Uzdevums:

2p.
Izlasi vēstures avotu par Rīgas atbrīvošanu!
Lasi jautājumus, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
 
1. Ar kuru iedzīvotāju grupu centās izrēķināties vācu landesvērs?
 
2. Kura no lieliniekiem cietusī grupa prasīja pārtraukt cilvēku nogalināšanu?
 
Raksts "Rīgas atsvabināšanas ainas" laikrakstā "Tautas Balss" 1919. gada 22. jūnijā
Otrā dienā pēc vācu landesvēra ienākšanas Rīgā pilsētas ielas atgādināja kaujas lauku: uz visām galvenām ielām gulēja nošauto līķi, pa 2-3 blakus. (…) Līķiem visiem bij novilkti zābaki, apģērbu kabatas apgrieztas otrādi. Daudz līķiem bij piespraustas komunistu partijas biedru kartiņas, kas apliecināja nošauto personību. Starp nošautiem bij arī jaunu skuķu līķi. (…)
Aina izskaidrojama vienkārši: pēkšņi iebrukdami Rīgā, vācieši nošāva bez brīdinājuma uz ielas katru, kas ar savu apģērbu atgādināja zaldātu vai kaut kā citādi izlikās tiem "šaubīgs."
Trešā dienā pēc Rīgas ieņemšanas pilsētā ieradās pirmās latviešu karaspēka daļas, kuras bij aizturētas pie Daugavgrīvas cietokšņa ieņemšanas. (…) Latviešu zaldāti tikai apcietināja šaubīgās personas un pēc izmeklēšanas palaida brīvībā.
Cik šausmīgus apmērus pieņēma šāda noslepkavošana, liecina kaut vai tas fakts, ka Rīgas mācītāji, kuri bij ne mazumu cietuši no komunistiem, griezās ar "petīciju" pie vācu militārās pārvaldes, lai šādu beztiesas noslepkavošanu izbeidz (…) Parādījās arī landesvēra virspavēlnieka pavēle pārtraukt nošaušanas bez tiesas un sarkanā terora vietā nenodibināt balto teroru. Faktiski pavēle netika izpildīta. (…) Tā nošauti atsvabinātā Rīgā ap 2000 cilvēku bez tiesas, bez izmeklēšanas. Pēdējā laikā centrālcietumā šāva katru dienu 60-80 cilvēkus.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!