Laika mēri ir saistīti ar Zemes, Mēness un Saules kustību.
Diena (d) - laiks, kurā Zeme apgriežas ap savu asi
Gads (g.) - laiks, kurā Zeme apriņķo Sauli
Mēnesis (mēn.) (aptuveni 30 dienas) - laiks, kurā Mēness apriņķo Zemi
1 stundā ir 60 minūtes 1 minūtē ir 60 sekundes 1 diennaktī ir 24 stundas 1 nedēļā ir 7 diennaktis 1 gadā ir 12 mēneši | 1 h = 60 min 1 min = 60 s 1 d = 24 h 1 g. = 12 mēn. |
Ievēro apzīmējumus!
Apzīmējumiem g. un mēn. galā liek punktu, bet aiz d, h, min un s punktu neliek.
Vienā gadā ir 365 vai 366 dienas. Katrs ceturtais gads ir vienu dienu garāks, tad februārī ir 29 dienas. To sauc par garo gadu.
| janvāris | februāris | marts | aprīlis | maijs | jūnijs | jūlijs | augusts | septembris | oktobris | novembris | decembris |
31 d. | 28 d. vai 29 d. | 31 d. | 30 d. | 31 d. | 30 d. | 31 d. | 31 d. | 30 d. | 31 d. | 30 d. | 31 d. |
Vēlāk dabaszinībās mācīsies, kāpēc cilvēki laika skaitīšanā izdomāja ieviest garo gadu. Mūsu kalendārs ir tikai viena daudzām laika skaitīšanas sistēmām.
Laika mērīšanai izmanto pulksteni.
Pulkstenim ir divi vai trīs rādītāji. Īsākais rādītājs parāda stundas, garākais rādītājs - minūtes, bet trešais (parasti smalkāks par pārējiem rādītājiem)- parāda sekundes.
Uz pulksteņa ciparnīcas ir parādītas 12 stundas, bet mēs zinām, ka diennaktī ir 24 stundas. Tāpēc, nosakot no pulksteņa laiku, ir jāzina, vai ir diena vai nakts.
Vai proti pateikt, cik rāda pulkstenis?
DIENAS LAIKS | NAKTS LAIKS | |
 | 14:00 ČETRPADSMIT | 02:00 DIVI |
 | 14:05 ČETRPADSMIT UN PIECAS MINŪTES | 02:05 DIVI UN 5 MINŪTES |
 | 14:30 PUSTRĪS DIENĀ | 02:30 PUSTRĪS NAKTĪ |
 | 14:55 BEZ PIECĀM MINŪTĒM TRĪS DIENĀ | 02:55 BEZ PIECĀM MINŪTĒM TRĪS NAKTĪ |