Teorija

Svarīgi!
Vienlaicīgi ar metālapstrādes attīstību, lopkopības un zemkopības arvien plašāku izplatību radikāli  izmainīja cilvēku dzīvi.
The-Neolithic-Revolution-Of-Germany-1-720x445.jpg
Attēlā: Zemkopju un lopkopju ciems.
  
Zemkopju un lopkopju ciems arvien vairāk atšķīrās no mednieku un barības augu vācēju apmetnes.
Ciltīs, kuras nodarbojās ar lauksaimniecību, pieauga cilvēku skaits. Ciemos dzīvoja pat vairāki simti iedzīvotāju.
Dzīve ciemā kļuva daudz sarežģītāka. Līdz ar to pieauga vadoņu un vecāko vara. Vajadzēja izšķirt domstarpības, kuras radās ciema iedzīvotāju vidū. Nesaskaņas varēja rasties, izvēloties aramzemi vai ganības.
Pakāpeniski vecākie kļuva ne vien par ietekmīgākajiem, bet arī bagātākajiem cilts locekļiem. Ar laiku par vadoņiem vairs neievēlēja gudrākos vai pieredzes bagātākos cilts locekļus. Vadoņa amatu pārmantoja pēcnācēji vai radinieki. Vadoņu un vecāko ģimenes sāka ieņemt īpašu stāvokli ciltī. Tā sāka rasties dižciltīgie.
 
szarbia_pochówek.jpg
Attēlā: Bronzas laikmeta dižciltīgās personas apbedījuma rekonstrukcija.
 
Pamazām līdztiesība, kas valdīja cilts iedzīvotāju vidū, sāka zust. Cilts valdīšanu un nozīmīgāko lietu izlemšanu arvien biežāk pārņēma dižciltīgie.
 
Graudu uzkrājumi, lopi un maiņas ceļā iegūtais metāls mudināja tos iegūt bez darba. Laupīšanas kari kļuva par biežu parādību bronzas laikmetā. 
Sadursmes cilšu starpā izraisīja arī strīdi par auglīgākajām zemēm vai labākajām ganībām. Karu iemels nereti bija arī vēlme iegūt vairāk lopu, atņemt ražu un sagūstīt cilvēkus. 
Kara laikā cilts iecēla karavadoni – drošsirdīgāko, gudrāko un pieredzējušāko vīru ciltī. Ja kari bija bieži, karavadonis bija ietekmīgākā persona ciltī.
 
5680144739_a63aa97c47_b.jpg
Attēlā: Bronzas laikmeta ieroči.
  
Par daudzajiem kariem liecina daudzveidīgie bronzas ieroči – kaujas cirvji, zobeni, dunči un vairogi.
Lai labāk pasargātos no negaidītiem uzbrukumiem, cilvēki savas dzīvesvietas sāka nocietināt. Ap ciemiem parādījās aizsargsienas.
 
Reconstruction-of-Malthi-in-LH-I.jpg
Attēlā: Nocietinātas bronzas laikmeta apmetnes rekonstrukcija.
  
Metālu apstrādes sākumi izmainīja cilvēka dzīvi. Vara un bronzas priekšmeti bija daudz pārāki par akmens vai kaula darinājumiem. Salīdzinājumā ar akmens laikmetu bronzas laikmets cilvēces aizvēsturē ieņēma daudz īsāku laikaposmu.
Eiropā bronzas laikmets ilga no 3. gt. p.m.ē. līdz 1. gt. p.m.ē. Šajā laikā Senajos Tuvajos Austrumos jau izveidojās pirmās valstis, radās rakstība (skat. tēmu "Pirmās civilizācijas").
 
Atsauce:
https://www.histhrill.com/wp-content/uploads/2020/04/The-Neolithic-Revolution-Of-Germany-1-720x445.jpg
https://archeologia.com.pl/wp-content/uploads/szarbia_poch%C3%B3wek.jpg
https://live.staticflickr.com/5143/5680144739_a63aa97c47_b.jpg
https://www.sia.gr/images/research/Reconstruction-of-Malthi-in-LH-I.jpg
Vēsture pamatskolai. Senie laiki./ Sarmīte Goldmane, Aija Kļaviņa, Ināra Misāne, u.c. - Rīga, Zvaigzne ABC, 2008.
Aizvēsture un seno laiku vēsture./ Velta Pāvulāne, Armands Vijups. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.