Vēlīnais baroks
Baroks bija mākslas periods un stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600. gadu un dominēja visu 17. gs. Baroka mākslai raksturīgas krāšņas krāsas, liektas līnijas un formas, gleznainums, dažādi gaismas efekti, spēcīgs spožas gaismas un ēnas kontrasts, dramatisms.
Līdzās Vidusjūras zemju (Itālijas, Spānijas un vēlāk Francijas) mākslas darbiem nozīmīgu vietu sāka ieņemt anglosakšu mākslinieku vērtības. Īpaši izcēlās katoliskās Viduseiropas zemes – Austrija, Bohēmija un Dienvidvācija. Gluži kā Luija XIV laikā monarhi un aristokrāti tiecās pēc spožas un ārišķīgas dzīves. Tās neatņemama sastāvdaļa bija greznas pilis, krāšņi parki, izsmalcināti tērpi un manieres.
Šaipus Alpiem turpinājās Itālijas 17. gs. baroka tradīcijas. Ierosmes deva Romas baroka dievnami un Francijas pilis un dārzi. Vieni no radošākajiem 17. un 18. gs. mijas baroka kultūrā ir bijuši austriešu izcelsmes arhitekti Lukass fon Hildenbrants, Jakobs Prandtauers un Fišers fon Erlahs (tēvs). Hildenbranta meistardarbs ir Augšējais Belveders (dzīvojamās ēkas tornis, no kura paveras skats uz apkārni, lapene uz paaugstinājuma): divas pilis un franču dārza stilā veidots terases parks, ko viņš cēla princim Savojas Eiženam.
Fišers fon Erlahs ir atstājis nākamajām paaudzēm vienu no Austrijas baroka izcilākajām celtnēm – Šēnbrunnas pili Vīnē. Hābsburgu nams tīkoja pēc savas Versaļas, un tā tapa Šēnbrunnas ansamblis. 18. gs. vidū sāka veidot dārzu franču stilā.
Šēnbrunnas pils
18. gs. sākumā baroka arhitektūra savu kulmināciju sasniedza ar Jakoba Prandtauera celto Melkas klosteri Austrijā. Te līdzdarbojušies arī itāliešu meistari, un klostera baznīcas interjerā ir ielikts viss baroka ornamentu un materiālu spožums – marmors un zelts. Spēle, ko varēja paveikt baroka meistari, bija sasniegusi pilnību.
Melkas klosteris
Viens no spilgtākajiem baroka arhitektūras ansambļiem vācu zemēs bija Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā rezidence Drēzdenē – Cvingers. Viduseiropas sakrālajā arhitektūrā ir bijis pazīstams tikai viens ievērojams baroka stilā celts dievnams – Otrā pasaules kara laikā nopostītā Sv. Dievmātes baznīca Drēzdenē.
Cvingers
Svarīgi!
Eiropas katoliskās zemes ap 1700. gadu pa īstam aizrāvās ar baroku, bet protestantiskie Eiropas ziemeļrietumi un sevišķi Anglija palika atturīga.
Paliekošs vārds 17. un 18. gs. mijas kultūras vēsturē ir angļu arhitektam seram Kristoferam Renam. Angļu meistars atgriezās pie 17. gs. itāliešu baroka arhitektūras dižajiem gariem (F.Borromīni, Dž.Bernīni). Pēc Austrijas baroka pompozitātes K. Rena arhitektūra ir atturīga. Arhitekta meistardarbs ir Sv. Pāvila katedrāle Londonā. K.Rena darbs patiesībā bija lielāks projekts – viņa uzdevums bija atjaunot 1666. gadā ugunsgrēkā Londonā nopostītās baznīcas.
Angļu aristokrātu sapnis bija klusa lauku muiža. Dārzu kultūrā ienāca t.s. angļu stila parks (cilvēka roku veidota dabas ainava). Barokālais franču dārzs ir nepārprotama spēle, turpretī angļu dārzs izstaro mieru un stabilitāti. Ceļot pilis vai veidojot klusu lauku muižu, angļu arhitekti stingri ievēroja klasiskās mākslas principus. Tas vairāk atbilda Anglijas sirdij un prātam: neaizmirsīsim, ka saprāta triumfa ideja nāca no angļu filozofa Dž. Loka. Sava ietekme bija arī puritāniskajam greznības noliegumam.
Arhitektūra salīdzinājumā ar citiem mākslas veidiem visuzskatāmāk rāda 17. un 18. gs. mijas domāšanas un izjūtu atšķirības un iezīmē atšķirīgus ceļus uz klasicisma laikmetu Eiropas kultūras vēsturē - 18. gadsimtu. 
Sv. Pāvila katedrāle
Angļu aristokrātu sapnis bija klusa lauku muiža. Dārzu kultūrā ienāca t.s. angļu stila parks (cilvēka roku veidota dabas ainava). Barokālais franču dārzs ir nepārprotama spēle, turpretī angļu dārzs izstaro mieru un stabilitāti. Ceļot pilis vai veidojot klusu lauku muižu, angļu arhitekti stingri ievēroja klasiskās mākslas principus. Tas vairāk atbilda Anglijas sirdij un prātam: neaizmirsīsim, ka saprāta triumfa ideja nāca no angļu filozofa Dž. Loka. Sava ietekme bija arī puritāniskajam greznības noliegumam.
Izcils vēlīnā baroka arhitektūras paraugs ir Krievijā strādājoša itāliešu izcelsmes arhitekta B. Rastrelli projektētais Smoļnija klosteris Pēterburgā.
Arhitektūra salīdzinājumā ar citiem mākslas veidiem visuzskatāmāk rāda 17. un 18. gs. mijas domāšanas un izjūtu atšķirības un iezīmē atšķirīgus ceļus uz klasicisma laikmetu Eiropas kultūras vēsturē - 18. gadsimtu.
Smoļnija klosteris