Teorija

Svarīgi!
Ēģiptieši ticēja, ka bez cilvēku pasaules pastāv arī dievu pasaule. Dievi nosaka visu cilvēka dzīvi. Ēģiptieši pielūdza ap 2000 dievu. Lai atainotu katram dievam raksturīgo, viņi dažādi iztēlojās dievus - kā cilvēkus, kā dzīvniekus, kā cilvēkus ar dzīvnieku galvām.
DSC_5108.JPG
DSC_5108-1.JPG
DSC_5109.JPG
DSC_5110.JPG
DSC_5110-1.JPG
Ra – Saules dievs. Vanaga galvu rotā saules disks. Dienā Ra šķērso debesis saules laivā, naktī pazūd pazemē.
Amons – Tēbu dievs. Kādu laiku bija Ēģiptes varenākais dievs. Viņu attēloja ar dubultkroni galvā.
Ozīriss – pazemes valstības dievs, nāves un atdzimšanas dievs. Tika attēlots ar faraona atribūtiem – zizli un pātagu.
Hors – Izīdas un Ozīrisa dēls, Saules dievs. Attēloja vanaga vai piekūna veidolā.
Sets – haosa dievs. Ļaunuma simbols. Tuksneša kungs, sausuma un negaisa dievs savvaļas suņa veidolā.
 
DSC_5114.JPG
DSC_5114-1.JPG
DSC_5115.JPG
DSC_5116.JPG
DSC_5116-1.JPG
Anubiss - pazemes valstības sargātājs un mirušo aizbildnis. 
Attēloja ar šakāļa galvu vai šakāļa veidolā.
Hatora - debesu dieviete.
Attēloja ar govs ragiem.
Tots - rakstības, skaitīšanas un gudrības dievs. Attēloja ar putna ibisa galvu.
Izīda - Ozīrisa sieva,  auglības dieviete,
sievietes un ģimenes sargātāja.
 Gebs - zemes dievs.
Attēlā: Senās Ēģiptes galvenie dievi cilvēku veidolā un dievi ar cilvēku ķermeņiem, dzīvnieku galvām. 
 
Visā Ēģiptē pielūdza Sauli, kas deva siltumu un nodrošināja labu ražu.
Ēģiptieši ticēja, ka Saules dievs Ra valda pār visiem pārējiem dieviem, līdzīgi kā faraons valda pār cilvēkiem. Viņš bija dievu tēvs. Viņiem likās, ka dienā Ra peld laivā pa debess Nīlu, bet vakarā Ra pa vārtiem iebrauc aizsaulē un kuģo pa pazemes Nīlu, kur cīnās ar tumsas spēkiem.
Vēlāk Ra aizēnoja cits Saules dievs - Amons, līdz šie dievi kļuva par vienu tēlu - Saules dievu Amonu-Ra.
 
00_0_000.jpg
Attēlā: Augstākais Ēģiptes dievs - Amons-Ra. Skulptūra.
Izpētot tabulā (skat. iepriekšējos att.) dieva Amona un dieva Ra kroņus, šis attēls ļauj ieraudzīt, kā divi kroņi savienoti vienā.
 
Ēģiptieši pielūdza dievus kaķa, govs, lauvas, čūskas, vanaga un citu dzīvu būtņu veidolā. Ūdens dzīļu dievu viņi iedomājās kā cilvēku ar krokodila galvu vai krokodila veidolā.
Svētie dzīvnieki - vanags, klija, čūska - bija faraona svētie aizbildņi.
 
71-300x273.jpg
Attēlā: Karaliskā kobra valdnieka Tutanhamona galvas rotā.
 
No dzīvniekiem visvairāk godināja Ozīrisa svēto vērsi Apisu. Tas bija liels melns dzīvnieks ar baltu trīstūrveida zīmi pierē. Vērsis dzīvoja templī, un to apkopa priesteri.
Kad viena vērša dzīves laiks beidzās, tad visā zemē bija lielas bēdas, ar godu dzīvnieks tika apbedīts. Pa visu zemi tika meklēts jauns Apiss. Vesela priesteru komisija pārbaudīja katru "kandidatūru".
 
cc19ec75480f2adadde51eda3d2b4271--alexandria-egypt-paris-.jpg
Attēlā: Senās Ēģiptes svētā vērša Apisa skulptūra.
 
