15.
aprīlī
Diagnosticējošais darbs VĒSTURĒ 9. KLASEI
Trenējies ŠEIT!

Teorija

Pēc Cēzara nāves Romā pie varas nāca Cēzara pieņemtais dēls Gajs Oktaviāns. Viņa valdīšana iezīmēja Republikas beigas un Romas impērijas sākumu.
Svarīgi!
Impērija – lielvalsts ar valdnieku – imperatoru priekšgalā.
augustus.jpg
Attēlā: Augusts Oktaviāns - Cēzara varas mantinieks. Senās Romas skulptūra
 
Politiskā portreta nozīme - paceltā roka ar norādošo žestu simbolizē, ka valdnieks zina, kurp jāvirzās Romas impērijai, bruņukrekls simbolizē viņu kā karavīru, bet basās kājas - varas demokrātisko raksturu, tuvumu republikas idejām. Šo pozu sevis popularizēšanai izmantoja pat 20. gs. diktatori - Staļins, Hitlers, Mao u.c.
Lai izrēķinātos ar Cēzara slepkavām, Oktaviānam bija nepieciešams karaspēks, nauda un sabiedrotie. Karaspēku un naudu viņš mantoja no Cēzara. Oktaviāns pieprasīja no Senāta īpašas pilnvaras. Arī sabiedrotie nebija ilgi jāmeklē. Par tiem kļuva Cēzara piekritēji Marks Antonijs un Lepids. 43. g. p.m.ē. viņi noslēdza ar Oktaviānu savienību - Otro triumvirātu cīņā pret Cēzara slepkavām.
tri 3.jpg
Attēlā: Otrais triumvirāts - Oktaviāns, Marks Antonijs, Lepids
 
Šī savienība ilgi nepastāvēja, jo pēc sazvērnieku sakāves sākās triumvirāta vīru savstarpēja cīņa par varu Romā:
  • vājākais no viņiem – Lepids tika atstumts;
  • Oktaviāns sāka pārvaldīt Romas impērijas rietumdaļu;
  • Antonijs pārvaldīja austrumu provinces, apprecēja Ēģiptes valdnieci Kleopatru un dzīvoja Aleksandrijā.
cleopatra-checking-out-antony.jpg
Attēlā: Antonijs un Kleopatra Ēģiptē
 
Antonija un Oktaviāna attiecības arvien vairāk pasliktinājās. Sadursme bija neizbēgama.
31. g. p.m.ē. notikušajā jūras kaujā pie Aktija zemesraga Grieķijas rietumos Oktaviāna flote satrieca Antonija un Kleopatras jūras spēkus. Pēc gada Oktaviāna karspēks ieņēma Aleksandriju. Antonijs un Kleopatra izdarīja pašnāvību.
Ar Oktaviāna uzvaru pār Antoniju beidzās ilgstošie pilsoņu kari.
Uzvarētājam par godu Senāts lika uzcelt triumfa arku ar uzrakstu „Valsts glābējam” un piešķīra Oktaviānam titulu „Tēvijas tēvs” (Pater Patriae).
Tauta ilgojās pēc miera un drošības, un šķita, ka Oktaviāns to spēs nodrošināt. Viņš valdīja no 27. g. p.m.ē. līdz 14. g. m.ē.  
 
emperor-augustus-statue-rome.jpg
Attēlā: Augusta Oktaviāna statuja Romas forumā mūsdienās
 
Paturot prātā Cēzara neveiksmes, Oktaviāns nepasludināja sevi par valdnieku, bet lika saukt par "princeps senatus" – par pirmo senatoru. Tika saglabātas republikai raksturīgās iezīmes, lai tauta domātu, ka republika saglabājas, taču būtībā valstī bija izveidojusies Oktaviāna vienvaldība.
Senāts viņam piešķīra goda nosaukumu – Augusts (latīņu valodā "augere" - vairot; Augusts - labklājības vairotājs) un imperatora titulu. Oktaviāns pats vēl pieņēma Cēzara vārdu. Turpmāk vēsturē viņš pazīstams kā imperators Oktaviāns Augusts.
 
