Priekšvēsture
Pēc tam, kad 1919.gada jūnijā bija likvidēts (bet tikai uz laiku, kā vēlāk pierādīja Bermontiāde) landesvēriešu un Dzelzs divīzijas mēģinājums iznīcināt topošo Latvijas valsti, Tautas padome (kas 1918. gada 18. novembrī bija proklamējusi neatkarīgu Latvijas republiku) uzsāka enerģisku darbu, lai sagatavotu Satversmes sapulces vēlēšanas.
Svarīgi!
Satversme - valsts pamatlikums, konstitūcija. (Ata Kronvalda ieviests jaunvārds.)
Satversmes sapulce - vēlēta pārstāvnieciska institūcija, kuras galvenais uzdevums ir noteikt valsts iekārtu un izstrādāt Satversmi.
Attēlā: Bijušais Vidzemes bruņniecības, ar 1920. gadu - Latvijas Saeimas nams Rīgā. Būvēts 19. gadsimta 80. - tajos gados.
Likums par Satversmes sapulces vēlēšanām
1919. gada 19. augustā Tautas padome (priekšparlaments) pieņēma Likumu par Satversmes sapulces vēlēšanām.
Šo likumu vērtē kā pretrunīgu.
1) Kā pārmērīgi demokrātisku, pat bīstamu šo lēmumu dēļ:
- Vēlēšanās varēja piedalīties valsts pilsoņi, kas bija sasnieguši 21 gada vecumu. Bet drīz tika pieņemts likums, ar kuru par Latvijas valsts pilsoni varēja kļūt katrs bijušās Krievijas valsts pavalstnieks, kurš dzīvo Latvijas robežās, bija cēlies no Latvijas, bet šobrīd ir ārpus Latvijas robežām (tika domāts par bēgļiem).
(Ne visi Latvijas iedzīvotāji bija lojāli jaunajai valstij.) - Netika noteikta procentu barjera, ar kuru partijas var iekļūt parlamentā.
(Ārkārtas gadījumā tas ļautu parlamentā iekļūt pa 1 - 2 deputātiem no desmitiem sīkpartiju, un tas paralizētu darbu.)
2) Kā ļoti modernu, tāpēc, ka likums deva sievietēm visas vēlēšanu tiesības. Tas nebija paredzēts lielākajā daļā Rietumu demokrātiju, piemēram, Francijā, Šveicē u.c.
Attēlā: Satversmes sapulces priekšvēlēšanu plakāti.
Uz 150 Satversmes sapulces deputātu vietām kandidēja 25 partiju vai grupu pārstāvji - ar 50 vēlēšanu sarakstiem.
Vēlēšanas varēja notikt tikai tad, kad būs beigušās Brīvības cīņas un Latvijas teritorija būs brīva no visiem okupantiem. Tas notika 1920. gada janvārī, kad no Latgales tika padzīta padomju Krievijas armija.
Satversmes sapulces vēlēšanu rezultāti
Visās Latvijas brīvvalsts Saeimas vēlēšanās - līdz 1931. gadam (tam sekoja autoritārisma posms) pilsoņu aktivitāte vēlēšanās saglabājās augsta. Lai arī ne vienmēr sabiedrība bija apmierināta ar parlamenta darbu, tā nekad nenovērsās no savām demokrātiskajām tiesībām.
1920. gadā Latvijā bija 1 596 000 iedzīvotāju. (Pirms kara - 1914. gadā - 2 552 000 iedzīvotāju.)
Svarīgi!
Satversmes sapulce uz pirmo sēdi sanāca 1920. gada 1. maijā Rīgā bijušajā Bruņniecības namā. Turpmāk 1. maijs kļūs par svinamu dienu.
Attēlā: Satversmes sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā.
Sapulci atklāja Tautas Padomes priekšsēdētājs J. Čakste (centrā), ko ievēlēja arī par Satversmes Sapulces prezidentu. Ložā (pa kreisi) − ārvalstu diplomāti, pa labi − ministri.
Uzrunājot klātesošos 137 Satversmes Sapulces locekļus, J.Čakste teica: „Latvijas valstī ir bez šaubām katrai partijai sava programma un savi centieni, bet tomēr mums nav jāaizmirst kopējais mērķis un ceļš. Tas ir: Latvijas valsts nostiprināšana”.
Svarīgi!
Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments (tautas pārstāvju sanāksme; Latvijā - saukta par Saeimu).
Lielāko vietu skaitu (57 deputāti) Satversmes sapulcē ieguva sociāldemokrāti (LSDSP); otra lielākā partija (26 deputāti) bija Latviešu Zemnieku savienība; trešā - Latgales Zemnieku partija (17 deputāti).
No 25 pieteiktajiem sarakstiem Satversmes sapulcē bija pārstāvētas 16 partijas vai grupas.
Etniskās minoritātes veidoja ap 25% no Latvijas iedzīvotājiem, bet spēja iegūt tikai aptuveni 10% balsu, jo to vēlētāju aktivitāte bija zemāka, salīdzinot ar latviešiem. Aktīvākie bija vācbaltieši (viņi visvairāk bija nobažījušies par savu interešu aizstāvēšanu, jo visai pamatoti jutās apdraudēti) un ebreji.
Jānis Čakste (1859. - 1927.) pildīja ne tikai Satversmes sapulces priekšsēdētāja pienākumus, bet arī Valsts prezidenta funkcijas.
Jāņa Čakstes personība
Attēlā: Jānis Čakste, Tautas padomes (priekšparlamenta) priekšsēdētājs/ vadītājs, Latvijas valsts prezidents, Satversmes sapulces prezidents.
Reti kurš Latvijas politiķis ir bijis tik piemērots augstajam amatam kā Jānis Čakste. Viņš bija izglītots, cienījams, pārticis jurists, laimīgs savā lielajā ģimenē; ar lielu politisko un sabiedriskā darba pieredzi; saticīgs, vērsts uz kompromisiem, neatkarīgs, bez apsēstības ar varu. Ar J.Čaksti konfliktēja gan K.Ulmanis, gan Rainis, kuri bija kāri uz varu. (Arī Rainis bija cerējis, kļūt par Satversmes sapulces prezidentu kā lielākās partijas - LSDSP pārstāvis. Balsojumā pārsvaru ieguva J.Čakste.)
J. Čaksti vērtē kā izcilāko Latvijas demokrātu, jo tieši viņa vadībā Latvijā tika ieviestas un nostiprinātas demokrātijas tradīcijas, un J.Čakste bija demokrātiskas personības paraugs.