Tautastērps ir senču vēsturiskais apģērbs, ļoti nozīmīga katras tautas kultūras mantojuma sastāvdaļa un nacionālais simbols.
Laika gaitā tautastērpi ir pārveidojušies, atstājot kaut ko no senā un papildinot ar jaunām iezīmēm. Tā attīstību ietekmējuši gan sarežģītie vēsturiskie procesi, ekonomiskie un saimnieciskie apstākļi, gan ļaužu amatniecības prasmes, ģimenes attiecības un ieražas.
Tērps atspoguļo ne tikai tā valkātāja sociālo statusu, bet arī izcelsmi no konkrētās valsts, reģiona, novada un tradīcijas, kas tika nodotas no paaudzes paaudzē.
Tērps atspoguļo ne tikai tā valkātāja sociālo statusu, bet arī izcelsmi no konkrētās valsts, reģiona, novada un tradīcijas, kas tika nodotas no paaudzes paaudzē.
Ir divu veidu latviešu tautastērpi:
1. Arheoloģiskie tērpi, ko valkāja līdz no 7. – 13. gadsimtam.
2. Etnogrāfiskie tērpi, ko valkāja 18. – 19. gadsimtā.
1. Arheoloģiskie tērpi, ko valkāja līdz no 7. – 13. gadsimtam.
2. Etnogrāfiskie tērpi, ko valkāja 18. – 19. gadsimtā.
Mūsdienu Latvijā ļaudis dažādos pasākumos valkā gan etnogrāfiskos, gan arheoloģiskos tērpus.
Latviešu tautastērps savā vizuālajā veidā ir daudzveidīgs. Tas iedalāms daudzos novadu, pilsētu un pat ciemu tērpa variantos, kurus apvieno atbilstoši Latvijas novadiem: Vidzemes, Latgales, Zemgales un Kurzemes novadu tērpi.
Tautastērpam raksturīgās daļas
Tautastērpa pamats ir krekls un dažāda veida virsējā apģērba gabali:
Tautastērpa pamats ir krekls un dažāda veida virsējā apģērba gabali:
Vīriešiem - bikses, īsie, pusgarie vai garie svārki jeb mētelis, veste, josta.
Sievietēm - brunči, jaka, ņieburs jeb veste, villaine - arī seģene, sagša (plecu sega), josta.
Villaine
Josta
Galvassegas:
Vīriešiem – cepure.
Sievietēm – aube jeb mice, galvas auts, cepure, vainags (meitām precību gados).
Vainags
Kāju āvums:
Vīriešiem – adītas zeķes, pastalas, zābaki.
Kāju āvums:
Vīriešiem – adītas zeķes, pastalas, zābaki.
Sievietēm – adītas vilnas vai diegu zeķes un melnas kurpes uz zema papēža, pastalas.
Zeķes un kurpes
Rotaslietas – sievietēm dažādas saktas, krelles.
Sakta
Baltijas un Ziemeļvalstu tautastērpi līdzinās daudziem citiem Eiropas reģionā dzīvojošo tautu nacionālajiem tērpiem.
Grezni rotātās drēbes tika valkātas tikai īpašos gadījumos, lielās svinībās, bet ikdienas tērps bija vienkāršs un piemērots zemnieku dzīvesveidam. Tautas tērpi atšķiras ar tērpu krāsām, līnijām, rūtīm, rakstiem, izšuvumiem, dažādiem audumiem.
Atšķirībā no latviešu tautastērpa, piemēram,
- lietuviešu tautastērpa sastāvdaļa ir arī koka tupeles.
- igauņu setu sieviešu tērpā ir grezns sudraba rotu komplekts, rakstainas un košas, adītas zeķes.