Nevienai citai senajai tautai nebija izveidojusies tik cieša saistība starp dzīvību un nāvi kā ēģiptiešiem. Viņi ticēja, ka zemes dzīve turpinās arī pēc nāves, tāpēc mirušā cilvēka ķermenis bija jāsaglabā, lai dvēselei būtu kur atgriezties.
Iebalzamētu ķermeni jeb mūmiju ietina audumā un ielika lielā zārkā – sarkofāgā. Seju pārklāja ar pēcnāves masku, lai dvēsele varētu atpazīt, kur atgriezties.
Balzamēšanu gan varēja atļauties tikai bagāti cilvēki.
 
00_00.jpg
Attēlā: Vairāk nekā 2000 gadu sena Ēģiptes mūmija un tās pēcnāves maska.
 
Ēģiptiešu tautas lielākā daļa savus piederīgos glabāja zemē izraktos kapos.
Ēģiptieši ticēja, ka viss, kas bija nepieciešams zemes dzīvē, būs nepieciešams arī pēcnāves dzīvē. Tāpēc mirušajiem līdzi deva viņiem piederošas mantas. Darbarīki, apģērbs, rotas, ēdiens un dzēriens tika ievietots kapenēs. Grezni apbedījumi un bagātīgs līdzi doto mantu klāsts bija augstmaņu un faraonu kapenēs.
 
00_0t.jpg
Attēlā: Faraona Tutanhamona kapenes - līdzi dotie priekšmeti.
 
Kapeņu sienas tika apgleznotas ar ainām no mirušā dzīves, attēlus papildināja hieroglifu teksti. Tekstiem bija jāpalīdz mirušajiem atcerēties, kas viņi bijuši zemes dzīvē, lai varētu turpināt iesākto arī pēc nāves.
 
0_000000.jpg
Attēlā: Kapeņu teksti un zīmējumi.
 
Ēģiptieši bija iecienījuši amuletus – nelielus priekšmetus, kuriem piedēvēja spējas sargāt cilvēku no ļauna gan dzīves laikā, gan pēc nāves.
Lai palīdzētu mirušajiem sākt pēcnāves dzīvi, viņam līdzi deva „Mirušo grāmatu”. Tas bija papirusa tīstoklis ar lūgšanām un apliecinājumu, ka dzīves laikā mirušais neko sliktu nav darījis.
"Mirušo grāmatas" teksta fragments:
"Es neesmu darījis cilvēkiem ļaunu. Es neesmu nevienu nogalinājis (…) Es neesmu zadzis. Es neesmu melojis. Es neesmu atrāvis izsalkušam maizi, slāpstošam ūdeni. Es neesmu atrāvis bērnu mutei pienu. Es neesmu atrāvis dieviem upurus."
 
Atsauce:
https://i.pinimg.com/474x/c5/52/78/c5527813db9bf41bf83c8f14807843ed.jpg
https://historiosophy.ru/wp-content/uploads/2020/07/71-300x273.jpg
https://i.pinimg.com/236x/cc/19/ec/cc19ec75480f2adadde51eda3d2b4271--alexandria-egypt-paris-.jpg
https://www.thevintagenews.com/wp-content/uploads/2017/06/1127px-egyptian_mummy_louvre-640x511.jpg
https://www.ancient-origins.net/sites/default/files/styles/large/public/small-selection.jpg?itok=UwllZGB6
https://lh3.googleusercontent.com/proxy/ibFTpFm-SZ35nJ_70LYGVEJTsWaxABI2cXBC7aI6wo9_fzHM7LTnGKyUMHyAWIi8el1TRjtfFmaMF97zGep6j9_54ql_aeTkJoKWyrkeAsysp7uuUaYZWbF6
Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolām I./ Mārīte Lapiņa, Daina Blūma, Vera Bartoševska u.c. - Rīga: RaKa, 1998., 292. lpp.
Vēsture pamatskolai. Senie laiki./ Sarmīte Goldmane, Aija Kļaviņa, Ināra Misāne, u.c. - Rīga, Zvaigzne ABC, 2008.
Aizvēsture un seno laiku vēsture./ Velta Pāvulāne, Armands Vijups. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.