Mūsdienās Amerikas pamatiedzīvotājus ir pieņemts saukt par indiāņiem. Tā viņus nodēvēja Kristofors Kolumbs, kad 15. gs. beigās pirmo reizi nonāca Rietumu puslodē un domāja, ka atrodas Rietumindijas salās. 
Kristofors Kolumbs (1451 - 1506) bija jūrasbraucējs, kurš šķērsoja Atlantijas okeānu, un 1492. gadā zem spāņu karoga sasniedza Amerikas (Ziemeļameriku un Dienvidameriku).
Attēlā: Šādi Eiropas mākslinieks iztēlojies un uzzīmējis K. Kolumba un indiāņu sastapšanos
Tajā laikā Ameriku apdzīvoja vairāki simti dažādu cilšu, kas runāja katra savā valodā.
Svarīgi!
Pētnieki ir noskaidrojuši, ka senākie iedzīvotāji Amerikas kontinentā ieceļojuši jau ledus laikmetā – apmēram pirms 40 000 gadiem.
Attēlā: Bultas kartē norāda iedzīvotāju ieceļošanu un izplatīšanos Amerikas kontinentā caur senatnē pastāvējušo Beringa šauruma pāreju
8. gt. p.m.ē. Vidusamerikas iedzīvotāji sāka nodarboties ar zemkopību. Viņi audzēja kukurūzu, pupas un ķirbjus. Šie kultūraugi deva iztiku visu gadu.
Amazones upes baseinā un mūsdienu Meksikas teritorijā radās pirmās civilizācijas Rietumu puslodē.
Svarīgi!
Augstāku attīstības līmeni ap 1200.g. p.m.ē. Amerikā sasniedza čavini un olmeki.
Līdzīgi kā senie ēģiptieši, arī olmeki rakstībā izmantoja hieroglifu zīmes, pazina skaitļus un prata sastādīt kalendāru, bet viņu rakstība vēl nav pilnībā atšifrēta. Viņi spēlēja dažādas spēles, arī bumbas spēli, kas līdzinājās basketbolam.
Attēlā: Olmeku pilsētas drupas mūsdienās
Nezināmu iemeslu dēļ olmeku civilizācija gāja bojā, taču viņu prasmes un sasniegumus lauksaimniecībā un dažādās zinībās pārņēma citas Amerikas tautas. Olmeku ietekme jūtama vēlākajās kultūrās gan Centrālajā Amerikā, gan arī Dienvidamerikā.
Teotivakana (saukta arī Teutiakana) bija visiespaidīgākā pilsēta Amerikas kontinentā, bet Teotivakanas kultūra bija visietekmīgākā Vidusamerikā. Pilsēta bija veltīta dievam Kecalkoatlam. 
Pilsēta tapa ap mūsu ēras sākumu un tajā dzīvoja vairāk nekā 200 000 iedzīvotāju. Tas bija nozīmīgs reliģisks, amatniecības un tirdzniecības centrs. Tās uzplaukums bija vērojams no m.ē. 1. līdz 750. gadam.
Attēlā: Saules piramīda Teotivakanā
Pilsētu rotāja milzu tempļi, no kuriem lielākais – Saules templis – bija 20 stāvu mājas augstumā un aizņēma lielāku platību nekā Ēģiptes piramīdas. Saules piramīda ir viena no iespaidīgākajām piramīdām Teotivakanā. Tās četru terašu augstums ir 63 metri. Saules piramīdas pamatnes veido 222 x 225 metrus lielu taisnstūri. Templī, kas atradies 12 metrus augstā Saules piramīdas virsotnē, noritējušas priesteru vadītas dievu pielūgsmes ceremonijas.
Teotivikanas iedzīvotāji pielūdza dievu Kecalkoatlu, kuru uzskatīja par visu savu sasniegumu pamatlicēju un aizstāvi.
Attēlā: Dievs Kecalkoatls olmeku mākslā
Augstu attīstību sasniedza arī maiju un citas Amerikas civilizācijas.
Maiji bija gan veiksmīgi zemkopji, jūrnieki un tirgotāji, gan prasmīgi amatnieki un mākslinieki, kuru greznos audumus, traukus, kokgriezumus, nefrīta maskas un figūriņas iegādājās citu pilsētu iedzīvotāji. Pilsētas veidojās ap lieliem reliģiskajiem centriem. Maiju sabiedrībā valdīja stingra kārtība un tradīcijas, ko noteica priesteri un dižciltīgie. Iedzīvotāji maksāja nodokļus, vīriešiem vajadzēja būvēt ceļus, sabiedriskās celtnes un dienēt armijā (par maiju, inku, acteku civilizācijām skat. nākošās teoriju).
Attēlā: Seno maiju astronomu sastādītais kalendārs
Ziemeļamerikas arktiskajos apgabalos attīstīta kultūra veidojās ap 2000. g. p.m.ē., kad tur apmetās ienācēji inuīti (eskimosi). Viņi ieceļoja no Grenlandes un pārtika galvenokārt no ziemeļbriežu un vaļu medībām. Inuīti dzīvoja no sniega blokiem būvētos mājokļos – iglās. Uz dienvidiem no polārā loka, kur klimats bija siltāks, mājokļi bija no ziemeļbriežu ādām darinātas teltis. "Inuīts" tulkojumā nozīmē "cilvēks".
Attēlā: Inuīti apmetnē pie iglu
Kad inuīti dodas medībās, viņi ceļ pagaidu mājas no sniega un ledus (iglu jeb iglas).
Inuīti pārtiek no nomedītā - no ziemeļbriežiem, roņiem, valzirgiem un zivīm. Tādi vārdi kā "kajaks" (maza ar ādu apvilkta laiva) un "anoraks" (ziemas jaka ar kapuci) ir aizgūti no inuītu valodas.
Mūsdienās ASV un Kanādā dzīvo apmēram 2,5 miljonu seno pamatiedzīvotāju cilšu pēcteču.
Daļa ir iedzīvojušies ienācēju tautu sabiedrībā, bet citi mājo īpaši izveidotos rezervātos un cenšas saglabāt cilšu seno dzīvesveidu un tradīcijas. Tādējādi tiek saglabāta gan senā indiāņu kultūra, gan ir iespēja interesentiem iepazīt bagātīgo un savdabīgo indiāņu kultūru - reliģiju, tradīcijas un saimniekošanas paradumus.
Attēlā: Amerikas indiāņi tradicionālajos tērpos