Dzelzs laikmets ir pēdējais lielais aizvēstures periods.
Dzelzs laikmets sekoja pēc Vara un Bronzas laikmeta, kurš, savukārt, sekoja tūlīt pēc Neolīta - pēdējās Akmens laikmeta stadijas.
Svarīgi!
Dzelzs laikmets Eiropā aizsākās ap 500.g. p.m.ē.
Tāpat kā vara un bronzas izmantošana, arī dzelzs apstrāde visagrāk attīstījās Tuvajos Austrumos. Pirmie nelielie dzelzs izstrādājumi šeit parādījās drīz pēc bronzas apstrādes pirmsākumiem – 3. gt. p.m.ē. Tomēr tajā laikā dzelzs izstrādājumu bija maz un tie vēl neizmainīja cilvēka dzīvi.
Attēlā: Dzelzs laikmeta priekšmetu kolekcija, atrasta mūsdienu Irānā - tuvajos Austrumos.
Kā liecina kolekcija, tad tolaik vēl joprojām daudz izmantota arī bronza.
Sākotnēji dzelzs bija ļoti vērtīga.
Kādā senā apbedījumā arheologi atrada dzelzs aproci ar smalku dzelzs līniju rotājumu. Domājams, tolaik dzelzs bija vērtīgāka un mazāk pazīstama nekā zelts. Dzelzs vērtību noteica arī tas, ka cilvēki vēl nebija pilnībā apguvuši tā ieguves un apstrādes māku. Pagāja vairāki gadsimti, līdz cilvēki iemācījās apstrādāt jauno metālu. Šeit noderēja pieredze, kas bija iegūta, apstrādājot bronzu un varu. Dzelzs apstrāde bija nākamais solis senās metalurģijas attīstībā. Pakāpeniski dzelzs apstrāde no Tuvajiem Austrumiem attīstījās arī citur.
Svarīgi!
Ar dzelzs apstrādes izplatīšanos sākās dzelzs laikmets.
Attēlā: Dzelzs ieroči.
Dzelzs ieroči ļāva labāk karot, bet dzelzs darbarīki - labāk strādāt. Dzelzs darinājumi bija izturīgāki, tie tik ātri nekļuva neasi. No dzelzs varēja darināt visus nepieciešamos darbarīkus un ieročus.
Bronzas laikmetā ciltis, kas dzīvoja vara atradņu tuvumā, atradās izdevīgā stāvoklī. Tām metāls bija viegli pieejams, kamēr pārējām ciltīm to vajadzēja iegūt sarežģītā maiņas ceļā. Dzelzs laikmets mainīja šo situāciju - dabā dzelzs ir sastopama daudz biežāk nekā varš, dzelzsrūdas ir atrodamas gandrīz visā pasaulē.
Dzelzs apstrāde tomēr bija daudz sarežģītāka par bronzas apstrādi.
Attēlā: Dzelzs laikmeta dzelzs ieguves krāsns un darbnīca.
Dzelzs iegūšanai bija nepieciešams no māla un akmeņiem celt īpašas krāsnis. Tajās sabēra sasmalcinātu dzelzsrūdu un kokogles. Ogles dedzināja. Lai tās labāk degtu, ar ādas plēšām krāsnī pūta gaisu. No rūdas krāsnī izveidojās dzelzs. Atšķirībā no vara un bronzas metalurģijas, dzelzs šeit neizkusa šķidrā veidā, bet sakrājās krāsns lejasdaļā nokaitētas dzelzs pikas veidā. Šādi iegūtu dzelzi nevarēja liet lejamformās. Priekšmeti tika izgatavoti, tos kaļot. Sākotnēji dzelzi kala uz akmens pamatnes. Ar laiku šādu pamatni – laktu – sāka gatavo no dzelzs. Sarkani nokaitētu dzelzs gabalu īpašās knaiblēs turēja kalējs.
Attēlā: Mūsdienu amatnieks - kalējs darbnīcā.
Amatnieku darbnīcās - kalvēs jeb smēdēs dzelzs priekšmetu izgatavošana kopš dzelzs laikmeta nav sevišķi mainījusies.
Uzsitot ar āmuriņu, kalējs norādīja vietu, kur jākaļ, un viņa palīgs atkārtoja sitienu ar smagu veseri. Tad kalējs piegrieza dzelzs gabalu un ar vieglu uzsitienu norādīja vietu nākamajam sitienam. Tā pamazām izkala vajadzīgo priekšmetu.
Svarīgi!
Dzelzs sekmēja dažādu nodarbošanos attīstību: lauksaimniecībā dzelzs cirvji palīdzēja izcirst mežus, lai iegūtu jaunas platības kultūraugiem, dzelzs kapļi ļāva labāk apstrādāt zemi.
No dzelzs varēja izgatavot arī īpašu kapļveida uzgali arklam – lemesi. Ar dzelzs lemesi varēja apstrādāt ne tikai mīkstu augsni, bet arī cietu zemi.
Attēlā: Viens no dzelzs laikmeta arklu variantiem. Rekonstruēts.
Ar dzelzs sirpi vai izkapti ātrāk nopļāva sienu mājlopiem.
Liela nozīme dzelzs darbarīkiem bija amatnieku darbā. Ar tiem labāk varēja apstrādāt koku, kaulu, ādas. Ar dzelzs darbarīkiem izgatavotās lietas bija izstrādātas daudz prasmīgāk.
Dzelzs darbarīki nodrošināja ražīgāku darbu, un zemkopju un lopkopju ciltis kļuva arvien turīgākas. Cilvēki vēlējās apģērbties greznāk, lietot dārgākas rotas un labākas ikdienas dzīvē nepieciešamās lietas.
Dižciltīgiem, savukārt, bija nozīmīgi uzsvērt savu īpašo stāvokli un bagātību.
Bija vajadzīga arī bronza, kas dzelzs laikmetā tika plaši izmantota rotaslietu darināšanai.
Attēlā: Dzelzs laikmetā darinātas bronzas rotaslietas. Pēc daudzajiem gadsimtiem tās ir apsūbējušas, bet to izgatavošanas laikā bronza mirdzēja līdzīgi zeltam.
Nodrošinot šīs vajadzības, dzelzs laikmetā plaši attīstījās maiņas sakari.
Pakāpeniski radās cilvēki, kuri nodarbojās tikai ar maiņu – tirgotāji. Maiņa kļuva par viņu pastāvīgu nodarbošanos. Maiņas sakari pārauga tirdzniecības sakaros.
Attēlā: Dzelzs laikmeta apbedījumos atrastie atsvariņi un svariņi dārgmetālu svēršanai norāda, ka apbedītais nodarbojies ar tirdzniecību.