Sakrālā mūzika ir mūzika ar reliģiska satura tekstiem izpildīšanai baznīcā un sadzīvē.
Vārds "sakrāls" latīņu valodā nozīmē "svēts".
Vārds "sakrāls" latīņu valodā nozīmē "svēts".
Svarīgi!
Sakrālo mūziku dēvē arī par reliģisko mūziku, baznīcas mūziku, kristīgo mūziku, garīgo mūziku.
Sakrālā mūzika ir viens no vissenākajiem skaņu mākslas veidiem, kas veidojusies kā dievkalpojuma daļa. Tā ir mūzika, kas ticīgajiem palīdz slavināt Dievu.
Sakrālā mūzika ir viens no vissenākajiem skaņu mākslas veidiem, kas veidojusies kā dievkalpojuma daļa. Tā ir mūzika, kas ticīgajiem palīdz slavināt Dievu.
Sakrālās mūzikas uzdevums ir dievkalpošanas dalībniekus vienot kopīgā lūgšanā un pateicībā Dievam. Ziemassvētku sakrālā mūzika vēsta par Dieva dēla Jēzus Krista piedzimšanu.
Ziemassvētku laiks visiem atgādina par cilvēces Glābēja piedzimšanu, kad pasaules dievnamus piepilda zvanu skaņas un brīnišķīgas dziesmas veltītas šim notikumam. Katru gadu vienkāršais un mīlestības pilnais vēstījums "Gods Dievam augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts" ikvienā cilvēkā rosina dziļas pārdomas.
Ziemassvētku mūzika solista, kora, orķestra, vokālā vai instrumentālā ansambļa izpildījumā baznīcā rada īpašu noskaņu, piemēram, zvanu ansambļa skanējumā.
Svarīgi!
Zvans - sitaminstruments ar noteiktu skaņas augstumu, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada skaņu. Mūsdienās zvanus parasti gatavo no metāla. Zvanus var spēlēt gan solo, gan ansamblī, gan lielākā grupā.
Noklausies un iemācies dziedāt no galvas skaistāko un pazīstamāko Ziemassvētku dziesmu „Klusa nakts, svēta nakts”!
Klusa nakts, svēta nakts!
Visi dus; nomodā
Vēl ir Jāzeps un Marija
Kūtī Dāvida pilsētā.
Jēzus silītē dus.
Klusa nakts, svēta nakts!
Ganiem Dievs novēl pats
Dzirdēt eņģeļus slavējam,
Tuvu, tālu skandinām:
Kristus Glābējs ir klāt!
Klusa nakts, svēta nakts!
Dieva Dēls, Tava acs
Mirdz mums dievišķā skaidrībā.
Nu ir dvēsele pestīta,
Jo Tu dzimis par mums.
Jau sensenos laikos baznīcā dievkalpojuma laikā cilvēki varēja klausīties ērģeļmūzikas skaņās.
Svarīgi!
Ērģeles ir taustiņinstruments, kas sastāv no daudzām dažāda izmēra stabulēm, gaisa pievades sistēmas un vadības pults ar roku klaviatūrām (manuāļiem) un kāju klaviatūru (pedāļa).
Ieklausoties ērģeļu skaņās, var sadzirdēt veselu orķestri.
Latvijā ērģeles būvētas no 14. gadsimta.
Rīgas Doma ērģeles būvētas 19.gs beigās. Tām ir 6718 stabules - lielākās pārsniedz 10 metru augstumu, bet mazākās ir tikai 13 milimetru garas.
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles būvētas 18.gs vidū, un ir pasaulē lielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles. Tām ir vairāk nekā 7000 stabuļu.
Rīgas Doma ērģeles būvētas 19.gs beigās. Tām ir 6718 stabules - lielākās pārsniedz 10 metru augstumu, bet mazākās ir tikai 13 milimetru garas.
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles būvētas 18.gs vidū, un ir pasaulē lielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles. Tām ir vairāk nekā 7000 stabuļu.
Noklausies pasaulē pazīstamākā ērģeļmūzikas autora, vācu komponista Johana Sebastiana Baha skaņdarba „Tokāta re minorā” fragmentu!