Varbūtību teorija ir matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu vispārīgās īpašības.
Varbūtību teorijā eksperimentus sauc par mēģinājumiem, bet to iespējamos rezultātus - par iznākumiem.
Visi iespējamie rezultāti veido mēģinājuma iznākumu kopu.
Varbūtību teorijā eksperimentus sauc par mēģinājumiem, bet to iespējamos rezultātus - par iznākumiem.
Visi iespējamie rezultāti veido mēģinājuma iznākumu kopu.
Piemērs:
Monētu met trīs reizes un atzīmē, ar kuru pusi uz augšu tā nokrīt - ar ģerboni (ģ) vai ciparu (c). Noteikt mēģinājuma iznākumu kopu.
| 1. metiens | 2. metiens | 3. metiens | Iznākumi |
|---|---|---|---|
| cipars | cipars | cipars | c, c, c |
| ģerbonis | c, c, ģ | ||
| ģerbonis | cipars | c, ģ, c | |
| ģerbonis | c, ģ, ģ | ||
| ģerbonis | cipars | cipars | ģ, c, c |
| ģerbonis | ģ, c, ģ | ||
| ģerbonis | cipars | ģ, ģ, c | |
| ģerbonis | ģ, ģ, ģ |
Šī mēģinājuma iznākumu kopu veido astoņi vienādi iespējami iznākumi.
Jebkuru apgalvojumu par mēģinājuma rezultātu, kura patiesumu ir iespējams pārbaudīt, sauc par notikumu.
Piemēram, notikumi ir "uzkrīt cipars"; "uzkrīt ģerbonis".
Notikumus apzīmē ar lielajiem alfabēta burtiem.
Piemēram, notikums \(A\) - uzkrīt cipars.
Piemēram, notikums \(A\) - uzkrīt cipars.
Notikumu, kurš nav iespējams, sauc par neiespējamu notikumu.
Piemēram, metot parasto spēļu kauliņu, uzkrīt \(14\) punkti.
Notikumu, kurš iestājas vienmēr, sauc par drošu jeb nenovēršamu notikumu.
Piemēram, metot monētu, uzkritīs cipars vai ģerbonis (citas iespējas jau nav).