Teorija

Karošanai bija liela nozīme romiešu dzīvē. Veiksmīgākie karotāji saņēma labus amatus un pagodinājumus.
Romieši pierada pie domas, ka labklājības pamats ir regulārs kara laupījums  bagātības, jaunas zemes un vergi, kā arī ienākumi no provincēm – iekarotajām teritorijām ārpus Apenīnu pussalas.
 
e0c7918e12accdc05b7abf8fd1090e4c.gif
Attēlā: Karte ļauj izpētīt, kuras provinces Roma iekaroja līdz 114. g. p.m.ē. (zilās karavīru figūriņas) un kuras provinces  pēc 114. g. p.m.ē. (oranžās karavīru figūriņas)
Svarīgi!
Province – romiešu iekarotā teritorija ārpus Itālijas; mūsdienās – teritorija, kas atrodas samērā tālu no valsts galvaspilsētas.
Katram pilsonim no 17 līdz 60 gadu vecumam kara gadījumā bija jākļūst par karavīru.
Romieša karavīra apbruņojums sastāvēja no šķēpa, zobena, vairoga, bruņucepures, krūšu un kāju bruņām. Romiešu zobeni (latīņu val. gladis - arī jēdziena "gladiators" izcelsmes avots) bija īsi - tos varēja nēsāt pie jostas (izpēti karavīru apbruņojumu attēlā zemāk).
 
5916194928_70b7d29f51_b.jpg
Attēlā: Mūsdienās Romas iedzīvotāji mēdz rekonstruēt seno romiešu kaujinieku tērpus un ieročus, kā arī gājienus un cīņas
 
Apbruņojums un ieroči bija jāsagādā pašam karotājam, bet to spēja tikai turīgi ļaudis. Viņi veidoja smagi bruņotas kājnieku vienības (skat. att. iepriekš). 
Nabadzīgākie kļuva par viegli bruņotiem kājniekiem, kuru galvenais ierocis bija linga (ierīce akmeņu mešanai).
Aristokrāti veidoja jātnieku vienības.
 
209d8466a2c6809b9c735b309be55418 (1).jpg
Attēlā: Senās Romas karavīra  jātnieka rekonstruējums mūsdienās
 
Romas armijas pamatvienība bija leģions, kurā ietilpa kājnieki un jātnieki.
Republikas laikā (5. gs. p.m.ē.  1. gs. p.m.ē.) leģionā bija 4200 kājnieku un 300 jātnieku, sākumā bija 2 leģioni.
Impērijas laikā (ar 1. gs. p.m.ē.  5. gs. m.ē.) leģionu skaits pieauga, sasniedzot pat 333 leģionus. Leģionā valdīja stingra disciplīna.
Laikabiedri rakstīja, ka romieši par kaunu uzskatīja, ja kāds melīgi sev piedēvē drošsirdīgu varoņdarbu vai gļēvulīgi pamet savu posteni, vai atstāj ieroci kaujas laukā. Ja visa kaujas vienība pārkāpa disciplīnu, to nostādīja ierindā un katru desmito karavīru sodīja ar nāvi.
 
kaestrich_pedestals_marching_soldiers.jpg
Attēlā: Ne mazums romiešu karavīru iemūžināti Senās Romas mākslā
 
Romieši prata arī vairot karavīra drosmi. Par izcilu drošsirdību konsuls visa karaspēka priekšā cildināja un apbalvoja varoņus.
Svarīgi!
Romieši, izmantojot militāro pārākumu un politisko gudrību, ar laiku pakļāva visu Itāliju (skat. karti zemāk).
Ar iekarotajām ciltīm vai pilsētām slēdza līgumu, kurā bija noteiktas uzvarēto tiesības un pienākumi pret Romu. Līgumi bija dažādi. Pakļautie, kas neizrādīja lielu pretestību, saņēma pilnas romiešu tiesības, citi – ierobežotas, un lielākais vairums itāliku kļuva par romiešu sabiedrotajiem.
Ar laiku visas Apenīnu pussalas iedzīvotāji runāja romiešu izmantotajā valodā - latīņu valodā, un viņiem bija līdzīgs dzīvesveids.
 
ENjK_0_WoAIGPoL.png
Attēlā: Karte sniedz iespēju izpētīt romiešu ekspansiju Itālijā un tās piekrastes salās Vidusjūrā
 
Aiz jūras šauruma Itālijas dienvidos atradās Sicīlijas sala, kas arī vilināja romiešus. Tās lielākā daļa atradās grieķu kolonijas Sirakūzu ietekmē, bet salas dienvidrietumi piederēja Kartāgai, kas tolaik bija varenākā valsts Vidusjūras rietumu daļā un vairāk nekā 300 gadus veiksmīgi tirgojās ar Romu.
Kartāgu bija dibinājuši feniķieši, kurus romieši sauca par pūniešiem.
Laikā no 264. g. p.m.ē. līdz 146. g. p.m.ē. romieši izcīnīja trīs karus ar pūniešiem, lai atņemtu Kartāgai kontroli pār Vidusjūras rietumu daļu.
 
