Nacisms Vācijā
Līdz ar Hitlera nākšanu pie varas:
- Vācijā tika pasludināts lozungs „Viena tauta – viena valsts – viens fīrers”.
- Tika likvidēta demokrātiskā pašpārvalde un izveidots impērijas vietvalžu institūts. Par vietvalžiem – komisāriem iecēla nacistiskās partijas biedrus.
- Nacistu partija tika pasludināta par valsts partiju, bet pārējās partijas tika slēgtas.
- Tika izveidots represiju aparāts SS (Schutzstaffeln – apsardzes vienība), kas sākotnēji bija Hitlera personiskā apsardze, bet vēlāk tā kontrolēja visu valsti.
- 1933.g. aprīlī tika izveidots Gestapo (Geheime Staatspolizei – slepenpolicija), kas veica politisko spiegošanu un izrēķinājās ar režīma pretiniekiem.
- Visā valstī tika ierīkotas koncentrācijas nometnes, kurās ieslodzīja tūkstošiem cilvēku.
Gestapo
Svarīgi!
1934. g. 2. augustā nomira prezidents Hindenburgs.
Stundu pēc viņa nāves nacistu valdība izdeva dekrētu par prezidenta un kanclera amata apvienošanu. Formāli tika sarīkots tautas referendums, kur vairums nobalsoja par amatu apvienošanu. Rezultātā Hitlers ieguva titulu – Vācijas impērijas fīrers un kanclers, kā arī kļuva par bruņoto spēku – reihsvēra virspavēlnieku.
Antisemītisms
Viens no nacistiskās valsts politiskajiem principiem bija antisemītisms. Jau 1933. g. aprīlī visā Vācijā tika organizēti ebreju grautiņi, kuros iznīcināja ebreju veikalus, kantorus, ārstu kabinetus. To īpašniekus piekāva vai nogalināja. Svarīgi!
1935. g. nacistu partijas Nirnbergas kongresā pieņēma „rasu likumus”.
Saskaņā ar tiem ebrejiem atņēma pilsonību, aizliedza ieņemt valsts amatus, aizliedza strādāt valsts darbā, būt uzņēmējiem vai strādāt savos īpašumos, tie nevarēja arī nopirkt īpašumus. Aizliedza laulības starp ebrejiem un neebrejiem („neāriešiem” un „āriešiem”). Ebrejus publiski pazemoja un izslēdza no skolām. Ieviesa dažādus aizliegumus sabiedriskās vietās.
Ebreju veikalu boikots
Svarīgi!
Naktī uz 1938. gada 10. novembri - „kristāla naktī”- nacisti izdemolēja ebreju mājas un veikalus, nodedzināja sinagogas - ebreju draudzes reliģisko centru namus- nogalināja un apcietināja tūkstošiem ebreju.
Ebreji tika uzskatīti par mazvērtīgāku rasi un visa ļaunuma sakni. Ebreji apdraudēja vācu tautas rases tīrību un eksistenci. Tie tika pasludināti par galveno ienaidnieku, kas visu laiku jāapkaro. Ebrejiem piedēvēja visu, kas bija internacionāls un svešs nacionālisma idejām: marksismu, demokrātiju utt.
Viņus vainoja visās Vācijas neveiksmēs un apsūdzēja tieksmē uzkundzēties visām pasaules tautām.
Sabiedrības attieksme pret antisemītismu bija dažāda. Vieni to aktīvi atbalstīja, citi izturējās vienaldzīgi, bet citi centās neredzēt.
Propaganda
Valstī izveidoja propagandas aparātu, kuru kontrolēja Hitlera līdzgaitnieka Jozefa Gebelsa vadītā Propagandas un tautas izglītības ministrija.
Jozefs Gebelss
Propagandas galvenais uzdevums bija slavināt nacistu panākumus un fīreru.
- Katra nacistu partijas biedra pienākums bija novietot savā dzīvoklī fīrera fotogrāfiju.
- Kā vācu sveiciens visās dzīves jomās tika ieviests „Heil, Hitler”.
- Katrai ģimenei bija jāiegādājas karogs ar kāškrusta attēlu.
- Vienmēr tika propagandēti vāciešu sasniegumu, bet zaudējumi noklusēti. Tā tika aizliegta Vācijas un Austrijas futbola spēles reportāža pa radio, jo vācieši spēli zaudēja.
- Stingrai cenzūrai pakļāva visas kultūras un mākslas jomas. To galvenais uzdevums bija cildināt Vācijas varenību, fīreru un āriešu rasi. Aizliedza Heines, Tomasa, Manna, Remarka, Hemingveja un citu rakstnieku darbus. To grāmatas tika publiski sadedzinātas.
Valsts ietekmēja arī ekonomiku:
- Visus uzņēmumus pakļāva Impērijas saimniecības ministrijai.
- Lai nepieļautu strauju inflāciju sakarā ar papīra naudas papildus izlaišanu, valsts sāka kontrolēt cenas un algas.
- Ieviesa pakāpenisku pāreju uz kartīšu sistēmu.
- Privātīpašums netika likvidēts, bet uzņēmējdarbība tika ierobežota.
- Valsts realizēja plašu būvniecības programmu.
- Pastiprināti attīstīja militāro rūpniecību. Tās ražošanas kopapjoms pieauga 12 reizes. (Tas samazināja bezdarbu. 1933. g. bija 6 milj. bezdarbnieku, bet 1938. g. tikai 429 000.)
Hitlera ārpolitiskie mērķi
Savus ārpolitiskos principus Hitlers bija izstāstījis savā grāmatā „Mein Kampf”. Vispirms tika paredzēts apvienot visas vācu apdzīvotās zemes un pēc tam pievienot nevācu teritorijas. To varēja panākt pavienojot dažādās Eiropas zemēs dzīvojošos vāciešus un iekarojot teritorijas austrumos.
Rezultātā bija paredzēts nodibināt „pasaules nacistisko impēriju”. Lai plānu realizētu, bija jāatjauno Vācijas militārā varenība un jālikvidē Versaļas līguma noteikumi. Vācija gatavojās karam.
1933. gadā Vācija izstājās no Tautu Savienības. 1935. gadā Hitlers spēra pirmos soļus Versaļas līguma atklātā ignorēšanā, palielinot armiju un bruņošanās izdevumus.
Sākās virzība uz jaunu karu Eiropā, teritoriju aneksiju (citas valsts vai tās teritorijas okupēšanu un vardarbīgu pievienošanu citai valstij) un okupāciju (citas valsts teritorijas sagrābšana un savas pārvaldes ieviešana tajā).
Svarīgi!
1939. gadā 23. augustā Maskavā tika parakstīts nacistu - padomju pakts, kura svarīgākā daļa bija slepenā vienošanās par Austrumeiropas sadalīšanu ietekmes zonās.