Attēlā: Faraona Ramzesa II jeb Ramzesa Lielā tempļi Abu Simbelā ar milzīgām faraona skulptūrām - kolosiem pie tempļa ieejas.
Cilvēki pie tempļa ļauj novērtēt faraona kolosu un cilvēka ķermeņa reālās proporcijas.
Ēģiptes valsts valdnieku sauca par faraonu. Viņam piederēja visa Ēģiptes zeme un bija neierobežota vara.
Svarīgi!
Faraons – valdnieks Ēģiptē. Valdnieka vara ir neierobežota un mantojama.
Visiem iedzīvotājiem bija jāpakļaujas valdnieka gribai, jāmaksā nodokļi (obligāts maksājums valstij).
Ēģiptieši uzskatīja, ka faraons ir dieva iemiesojums. Viņi pakļāvās valdnieka varai, jo bija pārliecināti: ja faraons būs spēcīgs, arī valsts būs stipra un cilvēkiem būs laba dzīve.
Attēlā: Ēģiptes faraonu kroņi.
- Lejasēģiptes sarkanais kronis, priekšā piestiprināta viegli saliekta zelta stieple.
- Augšēģiptes baltais smailais kronis.
- Dubultkronis: baltais Augšēģiptes kronis ievietots Lejasēģiptes sarkanajā kronī.
Attēlā: Faraons Snofru ar dubultkroni galvā. Senās Ēģiptes cilnis.
Ēģiptes valdnieki dzīvoja neiedomājami grezni.
Faraonam, viņa ģimenei un galmam rotaslietas, greznuma priekšmetus, pat traukus gatavoja no zelta, rotāja dārgakmeņiem, bet pils mēbeles gatavoja no koka, kas arī bija liels dārgums, jo to ieveda no tālām zemēm. Mēbeles nereti tika arī apzeltītas.
Šādi priekšmeti, iedoti līdzi pēcnāves dzīvē, atrasti vienīgajās faraona kapenēs, kuras nebija izlaupītas to atrašanas brīdī (skat. att. zemāk), kapenes piederēja faraonam Tutanhamonam.
Attēlā: Faraona Tutanhamona kapeņu inventārs.
Faraoniem piešķīra sevišķu simbolisku varas atribūtiku:
- Bieži faraonu attēloja ar sapītu bārdu. Tā simbolizēja faraona dievišķību. (Šo simbolu izmantoja arī sievietes, kuras kļuva par faraoniem.)
- Vienā rokā faraons turēja zizli, bet otrā – pletni. Tas nozīmēja, ka faraonam ir tiesības pārvaldīt un sodīt savus pavalstniekus.
- Dubultkronis liecināja, ka faraons valda gan Augšēģiptē, gan Lejasēģiptē.
Attēlā: Valdnieka Tutanhamona zelta pēcnāves maska.
Karstā klimata dēļ Ēģiptes valdnieki valkāja vieglu, smalku, baltu tērpu. Svinīgos gadījumos virs tā vilka greznu, ar zeltu un dārgakmeņiem izšūtu virstērpu. Faraoniem bija krāšņi veidotas galvassegas un greznas rotaslietas. Viņi valkāja smalkas, dārgakmeņiem rotātas sandales.
Faraons bija nepieejams.
Tikai daži tuvākie un uzticamākie valstsvīri bija redzējuši valdnieku. Pārējie ēģiptieši, tuvojoties faraonam, krita ceļos un piespieda seju pie zemes, jo viņiem nebija atļauts skatīties uz faraonu.
Trīs gadu tūkstošu ilgajā Ēģiptes civilizācijas vēsturē cita citu nomainīja 31 faraonu dinastija (vienai dzimtai piederīgi valdnieki). Ēģiptes vēsturē arī sievietes bija faraones, zināmākā no viņām - valdniece Hatšepsuta.
Attēlā: Valdniece Hatšepsuta. Valdīja 15. gs. p.m.ē.
Lai sekmīgi pārvaldītu valsti, Ēģiptes faraonam bija jāveic vairāki uzdevumi.