6101287.jpg
Attēlā: Karte ar Pūniešu kara pārskatu
Karte ļauj izsekot galvenajiem karagājieniem un lielākajām kaujām pūniešu karu laikā  zaļā bulta parāda feniķiešu karavadoņa Hannibala vadīto uzbrukumu Itālijā, bet sarkanā  romiešu uzbrukumu Kartāgai, kura laikā pilsēta tika pilnībā iznīcināta.
 
Romieši Kartāgu pilnībā iznīcināja trešā kara laikā 146. g. p.m.ē.
Roma kļuva par noteicēju Vidusjūras rietumu daļā.
Roma pakļāva arī Maķedoniju, grieķu pilsētvalstis un lielāko daļu valstu Vidusjūras austrumu daļā.
No mazas pilsētvalsts Roma bija izaugusi par varenāko Vidusjūras lielvalsti (skat. karti teorijas sākumā).
 
41104517_304.jpg
Attēlā: Augot iekarotajām teritorijām, auga arī Roma, kļūstot par sava laika skaistāko, varenāko un lielāko pilsētu, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz miljonu. Rekonstrukcija
 
Mēdz teikt, ka romieši attiecībā uz iekarotajām teritorijām pielietoja „skaldi un valdi” principu. Iekarotajās teritorijās romieši atņēma daļu zemes un pasludināja to par romiešu tautas īpašumu.
Lai pārvaldītu provinces, Romai bija vajadzīga liela armija, karavīri bieži bija ilgstoši prom no mājām. Tas, savukārt, kavēja saimniecības attīstību, tāpēc ap 2. gs. p.m.ē. Romā izveidoja profesionālu karaspēku. Karavīri tajā pieteicās brīvprātīgi un par dienestu armijā saņēma algu.
Pēc 16 - 20 gadu dienesta viņiem piešķīra zemi un ļāva atgriezties mierīgā dzīvē.
 
gladiatore_campi_elisi.jpg
Attēlā: Vēsturiskās filmas "Gladiators" epizode, kurā filmas galvenais varonis  karavīrs sapnī atgriežas savās lauku mājās pie ģimenes
 
Nozīmīgākie romiešu kari, iekarojumi:
 
• 340. g. p.m.ē.  290. g. p.m.ē.  romieši pakļauj Itāliju;
• 264. g. p.m.ē.  146. g. p.m.ē.  Pūniešu kari, kuru rezultātā romieši pakļauj feniķiešus;
• 215. g. p.m.ē.  168. g. p.m.ē.  Roma iekaro Maķedoniju;
• 195. g. p.m.ē.  179. g. p.m.ē.  Roma iekaro Pireneju pussalu;
• 58. g. p.m.ē. 50. g. p.m.ē.  Roma iekaro Galliju (aptuveni mūsdienu Francijas teritoriju);
• 30. g. p.m.ē.  tiek iekarota Ēģipte;
• 12. g. p.m.ē.  9. g. p.m.ē.  Roma iekaro Spāniju, Pannoniju un iebrūk Ģermānijā;
• 42. g. m.ē.  43. g. m.ē.  Roma iekaro Britānijas dienvidus;
• 101. g. m.ē.  106. g. m.ē.  Roma iekaro Dākiju (aptuveni mūsdienu Austrijas, Čehijas, Ungārijas teritorijas);
• 114. g. m.ē.  180. g. m.ē.  Romas kari ar ģermāņiem, Partu un Armēniju.
 
Atsauce:
https://i.pinimg.com/originals/e0/c7/91/e0c7918e12accdc05b7abf8fd1090e4c.gif
https://farm7.staticflickr.com/6030/5916194928_70b7d29f51_b.jpg
https://i.pinimg.com/originals/20/9d/84/209d8466a2c6809b9c735b309be55418.jpg
https://www.romanobritain.org/8-military/kit/kaestrich_pedestals_marching_soldiers.jpg
https://pbs.twimg.com/media/ENjK_0_WoAIGPoL.png
https://nsms6thgradesocialstudies.weebly.com/uploads/3/7/2/4/37241339/6101287.jpg?766
https://static.dw.com/image/41104517_304.jpg
https://www.stradavinonobile.it/wp-content/uploads/2016/04/gladiatore-1.jpg
Vēsture pamatskolai. Senie laiki./ Sarmīte Goldmane, Aija Kļaviņa, Ināra Misāne, u.c. - Rīga, Zvaigzne ABC, 2008.
Aizvēsture un seno laiku vēsture./ Velta Pāvulāne, Armands Vijups. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.
https://www.youtube.com/watch?v=Rcbedan5R1s
https://www.youtube.com/watch?v=kkgjiCKHvoY