Teorija

Aleksandra Lielā iekarojumu rezultātā sākās jauns grieķu vēstures laikmets – hellēnisms, kas turpinājās līdz kristietības ēras sākumam un aptvēra visas Vidusjūras austrumu un Rietumāzijas zemes.
 
alexander_the_great_bust_640.jpg
Attēlā: Aleksandrs Lielais. Portrets
Svarīgi!
Hellēnisms – antīkās vēstures periods no aptuveni 336. g. p.m.ē., Aleksandra Lielā valdīšanas sākuma, līdz aptuveni 30. g. p.m.ē., kad Romas impērija pilnībā pakļāva grieķus.
Terminu "hellēnisms" 19. gs. vidū ieviesa vācu vēsturnieks Johans Gustavs Droizens. Vārds „hellēnisks” nozīmē „grieķiem radniecīgs” un atšķiras no vārda „hellēņi”, ar ko apzīmē grieķus.
Hellēnisma pamatā bija grieķu un Austrumu kultūru sajaukums.
Hellēnisms – Vidusjūras piekrastes un Priekšāzijas tautu politiskās, saimnieciskas un kultūras dzīves saplūšana un savstarpējā ietekme.
 
1280px-Temple_of_Athena_at_Priene.jpg
Attēlā: Sengrieķu stila tempļa, veltīta dievietei Atēnai, drupas Mazāzijā, mūsdienu Turcijas teritorijā
 
Mezopotāmijas, Sīrijas un Ēģiptes ierēdņi runāja grieķu valodā, visā Rietumāzijā izplatījās grieķu filozofija un literatūra, bet grieķiski runājošie valdnieki pieprasīja, lai viņus pielūdz kā dievības.
Kad Aleksandrs nomira, viņš neatstāja nevienu likumīgu mantinieku. Leģenda vēsta, ka tad, kad Aleksandrs gulējis uz nāves gultas, draugi vaicājuši, kuru viņš vēlētos redzēt kā savu pēcnācēju, un Aleksandrs esot atbildējis: „Stiprāko.”
Pēc valdnieka nāves ietekmīgākie karavadoņi sadalīja Aleksandra izveidoto impēriju.
 
fe8b185d2bbeb5ba205b77cc9742e857.gif
Attēlā: Aleksandra impērijas sadalīšana
 
Tika nodibinātas jaunas valdnieku dinastijas:
  • Antigonīdi Maķedonijā;
  • Seleikīdi Āzijā;
  • Ptolemaji Ēģiptē.
Jaunās dinastijas bieži karoja savā starpā, bet vienlaicīgi Ptolemaji un Seleikīdi veicināja tirdzniecības attīstību un pilsētu izaugsmi. Strauji auga pilsētu skaits un iedzīvotāju daudzums tajās, piemēram, simts gadu laikā Antiohijā (Sīrijā) iedzīvotāju skaits pieauga četras reizes.
Tika labiekārtotas ostas, būvēti jauni kanāli un ceļi. Hellēnisma laikmetam kopumā raksturīga plaukstoša ekonomika.
 
ubisoft-1200.jpg
Attēlā: Senā Aleksandrija Ēģiptē. Rekonstrukcija
Priekšplānā - viens no senās pasaules septiņiem brīnumiem - Aleksandrijas bāka jeb Faras bāka, kas norādīja ieeju ostā.
 
Aleksandrijas osta Ēģiptē kļuva par galveno tirdzniecības centru, kurā varēja iegādāties visplašāko preču klāstu:
  • garšvielas no Arābijas;
  • zeltu no Etiopijas un Indijas;
  • alvu no Britānijas;
  • varu no Kipras;
  • ziloņkaulu no Nūbijas;
  • sudrabu no Spānijas;
  • paklājus no Mazāzijas;
  • zīdu no Ķīnas.
How to wash and care for silk clothes_detailedgg.jpg
Attēlā: Zīda audumi seno tradīciju stilā
Zīds mūsdienās joprojām ir vērtīgākais un dārgākais no audumiem.
 
