20. gadsimta sākumā ASV kļuva par pasaules vadošo industriālos lielvalsti. Rūpnieciskās ražošanas attīstību veicināja gan jaunu izejvielu ieguve, gan daudzi tehniskie atklājumi un cilvēku uzņēmība.
Lielvalstu īpatsvars rūpnieciskajā ražošanā (%)
1870. gads
1914. gads
Laikaposmā no 1860. gada līdz 1890. gadam ASV bija izsniegti 440 000 patenti dažādiem izgudrojumiem. Tieši ASV sāka attīstīt masveida preču ražošanu. Liela ietekme ASV ekonomikā bija Džinam Rokfelleram, Endrjū Kārnegī, Henrijam Fordam, Džonam Morganam un citiem uzņēmējiem.
Sākās trestu uzplaukums, īpaši tādās nozarēs kā naftas ieguve un pārstrāde, tērauda izgatavošana, celtniecības un lauksaimniecības mašīnu būve, tabakas un cukura pārstrāde, dzelzceļa būve. Trestu izveide ierobežoja brīvo konkurenci un nodrošināja monopolu uz cenu noteikšanu. Tāpēc valsts pieņēma trestu darbību ierobežojošus likumus.
Trests – uzņēmumu apvienība, kas dibināta konkurences novēršanas vai samazināšanas nolūkā.
Amerikāņu strādnieki aktīvi cīnījās par sava stāvokļa uzlabošanu. Viņiem izdevās panākt, ka vairumā lielo pilsētu un lielākajā daļā štatu tika noteikta 8 stundu darba diena. Valdība izstrādāja likumus, kas padarīja darba devējus juridiski atbildīgus par strādnieku darba laikā iegūtajām traumām. Nodokļu politikā valdība centās panākt, lai valsts pārvaldes izdevumi galvenokārt gultos uz maksātspējīgāko iedzīvotāju pleciem.
Kaut gan 20. gadsimta sākumā ASV bija industriāli augsti attīstīta valsts, tās iedzīvotāju lielākā daļa nodarbojās ar lauksaimniecību. Visas brīvās zemes bija apgūtas un galvenokārt tika izmantotas lopkopības attīstībai. Tajās uz dzīvi apmetās kovboji. Viņi sev cēla mājokļus, kurus sauca par rančo.
Kovbojs – (angļu val. cow – govs, boy – puisis) – lopu gans.
19. gadsimta beigās ASV kļuva par lielāko labības ražotāju un eksportētāju. Veiksmīgā saimniekošana, lēta labība no Kanādas, Argentīnas un Austrālijas radīja lauksaimniecības produktu pārprodukciju – situāciju, kad izaudzēto nevar pārdot.
Ārpolitikā ASV pretendēja uz noteicošo lomu rietumu puslodē. Jau 19. gs. sākumā ar t.s. Monro doktrīnu, paužot solidaritāti ar Latīņamerikas zemju brīvības centieniem ASV bija pasludinājušas, ka Eiropas lielvalstis nedrīkst iejaukties Amerikas kontinenta lietās.
19. gs. beigās pastiprinājās ASV imperiālistiskā ekspansija.
„Kellog’s" kukurūzas pārslu reklāma 20. gs. sākumā
Viljams Kellogs strādāja kādā slimnīcā Mičiganas štatā. Lai uzlabotu pacientu ēdienkarti, viņš izmēģināja dažādus graudu ēdienus. Sevišķi liela piekrišana brokastīs guva grauzdētas kukurūzas pārslas. 1906.gadā tika uzveidots pārslu ražošanas uzņēmums „Kellog Company”. Kļuvis par miljonāru, V. Kellogs izveidoja labdarības fondu un ziedoja lielas summas dažādiem mērķiem, īpaši bērnu vajadzībām.
H. Fords pie T modeļa automobiļiem
15 gadu vecumā Henrijs Fords kļuva par mācekli kādā auto darbnīcā un 1893. gadā uzbūvēja savu pirmo automobili. 1903. gadā viņš nodibināja „Ford Motor Company”.
1908. gadā tika uzbūvēta pirmā automašīna „Model-T”, kuras cena bija 825 dolāri. Automobilis maksāja lētāk nekā labs zirgs un to varēja iegādāties ikviens, kas labi nopelna. Tajā gadā, kad H. Fords sāka ražot jaunā modeļa automašīnas, ASV bija mazāk nekā 200 000 autoīpašnieku, bet līdz 1930. gadam bija pārdoti 15 miljoni T modeļa automašīnu.
1914. gadā Forda rūpnīcā ieviesa montāžas konveijera sistēmu. Līdz tam automobiļus būvēja nelielas strādnieku grupas. Tagad, kamēr mašīna veic 300 metru garo ceļu pa rūpnīcas teritoriju, katrs strādnieks piemontēja kādu daļu vai mezglu. Darbs bija apnicīgs, bet H. Fords maksāja augstākas algas nekā citi šīs nozares rūpnieki.
Viens no kompānijas saukļiem bija „Forda auto var vadīt ikviens”. Taču vienkāršība reizēm nozīmēja arī izvēles trūkumu. Par savu T modeli H. Fords teica: „Jūs varat izvēlēties jebkuras krāsas mašīnu, ja vien tā ir melna.”
Dž. D. Rokfellers
Džons Deivsons Rokfellers 16 gadu vecumā sāka strādāt par grāmatveža palīgu kādā veikalā. Dažu gadu laikā viņš sakrāja pietiekami daudz naudas, lai nodibinātu savu naftas pārstrādes uzņēmumu. Sākot ar 1870. gadu, viņa firma „Standart Oil Company” sāka uzpirkt citas naftas pārstrādes uzņēmumus un 1882. gadā jau kontrolēja 95% ASV naftas pārstrādes nozares. Tas viņu padarīja par multimiljonāru. Rokfellers sāka apsvērt, kā šo naudu lietderīgi izmantot. 1891. gadā viņš finansēja Čikāgas universitātes dibināšanu, vēlāk atklāja Rokfellera Medicīnas pētniecības institūtu, no kura izveidojās Rokfellera Universitāte.
E. Kārnegī
Nākamais tērauda koncerna īpašnieks ieceļoja ASV no Skotijas un sāka strādāt 12 gadu vecumā. Pilsoņu kara laikā viņš nodibināja sliežu fabriku, kā arī uzsāka dzelzceļa lokomotīvju ražošanu. Pēc tam pievērsās tērauda rūpniecībai. 20. gs. sākumā E. Kārnegī kopā ar Dž. Morganu izveidoja ASV Tērauda korporāciju.
Endrjū Kārnegī kļuva slavens ar milzu ziedojumiem labdarīgiem un zinātniskiem mērķiem. Par viņa līdzekļiem uzcelta visprestižākā ASV koncertzāle „Carnegi Hall”, kurā ir 2800 vietas. Tās atklāšanā 1891. gada 5. maijā orķestri diriģēja Pēteris Čaikovskis. E. Kārnegī uzcēla Amerikā arī 1760 bibliotēkas.