2. Pamatdaļas jēdziens. Vienādas daļas

Piemēram, $\frac{1}{2}$,  $\frac{1}{3}$,  $\frac{1}{4}$, $\frac{1}{5},\frac{1}{6},\frac{1}{10},\frac{1}{15},\frac{1}{100}$ (viena puse, viena trešdaļa, ceturtdaļa, piektdaļa, sestdaļa, desmitdaļa, piecpadsmitdaļa, simtdaļa)

 

Pamatdaļu var iegūt, ja 1 veselu vienību (1 riņķi, 1 nogriezni, 1 ābolu, 1 stundu, 1 figūru) sadala vairākās vienādās daļās un ņem vienu no šīm daļām.

 

Ja nolauž vienu gabaliņu no šokolādes, izskaitot visus lodziņus, var secināt, ka nolauzta ir viena astoņpadsmitā daļa no šokolādes, kas ir pamatdaļa $\frac{1}{18}$.

 

 

Sadalot picu trīs daļas, var secināt, ka katra daļa ir $\frac{1}{3}$ no picas.

 

Piemēram, šajā zīmējumā nevar noteikt, kāda daļa ir iekrāsota:

 

Pamatdaļu no veselā var uzzīmēt un arī aprēķināt.

Apakšējais skaitlis (saucējs) parāda, ar cik veselais ir jādala.

  

$\frac{1}{3}$ no 1 stundas = $\frac{1}{3}$ no 60 min = 20 min (60 min sadala 3 vienādās daļās)  

$\frac{1}{4}$ no 1 stundas = $\frac{1}{4}$ no 60 min = 15 min (60 min sadala 4 vienādās daļās)  

$\frac{1}{4}$ no 1 metra = $\frac{1}{4}$ no 100 cm = 25 cm (100 cm sadala 4 vienādās daļās)