Aplūkosim kā īstu daļveida racionālu funkciju var sadalīt elementārdaļās, t. i., izteikt to kā elementārdaļu summu ar nenoteiktiem koeficientiem.
 
Vidusskolas kursā atkarībā no saucēja polinoma saknēm aplūko divu veidu elementārdaļas:
1) katrai reālai vienkāršai saknei \(a\) atbilst elementārdaļa Ax−a.
2) reālai saknei \(a\) ar kārtu \(k\) (\(k>1\)) atbilst \(k\) elementārdaļas A1x−a+A2x−a2+...+Akx−ak.
Katru elementārdaļu integrē atsevišķi.
 
Aplūkosim piemēru otrajam veidam, kurā saucēja saknes kārta ir \(k=2\).
Piemērs:
Nosaki integrāli ∫2x−1x2−2x+1dx!
Sadalīsim elementārdaļās izteiksmi 2x−1x2−2x+1.
Vispirms sadala reizinātājos saucēju. Saucējs ir starpības kvadrāts. Saucēja sakne \(x=1\) ir otrās kārtas sakne.
x2−2x+1=x−12=x−1x−1
 
Uzraksta sadalījumu elementārdaļās: 
2x−1x2−2x+1=2x−1x−12=Ax−1+Bx−12
Tā kā ir tikai divi koeficienti, pieraksta vienkāršības dēļ, otro koeficientu apzīmē ar \(B.\)
 
Lai noskaidrotu \(A\) un \(B\), vienādo elementārdaļu saucējus:
 
2x−1x2−2x+1=A(x−1x−1+Bx−122x−1x2−2x+1=Ax−1+Bx2−2x+1
 
Tā kā daļas ir vienādas, to saucēji arī ir vienādi, tad vienādiem jābūt arī skaitītājiem:
2x−1=Ax−A+BAx−A+B=2x−1
 
Zināms, ka uzrakstītā vienādība izpildās jebkurai \(x\) vērtībai.
1) \(x\) vietā ievietosim sakni
Ja \(x=1\), tad
A⋅1−A+B=2⋅1−1B=1
 
2) Lai iegūtu \(A\) vērtību, var rīkoties dažādi.
Mēs ievietosim iegūto \(B\) vērtību un izvēlēsimies \(x=0\)
A⋅0−A+1=2⋅0−1−A+1=−1−A=−2A=2
 
Tātad dotās funkcijas sadalījums elementārdaļās ir:
2x−1x2−2x+1=2x−1+1x−12
 
Integrē doto funkciju.
Nosakot integrāli, ievēro, ka otro elementārdaļu integrē kā pakāpi, pārejot uz citu diferenciāli.
∫1u2du=∫u−2du=u−1−1+C=−1u+C
 
Tātad
∫2x−1x2−2x+1dx==∫2x−1+1x−12dx==2∫1x−1dx+∫1x−12dx==2lnx−1−1x−1+C
 
Atsauce:
Materiālu sagatavoja Mg. math. Laima Baltiņa
Dainis Kriķis. Kārlis Šteiners. Matemātiskās analīzes elementi vidusskolai. 2. daļa. izm. 19.- 20. lpp.
Idejas autors Toms Akmens, Tukuma Raiņa ģimnāzijas matemātikas un fizikas skolotājs