16f0a69574104f1089b367be77471908--ancient-rome-gears.jpg
Attēlā: Senās Romas rekonstrukcija - impērijas laiks
 
Imperatora rokās atradās gan laicīgā, gan garīgā vara.
  • Viņš pats regulāri vadīja Senāta sēdes un kļuva par galveno priesteri.
  • Būdams armijas virspavēlnieks, Oktaviāns Augusts ieviesa karaspēkā stingru disciplīnu, samazināja leģionu skaitu no 50 līdz 25 un piešķīra zemi 300 000 bijušajiem karavīriem.
  • Viņš bieži apmeklēja provinces, daudzi provinču iedzīvotāji kļuva par Romas pilsoņiem.
  • Nodevas no iekarotajām provincēm plūda uz valsts kasi, nevis uz vietējo pārvaldnieku kabatām.
  • Daudz uzmanības valdnieks veltīja impērijas ziemeļu robežas nostiprināšanai gar Reinu un Donavu, kur to nemitīgi apdraudēja kaimiņos dzīvojošās ģermāņu ciltis.
 
e365df32beceeb918f39b4fa83308118.jpg
Attēlā: Augusta forums ar templi dievam Marsam. Mūsdienu rekonstrukcija
 
Oktaviāna Augusta valdīšana bija nesusi tautai gaidīto mieru, un, viņam mirstot, gandrīz bija aizmirstas domas par republikas atjaunošanu.
Vairāk nekā 2 gadsimtus ilgais miera periods, kas turpinājās aptuveni līdz 200. gadam - "pax Romana" - Romas miers, nodrošināja impērijai stabilitāti un uzplaukumu.
Romas impērijā nebija likumu par varas mantošanas tiesībām, tāpēc varu valdnieki parasti nodeva kādam no ģimenes locekļiem. Nākamie imperatori nāca no Jūliju-Klaudiju, Flāviju, Antoniju un Sevēru dzimtām.
Augusta pēcnācēji pārmantoja ne tikai viņa varu impērijā, bet arī vārdus Cēzars Augusts. Cēzara vārds kļuva par imperatoru titulu, un turpmākie valdnieki sevi sauca par cēzariem; no šī vārda cēlušies vārdi "ķeizars" un "cars".
 
unnamed (1).jpg
Attēlā: Adriana siena Britānijā. Vaļņa rekonstrukcija
Imperators Adrians centās nostiprināt impērijas robežas Britānijā - lai pasargātu iekarotās teritorijas no ķeltu cilšu uzbrukumiem, viņš lika uzbūvēt nocietinājumu līniju - Adriana valni.
Daudzviet arī ir saglabājušies romiešu laika vaļņa fragmenti.
  
Daudzi no imperatoriem valdīja pēc Augusta parauga un rūpējās par mieru un kārtību impērijā, tomēr neviens no viņiem nebija tik spējīgs valdnieks kā Oktaviāns. 
Citi imperatori turpretī bija nežēlīgi un izmantoja imperatora varu, lai vērptu intrigas, rīkotu sazvērestības un izrēķinātos ar sāncenšiem.
Galvenais imperatora varas balsts bija armijas, kas piedalījās gan cīņās pret politiskajiem pretiniekiem Romā, gan nemieru apspiešanai provincēs.
 
Atsauce:
https://www.historyhit.com/app/uploads/2020/07/Statue-of-Augustus-Roman-Emperor-1.jpg
https://cybereduc.files.wordpress.com/2016/01/tri-3.jpg?w=640
https://historyten.com/wp-content/uploads/2020/01/Cleopatra-and-Mark-Anthony.jpg
https://www.romae-vitam.com/images/emperor-augustus-statue-rome.jpg
https://i.pinimg.com/474x/16/f0/a6/16f0a69574104f1089b367be77471908--ancient-rome-gears.jpg
https://i.pinimg.com/600x315/e3/65/df/e365df32beceeb918f39b4fa83308118.jpg
https://clfrancisco.com/wp-content/uploads/2016/04/c2e9fd02f46632ce8c600abf7df56bb6.jpg
Vēsture pamatskolai. Senie laiki./ Sarmīte Goldmane, Aija Kļaviņa, Ināra Misāne, u.c. - Rīga, Zvaigzne ABC, 2008.
Aizvēsture un seno laiku vēsture./ Velta Pāvulāne, Armands Vijups. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.