- Galvenais uzdevums bija organizēt visu sabiedrību apūdeņošanas darbiem. Vajadzēja izveidot un uzturēt kārtībā kanālus, dambjus, ūdens smeļamās ierīces – šadūfus.
- Faraons bija augstākais tiesnesis un pārraudzīja likumu izdošanu.
- Viņš bija arī galvenais priesteris un noteicējs reliģiskajās lietās valstī.
- Valdniekam bija jāgādā, lai dievi būtu labvēlīgi Ēģiptes zemei un tautai, tāpēc liela dienas daļa faraonam pagāja, veicot reliģiskos rituālus templī.
- Faraona pienākums bija organizēt un vadīt armiju, lai iekarotu citas teritorijas un aizsargātu savu valsti. Galvenais spēks armijā bija daudzie kājnieki, jo zemniekiem bija pienākums piedalīties faraona karagājienos.
Svarīgi!
Templis – svētnīca, celtne reliģiskiem rituāliem.
Attēlā: Luksoras tempļa rekonstrukcija un templis mūsdienās.
Senās Ēģiptes mākslā bieži var vērot, ka faraoniem līdzās ir attēlotas viņu sievas.
Par vienu no skaistākajiem sievietes attēlojumiem pasaules mākslas vēsturē tiek uzskatīts faraona Amenhotepa IV /Ehnatona (skat. zemāk skaidrojumu - hronoloģijā) sievas Nofretetes krūšutēls. Nofretetes pilnais vārds bija Neferneferuaten-Nefertiti, kas tulkojumā nozīmē "Skaistā sieviete ir atnākusi".
Attēlā: Nofretete.
Galvenie notikumi senās Ēģiptes vēsturē no Senās valsts izveidošanās (ap 2700 p.m.ē.) līdz Ēģiptes nonākšanai Persijas valsts varā (525.g. p.m.ē.):
3. gt. p.m.ē.
- Valdnieku kapeņu – mastabu celšana. Piramīdu celtniecība.
- Saules dievs Ra kļūst par valsts galveno dievu.
- Valsts vara pilnībā koncentrējās faraona rokās.
- Tirdzniecība ar Sīriju un Puntu (Somāliju).
- Karagājieni uz Lībiju un Palestīnu.
- Kalendāra izveide.
- Tempļu būve Karnakā.
2. gt. p.m.ē.
- Teritorijas paplašināšanās un valsts uzplaukums.
- Svešzemnieku hiksu iebrukums Ēģiptes valstī. Viņi ievieš jaunu kara tehniku – zirgus ar kaujas ratiem.
- Faraons Jahmoss padzen hiksus no Ēģiptes.
- Faraonu Amenhotepu un Tutmosa karagājieni uz Divupi un Nūbiju.
- Faraones Hatšepsutas valdīšanas laiks.
- Faraona Amenhotepa III valdīšanas laikā sākas Ēģiptes noriets.
- Faraons Amenhoteps IV Ēģiptē uzsāka vērienīgas reformas, lai mazinātu priesteru varu, sevi pārdēvēja par Ehnatonu.
- Faraons Ramzess II, saukts arī par Ramzesu Lielo, – grandiozāko celtniecības projektu autors Ēģiptes vēsturē.
1. gt. p.m.ē.
- Faraonus apbedī klintīs iecirstās kapenēs Valdnieku ielejā.
- Tempļi Karnakā un Luksorā.
- Klinšu tempļi Abū Simbelā.
- Svešzemnieku etiopiešu kundzība.
- Ēģipte kļūst par Asīrijas provinci.
- Izveidojas grieķu kolonijas Nīlas deltas rajonā.
- Ēģipti iekaro Persijas valdnieks Kambīzs.
- Ēģipte kļūst par Persijas provinci.
- Maķedonijas Aleksandra iekarojumi.
Attēlā: Maķedonijas Aleksandra iekarojumu rezultātā Ēģiptē pie Vidusjūras uzcēla Aleksandrijas pilsētu, kas drīz kļuva par izcilāko zinātnes centru senajā pasaulē.
Pilsēta arī bija slavena ar Aleksandrijas bāku - vienu no senās pasaules septiņiem pasaules brīnumiem.
Mūsdienās lielākā daļa senās pilsētas atrodas zem ūdens.