Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) apvieno 193 valstis.
Latvija tai pievienojās 1991. gadā.
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts ir starptautisks reģistrs, kas ir Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību īstenošanas instruments.
Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību pieņemta Parīzē 1972. gadā.
UNESCO Pasaules mantojuma reģistra simbols
Svarīgi!
Pasaules mantojuma vieta var būt kultūras mantojuma vieta, dabas mantojuma vieta vai jauktā (kultūras un dabas) mantojuma vieta.
Konvencijā ar "kultūras mantojumu" tiek saprasts:
- pieminekļi: arhitektūra, monumentālās skulptūras un glezniecības darbi, arheoloģiski elementi vai struktūras, uzraksti, alas vai elementu grupas, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no vēstures, mākslas vai zinātnes viedokļa;
- ansambļi: atsevišķu vai apvienotu ēku grupas, kurām ir īpašas nozīmes universāla vērtība no vēstures, mākslas vai zinātnes viedokļa, un to nosaka ēku vai apvienotu ēku grupu arhitektūra, vienotība vai to vieta ainavā;
- ievērojamas vietas: cilvēka radītas vai cilvēka un dabas kopīgi radītas, kā arī teritorijas, kas ietver arheoloģiski ievērojamas vietas, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no vēstures, estētikas, etnoloģijas vai antropoloģijas viedokļa.
Doma laukumā bruģī iemūrēta liela, apaļa plāksne ar uzrakstu latviešu un angļu valodā: „UNESCO. Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā. Tas liecina par šīs vietas ārkārtējo un universālo kultūras vērtību, kuras aizsardzība nepieciešama visas cilvēces labā.”
Svarīgi!
Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā Rīgas vēsturiskais centrs iekļauts Pasaules Mantojuma komitejas sēdē, kas notika no 1997. gada 1. decembra līdz 6. decembrim Neapolē, Itālijā.
Lai objekti tiktu iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tiem ir jāpiemīt Īpašas nozīmes universālai vērtībai (Outstanding Universal Value) un jāatbilst vismaz vienam no desmit atlases kritērijiem.
Rīgas vēsturiskā centra karte
Rīgas vēsturiskā centra iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā ir šādi kritēriji:
- Tas ataino cilvēka radošā gara meistardarbu: Rīgas vēsturiskā centra viduslaiku un vēlāku periodu pilsētplānošanas struktūra, kā arī jūgendstila arhitektūras daudzums un kvalitāte, kurai nav līdzīgas visā pasaulē, kā arī 19. gadsimta koka arhitektūra veido tās īpašas nozīmes universālo vērtību. Rīgas vēsturiskajā centrā ir izcilākā jūgendstila arhitektūras koncentrācija pasaulē.
- Tas demonstrē nozīmīgu cilvēces vērtību mijiedarbi kādā laika posmā, kādā pasaules kultūras apgabalā saistībā ar arhitektūru vai tehnoloģiju, monumentālas mākslas, pilsētu plānošanas vai ainavu dizaina attīstību: Rīga ir būtiski ietekmējusi arhitektūras, monumentālās tēlniecības un dārza dizaina attīstību Baltijas jūras teritorijā.
Senākā saglabājusies mūra ēka Rīgā – kādreizējā Sv. Jura baznīca, tā izveidojās, apvienojot kapelu un Zobeņbrāļu ordeņa pils sapulču zāli, kas palika pāri pēc 1297. g. izpostītās Zonbenbrāļu, vēlākā Livonijas ordeņa pils.
Mūsdienās ēkā ierīkots Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs.
Rīga, dibināta kā ostas pilsēta 1201. gadā, bija viens no galvenajiem Hanzas savienības centriem Austrumeiropā no 13. līdz 15. gadsimtam.
Pilsētas viduslaiku kodols atspoguļo to laiku uzplaukumu, lai gan lielākā daļa tā perioda ēku zaudētas ugunsgrēkos, karos vai pārbūvētas.
Šauro un lokano Vecrīgas ielu viduslaiku apbūvē dimd tirgoņu un amatnieku atstātais darba spars un tikums. Cunftes un ģildes, māksla un kultūra te gājusi roku rokā.
"Trīs brāļi" - senākās saglabājušās dzīvojamās ēkas Rīgas vēsturiskajā centrā Mazajā Pils ielā
Vecākā saglabājusies dzīvojamā ēka – Nr.17 (attēla labajā pusē) būvēta 15. gadsimta beigās. Viduslaikos Mazā Pils iela atradās Rīgas nomalē – to apdzīvoja amatnieki, arī vecākajā no Trīs brāļu ēkām noritējusi gan ražošana, gan tirdzniecība. Namā bijusi viena liela telpa, kurā noritējis gan darbs, gan tirdzniecība, gan sadzīve, joprojām ēkai saglabāts tās vēsturiskais izskats.
Tolaik Rīga nodibināja kontaktus ar Nīderlandes tirgotājiem un pilsētas arhitektūrā sāka parādīties Nīderlandes arhitektūrai raksturīgās renesanses iezīmes: mājas priekšā ir neliels laukumiņš lievenim ar akmens soliem un piedurvju akmeņiem, kuros iekaltās īpašuma zīmes kalpojušas par mājas adresi.
Vecākā no "Trīs brāļu" kompleksa ēkām liecina par Nīderlandei raksturīgās būvniecības ietekmi – mājas priekšā ir neliels laukumiņš lievenim ar akmens soliem, tos noslēdz piedurvju akmeņi ar iekaltām īpašuma zīmēm.
