Grieķijas ziemeļos atradās Maķedonija.
Attēlā: Senā Grieķija
Oranžā krāsā kartē - Maķedonijas teritorija 4. gs. p.m.ē. sākumā.
Tā bija kalnaina zeme ar bargāku klimatu.
Ieleju iedzīvotāji nodarbojās ar zemkopību, bet kalnu apgabalos audzēja mājlopus – aitas, kazas, govis un zirgus. Kaut arī maķedonieši bija radniecīgi ziemeļdaļas grieķiem, viņus neuzskatīja par īstiem grieķiem. Tomēr, paplašinoties kontaktiem ar grieķu polisām, maķedonieši pamazām hellenizējās – kļuva līdzīgi grieķiem.
4. gs. p.m.ē. lielākā daļa Maķedonijas teritorijas tika apvienotas viena valdnieka varā.
Attēlā: Maķedonijas valdnieks Filips II
Svarīgi!
Filipa II (359 - 336. g. p.m.ē.) un viņa dēla Aleksandra Lielā (336 - 323. g. p.m.ē.) valdīšanas laikā Maķedonija kļuva par varenu lielvalsti.
Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais (356. p.m.ē. - 323. p.m.ē) bija Maķedonijas
valdnieks, karavadonis un tobrīd zināmās pasaules iekarotājs.
Iekarojumi veicināja grieķu kultūras bagātināšanos ar austrumu sasniegumiem un tās izplatīšanos vairākos kontinentos, radot tā saukto helēnisma kultūru.
Filips II 338. g. p.m.ē. pakļāva grieķus, bet Aleksandrs 334. g. p.m.ē. devās uzbrukumā grieķu senajam ienaidniekam – Persijas impērijai.
Attēlā: Aleksandrs Persijas karagājienā
Fragments no seno romiešu mozaīkas un Persijas karte.
Aleksandrs kļuva par Maķedonijas valdnieku 20 gadu vecumā, kad nomira viņa tēvs Filips II. Savas neilgās valdīšanas laikā Aleksandrs iekaroja milzīgas teritorijas. Var teikt, ka visa viņa dzīve pagāja kaujas laukā.
Maķedonieši uzvarēja kaujās ar persiešiem pie Grānikas, Isas, Gaugamēlām, arī aplenca Tiras cietoksni un pakļāva milzīgo Persijas impēriju.
Aleksandra karaspēks devās uz Ēģipti, kur tika priesteru labvēlīgi uzņemts. Nīlas deltā viņš nodibināja Aleksandriju.
Attēlā: Senās Aleksandrijas drupas mūsdienās. Lielai daļai senās pilsētas tagad pāri viļņojas Vidusjūras ūdeņi.
Pēc tam Aleksandrs veda savu armiju tālāk uz austrumiem. Babilonija neizrādīja lielu pretestību. Tālāk Aleksandrs devās uz Vidusāziju un Indiju.
Līdz ar Aleksandra karaspēka virzīšanos arvien dziļāk Āzijā, paplašinājās hellēnisma kultūras izplatība - tika dibinātas jaunas pilsētas un kolonijas. Daudzas no tām ieguva Aleksandra vārdu, bet viena tika nosaukta viņa zirga Bukefala vārdā.
Grieķi un maķedonieši bija nonākuši līdz tam nevienam nezināmās zemēs ar augstu kultūru – Vidusāzijā un Indijā.
Attēlā: Aleksandra grieķu armija kaujā ar indiešu karaspēku. Attēlojums mākslā
Indijā Aleksandra karaspēks sastapa negaidītus pretiniekus - indieši kaujā izmantoja īpaši apmācītus kaujas ziloņus. Indijas karagājiens Aleksandram izrādījās neveiksmīgs - viņa karavīri pirmo reizi visu kopīgo karagājienu laikā atteicās pakļauties un turpināt Indijas iekarošanu, jo Indijas lieti un negaisi, slimības un nogurums no karagājiena bija tos nomocījuši.
Aleksandrs bija pakļāvis daudzas zemes, taču Indijas iekarošana tika pārtraukta. Atpakaļceļā Aleksandrs sasniedza Nīlas deltu, veica pārgājienu pāri tuksnesim un nonāca Sūzās.
Svarīgi!
Par savas impērijas galvaspilsētu Aleksandrs Lielais izvēlējās Babilonu, kur arī mira no drudža vai tika noindēts 32 gadu vecumā.
Attēlā: Maķedonijas Aleksandra iekarojumi
Aleksandra iekarojumi palīdzēja izplatīties hellēņu kultūrai lielā pasaules daļā. Grieķu tipa pilsētu paliekas atrastas gan Mazāzijā, gan Ēģiptē, gan Afganistānā un Ziemeļindijā.
Aleksandrs ieguva leģendāru slavu un kļuva par vienu no varenākajiem seno laiku valdniekiem un karavadoņiem. Laikabiedri apbrīnoja viņa gribasspēku, cildināja viņa uzvaras un panākumus iekaroto teritoriju prasmīgā pārvaldē.
Attēlā: Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais. Statuja Maķedonijā Saloniku pilsētā, sauktā arī par Tesaloniku.