek aprēķināts proporcionāli vēlētāju nodotajam balsu skaitam par katru politisko partiju. Proporcionālo vēlēšanu galvenā pieņemamā priekšrocība ir paaugstināta politisko partiju atbildība.
Attēlā: Pašvaldību vēlēšanas
Vēlēšanas notiek ik pa 4 gadiem. Piedalīties drīkst Latvijas Republikas un Eiropas Savienības pilsoņi, kuri dzīvo pašvaldībā. Ievēlēt pašvaldībā drīkst deputātus no 18 gadu vecuma. Deputātu kandidātu sarakstus lielajās pašvaldībās var izvirzīt partijas, bet mazajās pašvaldībās (līdz 5000 iedzīvotājiem) vēlētāju apvienības, kurās apvienojušies vismaz 20 vēlētāju.
Domes vai padomes priekšsēdētāju ievēlē no deputātu vidus, un viņa uzdevums ir vadīt domes darbu. Domes vai padomes priekšsēdētājs, izpilddirektors, priekšsēdētāja vietnieki ir amatpersonas, tāpat kā citi valsts pārvaldē strādājošie.
Domes vai padomes priekšsēdētāju ievēlē no deputātu vidus, un viņa uzdevums ir vadīt domes darbu. Domes vai padomes priekšsēdētājs, izpilddirektors, priekšsēdētāja vietnieki ir amatpersonas, tāpat kā citi valsts pārvaldē strādājošie.
Lai pārzinātu dažādas nozares, domes var izveidot komitejas un komisijas. Lēmumus pilda domes iecelts izpilddirektors. Viņam ir pakļauti dažādi pašvaldības dienesti.
Pašvaldības kompetence – tiesības un pienākumi, visi jautājumi, kuros pašvaldībai ir plašas zināšanas un pieredze.
Domes sēdes notiek regulāri. Arī Tu vari tajās piedalīties un izteikt ierosinājumus, tikai balsstiesību Tev vēl nebūs.
Piedalīšanās vēlēšanās ir izšķirošs demokrātijas pastāvēšanas nosacījums. Vislabākās pārvaldes formas un konstitūcijas nedarbosies, ja pilsoņi tās ignorēs. Latvijas pamatlikumu, konstitūciju sauc par Satversmi.
Piedalīšanās vēlēšanās ir izšķirošs demokrātijas pastāvēšanas nosacījums. Vislabākās pārvaldes formas un konstitūcijas nedarbosies, ja pilsoņi tās ignorēs. Latvijas pamatlikumu, konstitūciju sauc par Satversmi.
Attēlā: Latvijas pamatlikums, konstitūcija – Satversme ar skaidrojumiem un komentāriem
Konstitūcija – valsts pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas institūciju, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus.
Pilsoņu pienākums ir piedalīties vēlēšanās. Cilvēki, kuri uzskata, ka viena balss jau neko neizšķir,
kļūdās. Ja visi tā uzskatīs un neies uz vēlēšanām, tad vēlēšanas nenesīs cerēto rezultātu. Tikai esot
pilsoniski aktīvai sabiedrībai, iespējama demokrātija.
Ikvienam ir svarīgi būt aktīvam, piedalīties sabiedrības dzīvē, arī vēlēšanās!