331. gadā dibinātā Ēģiptes Aleksandrija, kurā dzīvoja pusmiljons iedzīvotāju, bija lielākā un slavenākā hellēnisma laikmeta pilsēta - hellēniskās kultūras centrs:
  • Ielas Aleksandrijā bija bruģētas, to izvietojums - plānots;
  • Pilsētā bija daudz parku, sabiedrisko celtņu un muzeju;
  • Pēc savas arhitektūras un plānojuma tā bija līdzīga grieķu pilsētām.
David_Roberts-IsraelitesLeavingEgypt_1828-scaled.jpg
Attēlā: Aleksandrijas bibliotēka, kuras krājumos glabājās visas Vidusjūras reģionā atrodamās grāmatas. Mākslinieka interpretācija
Svarīgi!
Aleksandrijas bibliotēka, kuru uzturēja valsts, bija pasaulē pirmā zinātniskā iestāde.
Ptolemaja I laikā Aleksandrija kļuva par Ēģiptes galvaspilsētu un kultūras centru, tās bibliotēka  piesaistīja dzejniekus un zinātniekus no visas pasaules. Bibliotēkas krājumus papildināja visi kuģotāji, kas ieradās ostā - tiem bija pienākums atvest tekstus, kurus pārrakstīja bibliotēkas vajadzībām vai vienkārši konfiscēja. Pēc aptuvenām ziņām, tajā bija ap 700 000 rokrakstu. Lielākā daļa bibliotēkas krājumu gāja bojā gan kristiešu, gan vēlāk - arābu iekarotāju neiecietīgās attieksmes dēļ pret antīko mantojumu.
Savu nozīmi Aleksandrija saglabāja arī romiešu impērijas ziedu laikā.
 
th.jpg
Attēlā: Senās Palmīras drupas mūsdienās
Tās liecina par pilsētas mērogu un grieķu arhitektūras stila izplatību hellēniskajā pasaulē.
 
Arī Palmīra un Terma (tag. Saloniki) kļuva par nozīmīgiem hellēniskās pasaules saimniecības un kultūras centriem.
Laikā no 146. g. līdz 30. g. p.m.ē. gandrīz visas hellēniskās valstis tika iekļautas Romas impērijā, izņēmums bija austrumu teritorijas, kuras atguva persieši.
Notika hellēnisma un romiešu civilizācijas savstarpēja bagātināšanās.
641. gadā Aleksandriju iekaroja arābi.
 
Atsauce:
https://www.history.org.uk/library/1606/0000/0064/alexander_the_great_bust_640.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Priene#/media/File:Temple_of_Athena_at_Priene.jpg
https://assets.sutori.com/user-uploads/image/6723130f-bf5e-4894-9859-e50cd967bc75/fe8b185d2bbeb5ba205b77cc9742e857.gif
https://www.romanports.org/images/Alexandria/ubisoft-1200.jpg
https://www.silkking.ca/wp-content/uploads/2016/10/silks.jpg
https://tse1.mm.bing.net/th?id=OIP.poXQhwILhSC5zJH3L8HvvQHaE5&pid=15.1
https://curiosmos.com/wp-content/uploads/2019/03/David_Roberts-IsraelitesLeavingEgypt_1828-scaled.jpg
Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolām I./ Mārīte Lapiņa, Daina Blūma, Vera Bartoševska u.c. - Rīga: RaKa, 1998., 292. lpp.
Vēsture pamatskolai. Senie laiki./ Sarmīte Goldmane, Aija Kļaviņa, Ināra Misāne, u.c. - Rīga, Zvaigzne ABC, 2008.
Aizvēsture un seno laiku vēsture./ Velta Pāvulāne, Armands Vijups. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.
https://www.youtube.com/watch?v=jvWncVbXfJ0