Savdabīga un interesanta ir Indijas māksla un arhitektūra. To iespaidojuši gan daudzie reliģiskie uzskati, gan indiešu mītiskie priekšstati, tēli, dievības, varoņi un to piedzīvojumi - tas viss ir atspoguļots Indijas mākslā un arhitektūrā.
Budisma izplatība Indijā veicināja daudzu kulta pieminekļu celtniecību:
- Budisma relikvāriji, kur tika uzglabāti Budas un tā mācekļu pelni, kāda ķermeņa daļa, (piem., mati), kāds tiem piederējis priekšmets, ir stūpas (skat. att. zemāk).
- Budisma piemiņas stabi - stambhas.
- Klinšu tempļi - čaitjas tika izkalti klintīs kā alas un alu kompleksi.
Attēlā: Lielā Sanči stūpa (250. g. p. m. ē.), kuras augstums - 16,5 metri, bet pamata diametrs - 36,5 metri, ir ievērojamākā no stūpām.
Stūpām ir puslodes forma, un apkārt - mūra sēta ar četriem vārtiem - toranām. Sanči stūpas iekšpusē atrodas telpa, kur glabājas dažādas relikvijas un urna ar pelniem.
Stūpu puslodes formai ir simbolisks raksturs:- Sfēriskā forma simbolizē debesis;
- Trīs apaļās plāksnes virsotnē simbolizē budistu trīs pasaules;
- Stūpas centrālā ass sibolizē pasaules koku, kas savieno debesis un zemi.
Attēlā: Ašokas stambha
Tā atrodas Sarnathas pilsētā un ir ievērojamākā stambha Indijā. Četras lauvu figūras ir budisma izplatītājas uz visām četrām debespusēm. Mūsdienās Sarnathas jeb Ašokas stambhas attēls ir Indijas Republikas valsts ģerbonī.
Stambhas ir monolīti stabi, kuru galā atradās kāda dzīvnieka figūra un kuru augstums sasniedz pat 10 metrus. Tās pavēlēja celt valdnieks Ašoka (3. gs. p.m.ē.), liekot tajās iekalt budisma tekstus, ētiskos principus un valdnieka rīkojumus.
Ašokas valdīšanas laikā aizsākās arī klinšu tempļu - čaitju un klinšu klosteru - vihāru būve, kas turpinājās līdz pat mūsu ēras 8. gadsimtam.
Tempļa telpas - čaitjas tika izkaltas dziļi klints iekšienē, tās pārsteidz ar saviem izmēriem, piemēram, Karli tempļa čaitijas garums ir 41 metrs. Turklāt šo tempļu telpas demonstrē savu radītāju augsto meistarību, ņemot vērā tā laika tehnoloģiju iespējas.
Attēlā: Adžantas komplekss ir viens no iespaidīgākajiem klinšu tempļu kompleksiem - sastāv no 29 alām Vaghoras upes krasta klintīs
Tas ir vislabāk saglabājies šāda veida komplekss; iespējams, tas ir tāpēc, ka to atrada pirms dažiem gadsimtiem, ieaugušu džungļos - vairākus gadsimtus tas bija pamests un aizmirsts. Adžantas klinšu tempļa sienas klātas izteiksmīgiem gleznojumiem.
Attēlā: Adžantas klinšu tempļa sienu gleznojums
Budisma reliģijas tapšanas sākumposmā Buda netika attēlots, toties vēlākajā laikā tā attēlojumi gan glezniecībā, gan tēlniecībā ieņēma ievērojamu vietu (par Budas attēlojuma nozīmi skat. iepriekšējo teoriju). Parasti Budas tēls atradās tempļos.
Tēlniecībā parasti tika attēloti arī dievi - dabas spēku pavēlnieki un citas pārdabiskas būtnes, sižeti no Indijas reliģiskajiem tekstiem un mītu varoņi, par kuriem vēsta Indijas eposi.
Budisms savas pozīcijas zaudēja ap 7. gs., - tā vietu ieņēma hinduisms, bet budisma arhitektūras un mākslas paraugi ietekmēja arī hinduisma sakrālās būves un mākslu.
Attēlā: Kailasanatha klinšu templis (8. gs.) - viens no iespaidīgākajiem hinduisma viduslaiku arhitektūras šedevriem
Kailasa - viena no Himalaju kalnu virsotnēm, kur saskaņā ar leģendu sēž Šiva; natha - kalns. Celtne būvēta nevis no lejas uz augšu, kā ierasts, bet no augšas lejup - atbrīvojot templi no akmeņiem, to izkaļot.
Ievērojami ir indiešu sasniegumi dažādās zinātnes nozarēs: matemātikā, eksaktajās zinātnēs un medicīnā. Jau "Rigvēdā" un "Atharvavēdā" sastopami pirmie norādījumi par ārstniecību, laika gaitā pūšļotāji pārtapa par dziedniekiem.
Iespaidīgas zināšanas senajiem indiešiem bija arī astronomijā:
- Diezgan precīzi tika aprēķināts gada garums, sākotnēji gan kļūdoties par sešām dienām;
- Tika apstiprināts fakts, ka zeme ir lodveidīga un rotē ap savu asi;
- Pastāvēja uzskats, ka mēness savu gaismu iegūst no saules.
Cipari, ko lietojam mūsdienās un dēvējam par arābu cipariem, faktiski radušies Senajā Indijā. Tie arābu starpniecību sasniedza Eiropu viduslaiku otrajā pusē. Indieši arī pirmie sāka lietot nulli.
Šāds skaitļu pieraksts sekmēja matemātikas attīstību, jo seno romiešu radītais skaitļu pieraksts, ko lietoja līdz tam, bija ļoti neērts.
Attēlā: Iespējams izsekot Indijas ciparu evolūcijai līdz mūsdienu cipariem