Saglabājama īpašas nozīmes universāla vērtība ir Rīgas vēsturiskā centra izteiksmīgā panorāma.
Viduslaiku Rīgas kodols atrodas Daugavas labajā krastā, no kreisā krasta dažādās perspektīvas paverot gleznainu skatu uz panorāmu, kas piesātināta ar daudziem baznīcu torņiem. Vēsturiskās ēkas ir salīdzinoši zemas, un tikai baznīcu torņi rada vertikālu pārsvaru (skat. att. zemāk).
Rīgas panorāma no Daugavas puses
19. gadsimtā Rīga piedzīvoja strauju rūpniecības attīstību.
Šajā periodā ap viduslaiku pilsētu veidojās priekšpilsētas ar iespaidīgām klasicisma stila koka ēkām (skat. att. zemāk), vēlāk to vietā tika būvētas gan vēsturisko stilu atdarinājuma ēkas, gan ēkas jūgendstila manierē.
Atjaunotās 19. gadsimta klasicisma stila koka ēkas Kalnciema ielā
19. – 20. gadsimta mijā Rīga kļuva par Eiropas pilsētu ar vislielāko jūgendstila arhitektūras koncentrāciju. Apmēram 50 jūgendstila ēkas ar augstu arhitektūras vērtību atrodas viduslaiku pilsētas teritorijā un vairāk nekā 300 – vēsturiskajā centrā.
Rīgas jūgendstilam izveidojās vairāki novirzieni, kā pirmais – eklektiski dekoratīvais jūgendstils. Tā spilgtākais pārstāvis – arhitekts Mihails Eizenšteins.
Agrīnā – eklektiski dekoratīvā jūgendstila manierē M. Eizenšteina projektētā ēka Elizabetes ielā 10b, nams uzbūvēts 1903. gadā
Ēkai ir īpaši bagātīga fasādes apdare. Sevišķi izceļas masku, pāvu, skulpturālo galvu un ģeometrisko figūru kompozīcija fasādes vainagojumā.
Eklektiski dekoratīvajam jūgendstilam raksturīgas bagātīgi rotātas ēku fasādes:
- izmantotas gan skulptūras – sieviešu figūras, maskas (šajā ēkā), gan mītisku būtņu, dzīvnieku veidojumi (citās jūgendstila ēkās),
- daudzveidīgas stilizētas ģeometriskas formas,
- daudzveidīgi ornamenti,
- krāsu akcenti, kurus veido gan glazējot, gan izmantojot keramiku,
- katrā stāvā logiem citāda grezna apdare,
- vispiesātinātākie rotājumi fasādes noslēgumā – augšā.
Jūgendstila nacionālo ievirzi pārstāv nacionālā romantisma novirziens. Nacionālā romantisma novirziena izveidošanos iedvesmoja latviešu arhitektu pieredzes papildināšana Somijā: tuvas latviskajai mentalitātei bija somu tradīcijas ēku apdarē izmantot pelēko granītu, veidot smagnējas būvmasas, racionāli plānot iekštelpas.
Nacionālā romantisma ēkas paraugs – skola Tērbatas ielā 15 - 17.
Ēka būvēta 1905. gadā pēc dzejnieka, jurista, izglītības darbinieka Ata Ķeniņa pasūtījuma, arhitekti – Konstantīns Pēkšēns un Eižens Laube.
Nacionālā romantisma mērķis bija radīt savdabīgu, tikai latviešiem raksturīgu arhitektūras stilu.
Nacionālajam romantismam raksturīga:
- vietējo būvmateriālu (granīta, laukakmens, dolomīta) pielietošana apdarē,
- logailu slīpinājumi, tiem piešķirot īpatnēju formu,
- nacionālo ornamentu izmantojums ēkas dekoratīvajai apdarei.
Atsakoties no rotājošiem un dekoratīviem elementiem ēku apdarē, izveidojās jūgendstila novirziens –racionālais jūgendstils.
No racionālā jūgendstila, sākot akcentēt vertikāles ēku fasāžu apdarē, izveidojās ceturtais jūgendstila novirziens –stateniskais jeb vertikālais jūgendstils.
Stateniskā jeb vertikālā jūgendstila paraugs – īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 57., būvēts 1910. gadā, arhitekts Jānis Alksnis
Stateniskajam jūgendstilam raksturīga:
- atteikšanās no dekoriem un rotājumiem,
- ēkām izteikti vertikālie akcenti,
- vertikālisms panākts, uz āru izvirzot rizalītus (izceltas šauras konstrukciju joslas) visā fasādes augstumā,
- vertikālismu pastiprina erkeri (uz āru izvirzīta sadaļa ar logiem),
- jauninājums šajās ēkās bija plašas biroju telpas otrajā stāvā virs veikaliem (tie atradās pirmajos stāvos).
Neilgajā jūgendstila pastāvēšanas laikā – aptuveni desmit gados, Rīgā tika uzbūvētas apmēram 1000 ēkas šajā stilā.
19. gadsimta otrajā pusē uzceltā Rīgas Politehnikuma ēka, mūsdienās – Latvijas Universitāte
Rīgas Politehnikumā sagatavoja topošos arhitektus, un līdz pat 1. pasaules karam Rīga bija vienīgā pilsēta Baltijā, kur varēja apgūt arhitektūru.
Rīga ietekmēja ne vien Baltijas, bet visas cariskās Krievijas rietumu pilsētu vaibstus. Šīs ietekmes pamats ir izsmalcinātība un gaume.