80. gadu vidū PSRS pārdzīvoja smagu krīzi. Sociālistiskās saimniekošanas sistēma nespēja likvidēt pirmās nepieciešamības preču deficītu. Pieauga izdevumi bruņošanās vajadzībām. Komunistiskās partijas vadība nepieļāva nekādas pārmaiņas valstī.
CK ģenerālsekretāra amatā izvirzītie gados vecie partijas aparāta ielikteni J. Andropovs un K. Čerņenko viens pēc otra nomira.
M. Gorbačovs
Pārmaiņas kļuva iespējamas tikai 1985. gada pavasarī, kad vadību pārņēma Mihails Gorbačovs. Sākās attiecību uzlabošana ar Rietumiem. PSRS atteicās no Brežņeva doktrīnas ārpolitikā.
M. Gorbačova politika kļuva pazīstama ar nosaukumu glastnostj un perestroika.
Svarīgi!
Perestroika jeb pārbūve bija politika, kuru 80. gadu otrajā pusē ieviesa M. Gorbačovs un kuras mērķis bija demokratizēt sabiedrību un uzlabot padomju ekonomiku.
Glastnostj jeb atklātums – cenzūras samazināšana un kritikas sekmēšana padomju ideoloģijā M. Gorbačova laikā.
Glastnostj jeb atklātums – cenzūras samazināšana un kritikas sekmēšana padomju ideoloģijā M. Gorbačova laikā.
Gorbačovs sāka plašas reformas, lai atjaunotu sociālismu:"
Visbūtiskākās pārmaiņas notika ārpolitikā. Gorbačovs atteicās no bruņošanās sacensībām. Viņš aicināja pārvarēt Austrumu un Rietumu pretnostatījumu, uzsverot, ka pasaule ir savstarpēji atkarīgs veselums.
1985. gadā Ženēvā notika M. Gorbačova un ASV prezidenta R. Reigana tikšanās. Gorbačovs bija gatavs uzsākt dialogu ar Rietumiem.
M. Gorbačovs un R. Reigans
M. Gorbačova uzsāktie pasākumi nenovērsa PSRS sabrukumu. Tie izraisīja nacionālās kustības padomju republikās.
Gorbačovs gribēja saglabāt PSRS, izstrādājot un noslēdzot jaunu savienības līgumu. Dienu pirms līguma parakstīšanas 1991. gada 19. augustā grupa komunistu sarīkoja apvērsumu. 1991. gadā Gorbačovs atkāpās no amata. 1991. gada decembrī izveidojās Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS), kas nozīmēja, ka PSRS beidza pastāvēt (no 1991. g. 31. decembra).
Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS) ir starptautiska organizācija, kas tika izveidota 1991. gada 8. decembrī, Baltkrievijai, Krievijai un Ukrainai kopīgi parakstot līgumu.
Pārmaiņas Austrumeiropā pēc 1989. gada
Austrumeiropas komunistiskajās valstīs VDR, Polijā, Čehoslovākijā, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā un Dienvidslāvijā sākās pārmaiņas. Tautas izmantoja M. Gorbačova politikas jaunās iespējas un sāka atbrīvoties no Maskavas ietekmes un komunistiskās sistēmas. Komunistiskās partijas zaudēja ietekmi Austrumbloka valstīs.
- Latvija, Lietuva un Igaunija ieguva neatkarību.
- Polijā varu pārņēma "Solidaritāte". 1990. gada prezidenta vēlēšanās uzvarēja Lehs Valensa (Polija bija pirmā Austrumu bloka valsts, kurā opozīcijas līderis kļuva par valsts galvu). Polijā sākās demokrātiska attīstība.
- Bijusī VDR. 1990. gada 3. oktobrī notika Vācijas atkalapvienošana.
- Čehoslovākijā 1989.g. par prezidentu kļūst V. Havels. Sākās valsts demokrātiska attīstība. 1993.g. notika Čehoslovākijas sadalīšana 2 valstīs: Čehijas Republikā un Slovākijas Republikā.
- Ungārijā no 1989. gada ir daudzpartiju sistēma un brīvas vēlēšanas.
- Dienvidslāvijā kopš 1991.g. norisinājās pilsoņu karš (stāvokli izdevās normalizēt 90. gadu vidū ANO spēkiem). Notika sadalīšanās patstāvīgās valstiņās.
- Rumānijā 1989.g. notika diktatora N. Čaučesku sodīšana ar nāvi. 1990.g. vēlēšanās uzvarēja "Nacionālās glābšanas frontes līderis" I. Iliesku.
- Bulgārijā 1989. gadā no amata atkāpās komunistu līderis T. Živkovs. Valstī sākās demokrātiskas reformas.