Svarīgi!
Katram vēstures avotu veidam nepieciešama sava pieeja un savi pētīšanas paņēmieni. Ar to nodarbojas vēsturnieki un dažādu vēstures palīgnozaru speciālisti.
Attēlā: Arheologi un viņu atradums izrakumu laikā Meksikā (Amerika) 20. gadsimtā.
Antropoloģija arī pēta lietiskos vēstures avotus - cilvēku kaulus. Vārds radies, izmantojot latīņu valodas vārdu "antropos" - cilvēks. Antropologi ir speciālisti darbā ar cilvēku kauliem, - skeletiem, galvaskausiem. Pēc tiem iespējams noteikt gūtos ievainojumus, dzīves apstākļus, pārtiku, kas lietota u.c. - pētīt cilvēku izcelšanos, attīstību, īpatnības.
Etnogrāfu galvenais izpētes objekts ir tautas tradicionālā sadzīves kultūra: nodarbošanās veidi, darbarīki, tautas lietišķā māksla, apģērbs, uzturs. Etnogrāfija cieši saistīta ar folkloras pētniecību, arheoloģiju, valodniecību, mākslas vēsturi. Etnogrāfiskais materiāls ir gan lietiskie, gan rakstītie vēstures avoti.
Attēlā: Etnogrāfs un Amerikas indiāņi, kuru kultūras nopietna pētniecība aizsākās 19.gs. beigās - 20. gadsimtā.
Heraldika ir gan ģerboņu pētniecība, gan ģerboņu māksla - ģerboņu attēlošana kādā mākslas veidā un materiālā atbilstoši heraldikas likumiem. Nozares nosaukums cēlies no heroldiem - valdnieku vai bruņinieku pavadoņiem un sūtņiem viduslaikos. Sākotnēji ģerboņi veidojās noteiktai dzimtai vai kārtai - ģerbonis rotāja bruņinieka vairogu kā atšķirības zīme. Vēlāk radās pilsētu, valstu, amatnieku apvienību, mācību iestāžu ģerboņi. Ģerboņus attēlo uz zīmogiem, monētām, kapu pieminekļiem, karogiem u.c. dažādiem priekšmetiem.
Attēlā: Grifa atveidojums poļu Hodkeviču dzimtas ģerbonī. No tā grifs laika gaitā, nedaudz mainot izskatu, "pārceļoja" uz Latvijas ģerboni.
Ģenealoģija pētī atsevišķu personu un dzimtu izcelsmi. Radniecības attiecības grafiski var attēlot ciltskokā. Tas nozīmē, ka dzimtai piederīgie cilvēki cēlušies no viena ciltskoka - tos saista kopīgi senči.
Numismātika pētī monētas, kā arī papīra naudaszīmes. Monētas var pavēstīt daudz noderīgas informācijas par laiku, kurā tās radušās. Tāpat svarīga ir to izplatība - cik tālu no izcelsmes vietas tās atrodamas, - cik tālu monētas ceļoja pa seniem tirdzniecības ceļiem.
Numismātikā parasti ir iekļauta arī faleristika, kas pēta medaļas, ordeņus, sertifikātus un dažādas goda zīmes. Faleristika atklāj dažādu nāciju un kultūru godalgu nozīmi, to pēctecību un saistību ar nozīmīgiem vēstures notikumiem.
Attēlā: Arābu monētas - dirhemi, kas atrasti Latvijas teritorijā. Monētas kaltas 9. gadsimtā Bagdādē.
Vēsturniekiem nereti nepieciešams sadarboties ar citu zinātņu speciālistiem.
- Ķīmiķi un fiziķi palīdz noteikt atrasto lietu vecumu.
- Biologi palīdz atpazīt augu un dzīvnieku atliekas, izdarīt secinājumus par cilvēku nodarbošanās veidiem un pārtiku.
- Ģeogrāfi sadarbojas, kad nepieciešams uzzināt, kādi bijuši klimatiskie apstākļi dažādos laika periodos, kādas jaunas zemes cilvēki atklājuši.
- Informācijas tehnoloģiju speciālisti palīdz izstrādāt speciālas datorprogrammas kuras izmanto dažādiem nolūkiem, piemēram, pēc galvaskausa rekonstruē sejas vaibstus, rekonstruē ēkas, utt.
- Valodnieki palīdz darbā ar senajās valodās rakstītajiem tekstiem - tos atšifrēt, izlasīt, saprast. Ir vairākas senās valodas, kuras prot lasīt nedaudzi cilvēki, vārdu nozīme laika gaitā mēdz mainīties.
Attēlā: Viduslaiku studentu himnas "Gaudeamus igitur" ("Tagad priecāsimies") sākums.
Arī mūsdienās tā ir daudzu augstskolu himna, arī Latvijas Universitātes himna. Himna sarakstīta viduslaiku izglītoto cilvēku saziņas valodā - latīņu valodā, mūsdienās tajā vairs nesarunājas.
Studējot vēsturi, studenti mācās latīņu valodu, lai varētu lasīt senus tekstus. Tāpat darbā ar vēstures avotiem, pētot Latvijas vēsturi, vērtīgas ir vācu, poļu, krievu u.c. valodu zināšanas.
Svarīgi!
Pētot vēstures avotus, vēsturnieki nereti saskaras ar atšķirīgu informāciju par vienu un to pašu notikumu. Tāpēc vēlams izpētīt pēc iespējas vairāk un dažādus avotus, salīdzināt, izdarīt secinājumus par atšķirīgo un kopīgo. Tikai apkopojot visdažādāko vēstures nozaru pētnieku darba rezultātus, iespējams gūt maksimāli pilnīgu priekšstatu par kādu laika periodu, vietu, notikumu, cilvēku.
Attēlā: Vienīgā Senās Ēģiptes mūmija Latvijā, tā novietota mākslas muzejā "Rīgas Birža".
2000. gadā mūmija tika izpētīta ar vismodernākajām tehnoloģijām - datortomogrāfu, rentgenogrāfu un jaunākās paaudzes endoskopu. Izpētē atklājāsiepriekš nezināmi fakti par mūmiju: mumificētais cilvēks bijis apmēram 35 gadus vecs vīrietis, dzīves laikā apmeklējis zobārstu, nav strādājis fizisku darbu un dzīvojis Tēbu apvidū. Gan sarkofāgs, gan mūmija ir apmēram vienāda senuma, bet sarkofāga vāks paņemts no sievietei paredzēta sarkofāga.
Pētniecībā var iesaistīties arī citi cilvēki, kuriem vēsture ir vaļasprieks, arī skolēni. Iespējams pētīt, piemēram, savas dzimtas, savas skolas vēsturi, notikumus tuvākajā apkārtnē, ar pētniecību var nodarboties, krājot pastmarkas, monētas, pētot valstu ģerboņus - visam ir vēsture.