Jau pirms mūsu ēras paši ēģiptieši mēģināja noskaidrot notikumus pagātnē.
1400. g. p.m.ē. faraons Tutmoss IV deva rīkojumu meklēt mirušo valdnieku dārgumus Gīzā.
Arī vēlākajos gadu tūkstošos lielākā daļa no faraonu kapenēm tika izpostītas un izlaupītas. Nevienu neinteresēja senatnes lietu saglabāšana. Ļaudis domāja tikai par bagātībām, kuras slēpa Ēģiptes tuksnešu smiltis.
Svarīgi!
Senie grieķi bija pirmie cilvēces pagātnes pētnieki un aprakstītāji. 450.g.p.m.ē. savu ceļojumu uz Ēģipti sīki aprakstīja grieķu vēsturnieks Hērodots.
Attēlā: Mūsdienās Hērodota "Vēstures" sējumi no jauna tiek tulkoti un izdoti. Uz grāmatas vāka - sengrieķu veidotais Hērodota krūšutēls.
Ilgu laiku eiropiešiem Ēģipte bija aizmirsta un nezināma civilizācija.
No jauna Ēģipti atklāja Napoleona laikā.
Ēģiptes civilizācijas pētniecība – eģiptoloģija – aizsākās 1798. gadā, kad Napoleons, dodoties uz Ēģipti, paņēma līdzi vēstures pētniekus, lai eiropieši uzzinātu ko vairāk par vareno civilizāciju. Līdzi Napoleonam devās gan vēsturnieki, gan mākslinieki, gan arhitekti u.c. Viņi mērīja, zīmēja un skicēja Senās Ēģiptes mantojumu - skulptūras, piramīdas, tempļus u.c. objektus.
Attēlā: Šādas un līdzīgas skices pārveda Napoleona ekspedīcija no Ēģiptes, rosinot dedzīgu eiropiešu interesi par Ēģiptes senatni.
Bet - šeit arī var redzēt, cik maz Ēģiptes toreizējiem iedzīvotājiem rūpēja pagātnes mantojums - tempļi, piramīdas, Lielā sfinksa bija ieputināti smiltīs, skulptūras bija apgāztas, sadauzītas, to fragmenti izmētāti utt.
Mūsdienās Senās Ēģiptes vēstures pētnieki - eģiptologi savos pētījumos izmanto arheoloģiju, laboratorijās izdarītos pētījumus un zemūdens arheoloģiju.
Attēlā: Zemūdens arheologi strādā jūrā nogrimušās ēģiptiešu pilsētas Aleksandrijas drupās.
Aizvien jaunus atklājumus par Senās Ēģiptes atradumiem ļauj izdarīt mūsdienu zinātnes, piemēram, dažādas medicīnas iekārtas ļauj pētīt, mūmijas, iegūstot precīzu informāciju par mumificētā cilvēka dzimumu, vecumu, dažādām slimībām, ar ko tas slimojis, par ievainojumiem, ja tādi bijuši; iespējams noteikt, kādu pārtiku cilvēks lietojis un daudz ko citu. Šādi pētījumi un atklājumi liek vēsturniekiem aizvien no jauna pārskatīt daudzus iepriekšējos pieņēmumus par Seno Ēģipti.
Attēlā: Mūmija tiek ievietota modernākajā skenerī.
Britu muzejs skenerī ir pētījis astoņas mūmijas, izdarot pārsteidzošus atklājumus, jo šādā skenerī 3D formātā iespējams redzēt pat mūmiju muskuļus un asinsvadus.
Valoda, kurā rakstīja un runāja senie ēģiptieši, apmēram 2 gadu tūkstošus bija aizmirsta. Neviens nevarēja izlasīt seno ēģiptiešu pierakstus.
19. gs. sākumā uz Eiropu atveda akmeni, kas 1799. gadā Napoleona ekspedīcijas laikā bija atrasts Ēģiptes pilsētā Rozetā. Akmenī bija iecirsts uzraksts ar hieroglifiem, pēc tam jaunākā ēģiptiešu rakstībā (dēmotiskais raksts), tad grieķu valodā.
Valdnieka vārda „Ptolemajs” izceltā rakstība grieķu valodā un hieroglifu salīdzināšana ļāva atšifrēt seno ēģiptiešu rakstību.
Svarīgi!
Šo atklājumu paveica franču valodnieks Žans Fransuā Šampolions 1822. gadā.
Attēlā: Žans Fransuā Šampolions.
Šampolions kļuva par visas Francijas nacionālo varoni, jo bija uzvarējis sacensībās ar britiem, kuri arī centās atšifrēt hieroglifus - Rozetas akmens orģināls bija nonācis Lielbritānijā, Francijā bija tikai noraksts.
1922. gadā Valdnieku ielejā arheologi atklāja vēl neviena neuzietās un neizlaupītās valdnieka kapenes. Tā bija sensācija.
Attēlā redzams, kā zinātnieks atbrīvo faraona Tutanhamona zelta iekšējo zārku no daudzām ar smaržvielām un sveķiem piesūcinātajām ietinuma kārtām.
Attēlā: Tutanhamona kapeņu atklājējs H. Kārters.
Faraona kapenes bija dārgumu pārpilnas. Arheologi tajās atrada apmēram 1700 priekšmetu – skulptūras, mēbeles un dārglietas. Mūsdienās daļu no tiem var aplūkot Ēģiptes Nacionālajā muzejā Kairā.
Uz greznā apzeltītā melnkoka troņa atzveltnes attēlots faraons Tutanhamons un viņa sieva Anhesanamona. Abus apspīd Saules dieva Atona staru rokas.
Attēlā: Faraona Tutanhamona tronis.
2006. gadā Latvijas zinātnieki pētīja faraona Džosera piramīdu (skat. att. zemāk) un nonāca pie pasaules mēroga atklājuma, uzzinot Džosera piramīdas galvenās ieejas atrašanās vietu.
2007. gadā viņiem izdevās atrast vēl vienu ieeju, pierādot, ka piramīda nebija veidota tikai vienam valdniekam. Latvijas zinātnieku pētījumi atklāja, ka daudzi līdzšinējie priekšstati par pasaulē pirmo piramīdu neatbilst patiesībai.
Atklājumi pierāda, ka piramīdā atdusas arī citas svarīgas tā laika personas. Ekspedīcijas vadītājs Bruno Deslandes uzskata, ka piramīdā varētu būt apbedīti Džosera brālis, meitas vai arī piramīdas arhitekts Imhoteps. Uz sienas, ko iepriekš apslēpušas zilganas fajansa flīzes, ekspedīcijas laikā zinātnieki atklājuši 27 hieroglifu nospiedumus. Savukārt radiolokācijas pētījumos uzstādīts pat savdabīgs pasaules rekords – pētījumus, kuros izmantotas Latvijā radītas iekārtas, izdevies veikt pat 75 m dziļumā, lai gan tradicionāli šādu pētījumu maksimālais dziļums ir ap 20 m.
Attēlā: Latvijas ekspedīcijas dalībnieki pie Džosera piramīdas.