Par leņķi starp diviem vektoriem sauc mazāko nenegatīvo leņķi, par kādu jāpagriež viens vektors, lai tā vērsums sakrīt ar otra vektora vērsumu. Lielums leņķim starp vektoriem var būt intervālā 0°;180°.
Par divu no nulles atšķirīgu vektoru a→ un b→ skalāro reizinājumu a→⋅⁢b→ sauc šo vektoru garumu un vektoru veidotā leņķa kosinusa reizinājumu.
a→⋅⁢b→=a→⋅⁢b→⁢⋅cos⁡α, kur α ir šaurākais leņķis starp abiem vektoriem.
Var rakstīt a→⋅⁢b→=a⋅⁢b⋅cos⁡α.
Skalārais reizinājums ir skaitlis.
Ja a→≠0 un b≠0, tad a→⋅b→=0 tad un tikai tad, ja a→⊥b→.
Perpendikulāriem nenuļļu vektoriem cos⁡α=0 un tātad arī to skalārais reizinājums ir 0. Un otrādi - no tā, ka divu nenuļļu vektoru skalārais reizinājums ir nulle, izriet šo vektoru perpendikularitāte.
 
Ja skalārā reizinājumā abi vektori ir vienādi, tad to sauc par vektora skalāro kvadrātu.a→⋅a→=a→2=a2 vektora skalārais kvadrāts ir vienāds ar šī vektora garuma kvadrātu. Skat. nākamo teoriju.
 
  
Skalārā reizinājuma īpašības  
 
1) komutatīvā īpašība
a→⁢⋅b→=b→⁢⋅a→ (skalārais reizinājums nav atkarīgs no reizinātāju kārtības).
 
2) Distributīvā īpašība
 a→+b→⋅⁢c→=a→⁢⋅c→+b→⁢⋅c→
 
3) Asociatīvā īpašība attiecībā uz vektora reizinājumu ar skaitli
k⁢a→⋅⁢b→=k⁢a→⋅⁢b→
 
Pēdējās trīs īpašības ļauj vienkāršot izteiksmes ar vektoru skalārajiem reizinājumiem tieši tāpat, kā parastas izteiksmes ar nezināmajiem.
Piemērs:
Doti vektori m→=4 un k→=8, leņķis starp abiem vektoriem ir 60°. Aprēķini
1) m→⋅k→;
2) 3m→+k→⋅m→.
 
Risinājums
a) Pielieto skalārā reizinājuma formulu:
m→⋅⁢k→=m→⋅⁢k→⁢⋅cos⁡α==4⋅8⋅cos60°=32⋅12=16
 
b) Vispirms izdara pārveidojumu - atver iekavas:
3m→+k→⋅m→=3m→2+k→⋅m→
 
Aprēķina vērtību izteiksmei ar skalāro kvadrātu un skalāro reizinājumu:
3m→2+k→⋅m→=3⋅42+16=64
 
Atbilde: a) \(16\), b) \(64.\)
Atsauce:
Materiālu sagatavoja Mg. math. Laima Baltiņa