Tautasdziesma ir tautas sacerēta dziesma - tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; viens no galvenajiem folkloras žanriem.
Latviešu tautasdziesmas
Senatnē šīs dziesmas bija individuāli sacerētas, izplatītas sabiedrībā no paaudzes paaudzē un saglabātas līdz mūsdienām. Tās dziedāja gan svētkos, gan ikdienā. Caur tautasdziesmām apgūstam tautas kultūru, senču gudrības un dzīvesziņas likumi.
Tautasdziesmās atainots latviešu zemnieka dzīves cikls, uzskati un pamatvērtības. Kaut gan tautasdziesmu senums nav precīzi nosakāms, tās radušās pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem.
Pirmie latviešu tautasdziesmu vācēji un apkopotāji bija vācu garīdznieki 19. gadsimta sākumā.
19.gadsimta beigās Krišjānis Barons (1835 – 1923) latviešu folklorists, rakstnieks un publicists sastādīja pirmo pilnīgo latviešu tautasdziesmu izdevumu „Latvju dainas”, kur dziesmas sakārtotas pēc saistības ar tautas dzīvi un cilvēka mūža ritējuma – no dzimšanas līdz nāvei.
19.gadsimta beigās Krišjānis Barons (1835 – 1923) latviešu folklorists, rakstnieks un publicists sastādīja pirmo pilnīgo latviešu tautasdziesmu izdevumu „Latvju dainas”, kur dziesmas sakārtotas pēc saistības ar tautas dzīvi un cilvēka mūža ritējuma – no dzimšanas līdz nāvei.
Tautasdziesmās apdziedātas dažādas tēmas:
- ikdienas sadzīve,
- ģimenes attiecības,
- mūža godi (kristības, kāzas un bēres),
- dažādi darbi (lopkopībā, zemniecībā, zvejniecībā, amatniecībā),
- gadskārtu svētki (Jāņi, Mārtiņi, Ziemassvētki, Lieldienas u.c.)
- kara dziesmas,
- dažādi sabiedrības slāņi (zemnieki un muižnieki)
- daba,
- dievības (Māra, Laima u.c.)
- dabas parādības (Saule, Saules meitas, Mēnesis, Auseklis, zvaigznes)
- ģimenes auglība (nerātnās dziesmas).
- ikdienas sadzīve,
- ģimenes attiecības,
- mūža godi (kristības, kāzas un bēres),
- dažādi darbi (lopkopībā, zemniecībā, zvejniecībā, amatniecībā),
- gadskārtu svētki (Jāņi, Mārtiņi, Ziemassvētki, Lieldienas u.c.)
- kara dziesmas,
- dažādi sabiedrības slāņi (zemnieki un muižnieki)
- daba,
- dievības (Māra, Laima u.c.)
- dabas parādības (Saule, Saules meitas, Mēnesis, Auseklis, zvaigznes)
- ģimenes auglība (nerātnās dziesmas).
Nozīmīgu darbu 19. un 20. gs. tautasdziesmu vākšanā, apkopošanā un apdarināšanā veikuši komponisti Jānis Cimze, Jurjānu Andrejs, Emilis Melngailis, Jēkabs Graubiņš u.c.
Tautasdziesmas apdare ir tautasdziesma, kurai komponists izveidojis pavadījumu vai papildus balsis.
- Apdari var sacerēt solistam, ansamblim, korim, instrumentam vai orķestrim.
- Apdares veido, lai veicinātu folkloras saglabāšanos.
- Apdarinot tautadziesmu, komponists pārvērš melodiju mūsdienu mūzikas instrumentiem, dažādiem izpildītāju sastāviem un dažādām klausītāju gaumēm.
Noklausies latviešu tautasdziesmas "Tek saulīte tecēdama" apdari jauktajam korim! Iemācies dziesmas vārdus!
Tek saulīte tecēdama,
Es paliku pavēnī,
Nava savas māmuliņas,
Kas iecēla saulītē.
Es paliku pavēnī,
Nava savas māmuliņas,
Kas iecēla saulītē.
Tec, saulīte, pagaid' mani,
Ko tevimi pasacīš':(citā variantā Ko es tevim pasacīš)
Aiznes' manai māmuliņai (citā variantā Nes manai māmiņai)
Simtu labu vakariņ'.
Ko tevimi pasacīš':(citā variantā Ko es tevim pasacīš)
Aiznes' manai māmuliņai (citā variantā Nes manai māmiņai)
Simtu labu vakariņ'.
Jau saulīte zemu, zemu,
Māmuliņa tālu, tāl',
Teku, teku, nepanāku,
Saucu, saucu, nesasauc'.
Māmuliņa tālu, tāl',
Teku, teku, nepanāku,
Saucu, saucu, nesasauc'.
Iemācies latviešu tautasdziesmas "Mana mīļa māmuliņa" vārdus!
Mana mīļa māmuliņa
Mani mīļi audzināja:
Ik rītiņu klāt tecēja,
Mani mīļi modināj’.
Paldies saku māmiņai
Par gultiņas taisījumu,
Par gultiņas taisījumu,
Par kājiņu āvumiņ’.
No saknītes lazda zieda
Sarkaniemi ziediņiemi,
No sirsniņas es mīlēju
Savu mīļu māmuliņ’.