Mākslinieki iztēles augļus, iedvesmu, fantāzijas lidojumu, mirkļa uzplaiksnījumu izpauž savos radošajos mākslas darbos. Gleznotāji to atveido gleznās, tēlnieki veido skulptūras, ainavu arhitektu radošumu vērojam dārzu un parku gaumīgā iekārtojumā. Dzejnieki un rakstnieki mums uzbur "dzīvās gleznas" dzejā, prozā, romānos, stāstos, epifānijās u.c. literāros darbos. Komponistu muzikālās iedvesmas augļus baudām dažāda žanra kompozīcijās - simfonijās, kora dziesmās, operās, kinomūzikā, estrādes mūzikā un daudzos citos skaņdarbos.
Jebkurā dziesmā mūzika un tās teksts ir nesaraujami saistīti. (Izņemot vokalīzi – tajā melodiju izdzied tikai ar patskani). Komponējot melodiju izvēlētajam tekstam, komponistam ir jāizanalizē, jāiedziļinās konkrētajos vārdos, jāizprot to galvenā jēga, reizēm arī jākonsultējas ar vārdu autoru, lai uzrakstītā melodija satura un noskaņas ziņā atbilstu tekstam. Dziesmā mūzika un dzeja papildina viena otru.
Visbiežāk mūzika top vārdiem, kuri jau ir uzrakstīti. Bet ļoti bieži komponisti sadarbojas ar dzejniekiem, lai lūgtu uzrakstīt dzeju savai iecerētajai skaņu gleznai. Teksta sižetu, tās attīstības gaitu, pēkšņas darbības vai noskaņu izmaiņas komponisti ataino ar muzikālām skaņām, ar visiem nepieciešamajiem mūzikas izteiksmes līdzekļiem. Mīlestības atainojumam izvēlēsies gaišu, melodisku, arī varbūt nedaudz smeldzīgu melodiju, mezzo forte dinamiku, bieži mažora skaņkārtu. Kara ainas attēlojumam komponisti ņems citus mūzikas valodas elementus - enerģisku, pat agresīvu muzikālo raksturu, minora skaņkārtu, bieži forte dinamiku, lejupejošu melodiju u.c. atbilstošus elementus. Jebkura dziesma - kora dziesma, kantāte, ārija operā, dziesma kinofilmā vai teātrī, arī estrādes dziesma - ir dzejas un mūzikas kopīgs mākslas darbs. Tās papildina viena otru, tekstā un mūzikā attēlojot vienādu raksturu un noskaņu.
Ieklausies Emiļa Melngaiļa, J. Raiņa jauktā kora dziesmā "Senatne".
Pievērs uzmanību - kā kopā ar dziedāto tekstu un tā sižeta pavērsieniem līdzi mainās arī mūzika.
Klausies dziesmu un lasi līdzi tās vārdus - dziesmas "Senatne" vārdi
Valdis Pavlovska vārdi, Borisa Rezņika mūzika "Atmostas Baltija".
Dziesma, kura īpašu nozīmi guva 1989. g. rīkotajā akcijā "Baltijas ceļš". Tās laikā 3 Baltijas valstu - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas - iedzīvotāji, sadevušies rokās, izveidoja 670 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja 3 Baltijas valstu galvaspilsētas. Baltijas valstis tiek dēvētas arī par Baltijas "māsām" vai "Trīs māsām". Lai arī vārdos ir tieši pieminētas 3 Baltijas valstis, šis skaņdarbs nav specpasūtījums Baltijas ceļa akcijai, toties to uzskata par šī notikuma neoficiālo himnu. Lai dziesmā apvienotu visas trīs Baltijas tautas, dziesmas vienīgo pantu pārtulkoja arī lietuviešu un igauņu valodā. Sekojoši, pirmajā reizē šos vārdus dzied latviski, otro reizi to pašu pantu dzied lietuviski, bet trešo reizi tos atskaņo igauņu valodā.
Izlasi Valda Pavlovska sarakstītos vārdus dziesmai.
Trīs māsas jūras malā stāv, Tās nespēks un nogurums māc.
Tur bradāta zeme un dvēseles, Trīs tautu gods un prāts.
Bet torņos jau likteņa zvani skan, Un jūra bangoties sāk.
Trīs māsas no miega modušās, Par sevi pastāvēt nāk.
Tur bradāta zeme un dvēseles, Trīs tautu gods un prāts.
Bet torņos jau likteņa zvani skan, Un jūra bangoties sāk.
Trīs māsas no miega modušās, Par sevi pastāvēt nāk.
Atmostas Baltija, atmostas Baltija, Lietuva, Latvija, Igaunija!
Atmostas Baltija, atmostas Baltija, Lietuva, Latvija, Igaunija!
Atmostas Baltija, atmostas Baltija, Lietuva, Latvija, Igaunija!
Ir radīti daudzi muzikāli piemēri, kuros reps ir lielisks patriotiskas dziesmas papildinātājs. Kombinējot dziedātu tekstu ar repa vārdiem, dziesmā vienlaicīgi tiek iekļauta plašāka informācija. Ar repa vārdiem vienlaicīgi var izteikt spēcīgākas emocijas.
Noklausies kādu jaunu skanējumu gūst dziesma "Atmostas Baltija" ar repera Ozola (īstajā vārdā Ģirta Ozola) izpildītu repu tajā.
Jurjānu A., F. Čelakovskis "Nevis slinkojot un pūstot"
Pievērs uzmanību dziesmas 3. panta tekstam - tam, cik nozīmīgs ir katrs mūsu veiktais darbs. Pavēro video ierakstu - kā tas sasaucas ar jebkuras profesijas nozīmīgumu, ar to, cik būtisks ir katra darba kvalitatīvs veikums.
Mūzikai un tekstam ir jābūt savstarpēji atbilstošiem arī tad, ja mūzika ir tikai kā melodisks fons teiktajiem vārdiem.
Ieklausies I. Ziedoņa epifānijā "Ar naktstauriņiem" un latviešu pianista V. Šimkusa izpildītajā pavadošajā mūzikā.
Atceries! Epifānija (grieķu: ἐπιφάνεια, epipháneia — ‘atspīdēšana, atklāsme’) ir pēkšņā atklāsmē radies neliela apjoma prozas darbs ar īpaši emocionāli piesātinātu domu.
Ar naktstauriņiem ieskrien mīlestība logā.
(Nodzēs uguni, citādi nebūs miera!) Ar naktstauriņiem ieskrien...
Tā ir vēl tikai nojausma, pati mīlestība ir neaizsniedzama. Tālu Lielupes dzelmē šonakt guļ zivis.
Otrā krastā viļņi skrien uz otru pusi. Tālu mēs esam viens no otra. Kā bērza dienvidu un ziemeļu zari.
Kādam vējam jānāk, lai mūs sanestu kopā? Mēs esam kā pretējās šķūņa durvis.
Un šķūnī staigā caurvējš. Neaizsniedzama guļ mīlestība zem tava nama. Lai to aizsniegtu, jānoārda viss nams.
Vai tu ļausi noārdīt tavu namu, vai tu noārdīsi to pati? It kā vienkārši likās: ar naktstauriņiem ieskrien mīlestība logā.
It kā vienkārši un tuvu.
It kā mēs būtu putni un dziedātu galotnē. Bet mīlestība ir saknēs un tur, kur dziļi guļ zivis. Kā nojausma skrien ziedlapiņa.
/I.Ziedonis/