Senais cilvēks ne tikai uzmanīgi vēroja apkārtējo dabu, bet arī centās to attēlot.
Svarīgi!
Pirmie akmens laikmeta mākslas darbi radās vairāk nekā pirms 30 000 gadiem. Tās bija kaulā un ragā grieztas cilvēku un dzīvnieku figūriņas un vienkārši zīmējumi uz alu sienām.
Akmens laikmeta mākslinieks neprata rīkoties ar krama nazi tā, lai darinātu patiesi skaistas figūriņas mūsdienu izpratnē, tās veidoja ar citu nolūku - tām piešķīra simbolisku nozīmi.
Attēlā: Slavenākā akmens laikmeta - paleolīta skulptūriņa - "Villendorfas Venēra".
Attēlots ļoti korpulents sievietes ķermenis, īpaši uzsverot viņas kā dzimtas turpinātājas - bērnu radītājas un barotājas nozīmi. Pētnieki uzskata, ka skulptūriņa simbolizē Māti - radītāju, dzīvības devēju, un tas ir bijis sargājošs amulets.
Cilvēki akmens laikmetā attēloja to, ko redzēja sev apkārt un kas bija visnozīmīgākais viņu dzīvē - galvenokārt tie bija savvaļas dzīvnieki, kurus viņi ikdienā medīja, - savvaļas zirgi, meža vērši, lāči u.c.. Pirmie attēli bija vēl neveikli, bet ar laiku tēli kļuva precīzi, izteiksmīgi.
Svarīgi!
Apmēram pirms 18 000 gadiem sākās akmens laikmeta mākslas uzplaukums.
Attēlā: Dzīvnieku zīmējumi Lasko alā Francijā.
Pirmos seno cilvēku mākslas darbus atklāja jau 19. gs. beigās - 1878.g. kāds spāņu augstmanis negaidīti atrada gleznojumus pazemes alā Altamirā Spānijas ziemeļos.
Kad vairāk nekā pirms 100 gadiem atklāja šos neparastos zīmējumus, zinātnieki ilgi negribēja ticēt, ka tos radījusi akmens laikmeta cilvēka roka un prāts. Tomēr arheoloģiskie pētījumi neapgāžami apliecināja, ka tā patiesi ir akmens laikmeta „saprātīgā cilvēka” mākslinieciskā talanta izpausme.
Šobrīd ir zināmas apmēram 200 šādas alas, kuru sienas un griestus klāj dažādi dzīvnieku attēli. Lasko alā Francijā vienu no tālākajiem alas atzarojumiem klāj 17 000 gadus seni aizvēsturiski zīmējumi.
Attēlā: Lasko alas paleolīta laikmeta "mākslas galerija".
Gandrīz dabiskā lielumā šeit attēloti savvaļas zirgi, meža vērsis un govis gan uz alu sienām, gan griestiem. Dzīvnieki attēloti kustībā. Senie mākslinieki ilgi un rūpīgi zīmēja dzīvnieku attēlus. Nelielu gaismu akmens alā māksliniekiem deva nelielas akmens lampiņas. Tajās bija ielieti tauki un ielikta dakts.
Ar laiku cilvēki sāka attēlot ne tikai dzīvniekus, bet arī paši sevi - sabiedrību, tās kopīgu darbošanos medībās, sadzīvē, rituālos. Šie zīmējumi ir jaunāki, kaut rada iespaidu, ka ir primitīvāki, nekā gleznieciskie dzīvnieku attēlojumi paleolītā.
Attēlā: Sadzīves sižets akmens laikmeta mākslā.
Cilvēku sabiedrības attēlojums liecina par to, ka cilvēki ir apzinājušies savu kopību, attiecības, kolektīva darbību - šādi mākslas paraugi liecina - cilvēki domā par to, analizē notiekošo.
Attēlu izveidošanai izmantoja dabiskās krāsvielas – ogli, okeru - dabisku minerālvielu, kas piešķir dzeltenu vai sarkanu nokrāsu u.c. Krāsas sagatavoja, par saistvielu izmantojot dzīvnieku taukus. Iespējams, krāsu klāšana izmantoja ne tikai pirkstus, bet arī no dzīvnieku spalvas darinātas otas, kā arī krāsu uzpūta, tā veidojot pirmos "stencilus" (skat. att. zemāk).
Attēlā: Cilvēku roku attēli. Akmens laikmeta māksla.
Gan cilvēka skaistuma izpratni, gan ticību maģijai akmens laikmetā apliecina rotu parādīšanās. Tās gan sargāja no ļaunā, gan piešķīra sevišķas spējas (tam vienkārši ticēja, tāpat kā nereti tic mūsdienās), gan bija rotājošs elements. Rotas darināja no dzīvnieku zobiem, no kaula, raga gatavoja piekariņus, tā nodrošinoties ar attiecīga dzīvnieka sargājošo enerģiju un spēku, darināja koka piekariņus figūriņu formā, kā dekoratīvus elementus pievienoja gliemežvākus.
Attēlā: Akmens laikmeta rota no dzīvnieku zobiem un gliemežvākiem.
Arī ādas apģērbu rotāja ar kaula krellēm (Sungiras zēna un meitenes apbedījumā apģērbs bija rotāts ar 7500 šādām krellēm).
Skaistiem bija jābūt arī medību piederumiem. Piemēram, akmens laikmeta duncim, kas atrasts pie mums, Latvijā, Zvejnieku kapulaukā, rokturis darināts aļņa galvas veidā. Līdzīgi dunči atrasti arī citur. Alnis bija visbiežāk medītais dzīvnieks šajos apvidos, tādēļ pirmatnējais mednieks arī centās to attēlot uz sava dunča. Kaula šķēpu gali un harpūnas tika rotātas arī ar svītriņu, punktu un līniju rindām. Dažreiz uz šādiem priekšmetiem attēloja arī dzīvniekus.
Attēlā: Akmens laikmeta duncis ar dzīvnieka attēlojumu. Atrasts Latvijā, Užavas upē.
Vēlajā akmens laikmetā -neolītā rotāja arī māla traukus. Mīkstajā, vēl nenožuvušā mālā trauka virsmā varēja iespiest bedrītes un svītriņas, ievilkt līnijas. Dažādi sakārtoti, šie vienkāršie rotājumi veidoja skaistu rakstu.
Pašās akmens laikmeta beigās zemkopju un lopkopju ciemos traukiem rotājumu uzzīmēja ar krāsas palīdzību. Cilvēki pievērsa māla trauku izskatam lielu uzmanību un centās tos padarīt skaistākus. (Skat. att. zemāk.)
Attēlā: Neolīta laikmeta keramika no Grieķijas.