Vēsturnieki ir vienoti uzskatā, ka Senās Ēģiptes augstas kultūras civilizācijas sākums ir 4./3.gt. p.m.ē. Tomēr tālākā hronoloģijā domas dalās, pārsvarā izmanto vidējo hronoloģiju:
- Pirmsdinastiju periods (apm. 3800/3500.g. – 3100/2900.g. p.m.ē.),
- Ēģiptes apvienošana (apm. 3100/2900.g. p.m.ē.),
- Agrīno dinastiju laikmets (apm. 3100/2900.g. – 2630.g. p.m.ē.),
- Senā valsts ( III – VI dinastija) (apm. 2630.g. . – apm. 2134.g. p.m.ē.),
- Pirmais starplaiks (VII – XI dinastija) (apm. 2134.g. – 2040.g. p.m.ē.),
- Vidus valsts (XI – XIII dinastija) (2040.g. – apm. 1650.g. p.m.ē.),
- Hiksu laikmets Ēģiptē (apm. 1674.g. – 1551. g. p.m.ē.),
- Otrais starplaiks (apm. 1650.g. – 1551.g. p.m.ē.),
- Jaunā valsts ( apm. 1551. g. – 525.g. p.m.ē.).
Pirmsdinastiju laikmetā ēģiptieši veidoja nomus – nelielas teritorijas, kuras tika pārvaldītas, lai nodrošinātu un uzraudzītu apūdeņošanas darbus.
Attēlā: Apūdeņošanas darbi.
Zemes darbus vadīja cilšu vecākie. Daudzu nomu teritorijas savienoja kanāli. Lai visa sistēma darbotos, bija nepieciešama saskaņota darbība. Vairākiem nomiem apvienojoties, izveidojās aptuveni 40 nomi.
Svarīgi!
Valsts – liela, organizēta cilvēku sabiedrība, kas apdzīvo noteiktu teritoriju, kam ir valdnieks un noteikta sabiedrības pārvaldīšanas kārtība.
Nomi bieži karoja savā starpā. Uzvarētāji pakļāva un pievienoja savām valstīm - nomiem zaudētāju teritorijas.
Galu galā Nīlas ielejā 4.gt.p.m.ē. beigās palika divas valstis (skat. karti zemāk).
Attēlā: Lejasēģipte (zaļā krāsā) - pie Nīlas ietekas Vidusjūrā, Augšēģipte (sārtā krāsā) - līdz Nīlas pirmajām krācēm. Augšēģiptes jeb dienvidu valsts galvaspilsēta bija Nehena, galvenā dieve – Nehbeta, tās svētais dzīvnieks klija; Lejasēģiptes jeb ziemeļu valsts galvaspilsēta - Buto, galvenā dieve – Uto, tās svētais dzīvnieks kobra.
Ap 3000. g. p.m.ē. Augšēģiptes valdnieks Narmers jeb Meness iekaroja un apvienoja visu Ēģiptes teritoriju. Viņam kā monarham pakļāvās visi Ēģiptes vietvalži - nomarhi. Izveidojās vienota Ēģiptes valsts.
Attēlā: Faraona Narmera plāksne. Narmera plāksnes vecums ir ap 5 000 gadu.
Narmera plāksne uzieta ēģiptiešu pirmajā pilsētā - Nehenā (Hierakopolē) 1897.gadā. Uz tās attēlotas ainas no Narmera dzīves. Vienas puses centrā tas parādīts ar kroni galvā kā Augšēģiptes valdnieks, kas soda/nogalina sagūstīto pretinieku - Lejasēģiptes valdnieku. (Skat. att. iepriekš.)
Svarīgi!
Valdnieks – persona, kam pieder augstākā vara valstī.
Narmera valdīšanas laikā tika uzcelta jauna galvaspilsēta uz Augšēģiptes un Lejasēģiptes robežas – Memfisa. (Daudz vēlāk - 2. gt. p.m.ē. par Senās Ēģiptes galvaspilsētu kļuva Tēbas.)
Attēlā: Senās Memfisas drupas mūsdienās.
Neraugoties uz politisku sadrumstalotību, ēģiptiešus vienoja:
- valdnieks – Dievs,
- kopīgi reliģiskie priekšstati,
- etniskā vienotība,
- nepieciešamība veidot vienotu ūdenssaimniecības sistēmu,
- dažādās saimniecības viena otru papildināja (Lejasēģiptē bija attīstīta lopkopība, sakņkopība, augļkopība; Augšēģiptē – labības - kviešu, miežu kultivēšana).
Attēlā: Senās Ēģiptes zemkopji novāc labību. Sienu gleznojums - freska.
Ēģiptes valsts pastāvēja ļoti ilgi – vairāk nekā 3 gadu tūkstošus, reti bija juku laiki, valsts bija stabila.
525.g.p.m.ē. Ēģipti iekaroja persieši, pēc tam - grieķi, visbeidzot - romieši. Ēģipte kļuva par Senās Romas impērijas "maizes klēti".