Latvija ģeogrāfiski atrodas Eiropā.
Arī mūsu ekonomika, kultūra un sadzīve vēsturiski ir bijusi saistīta ar Eiropas valstu tradīcijām. Šos tradicionālos sakarus ar Eiropas valstīm pārtrauca padomju okupācija.
Atjaunojoties neatkarīgai Latvijas Republikai 90. gados, populāra bija doma par „atgriešanos Eiropā” un galvenais mērķis - iestāšanās Eiropas Savienībā.
Atjaunojoties neatkarīgai Latvijas Republikai 90. gados, populāra bija doma par „atgriešanos Eiropā” un galvenais mērķis - iestāšanās Eiropas Savienībā.
2004. gadā Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā.
Attēlā: Ar Horvātijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2013. gadā ir 28 valstis (2015. gada dati).
Lielbritānijā, savukārt, tauta un parlaments 2016. gada 23. jūnijā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības un izstājās no tās 2020. gada 31. janvārī.
2015. gada kartē Eiropas Savienības valstis iekrāsotas dzeltenā krāsā, valstis, ar kurām uzsāktas sarunas par iestāšanos (kandidātvalstis), - zaļā.
Uz 2021. gada janvāri Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis, bet atsevišķas ES prasības uz sevi attiecina arī Norvēģija, Īslande, Lihtenšteina, Šveice, Andora, Monako, Sanmarīno, Apvienotā Karaliste u.c.
Pēc Otrā pasaules kara Vācijas, Lielbritānijas un Francijas valstu līderi rosināja veidot Eiropā jaunu kārtību, kas balstītos uz cilvēku un tautu kopīgajām interesēm, nepieļautu karus.
1950. gada 9. maijā tika likti pamati organizācijai, kas 1965. gadā pārtapa par Eiropas Kopienu. Tāpēc 9. maijā tiek svinēta Eiropas diena.
1993. gadā Eiropas Kopiena pārtapa par Eiropas Savienību.
Attēlā: Eiropas Savienības karogs. Zvaigžņu skaits karogā nav saistīts ar dalībvalstu skaitu.
Aplis ir vienotības simbols.
Eiropas Savienības himna ir „Oda priekam” – izcilā komponista Ludviga van Bēthovena 9. simfonijas fragments, Frīdriha Šillera dzeja. (Pēdējā saite - iespēja noklausīties himnu.)
Eiropas Savienībai nav galvaspilsētas.
Tās galvenās iestādes atrodas Beļģijas galvaspilsētā Briselē, Luksemburgā (gan valsts, gan tās galvaspilsēta) un Francijas pilsētā Strasbūrā.
Visās šajās pilsētās darbojas arī Latvijas pārstāvji – diplomāti, politiķi, tiesneši, viņi strādā arī par ES tulkiem un ierēdņiem. Mūsu valsts pārstāvji ne tikai pārstāv Latvijas intereses, bet arī iesaistās Eiropai nozīmīgu jautājumu risināšanā un lēmumu pieņemšanā.
Attēlā: Eiropas Parlamenta ēka Strasbūrā.
Es mērķis ir veicināt sadarbību un savstarpēju palīdzību starp Eiropas valstīm, vairot iedzīvotāju labklājību.
Eiropas valstu kopējo valūtu - eiro sāka ieviest 2002. gadā. To lieto arī vairākās valstīs ārpus ES.
Eiropas Savienības darbība balstās uz dažādiem līgumiem starp tās dalībvalstīm:
Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija ir Eiropas Savienības dibinātājvalstis.
1973. gadā pievienojās Dānija, Īrija un Lielbritānija (Apvienotā Karaliste).
80. gados par ES dalībvalstīm kļuva Grieķija, Spānija, Portugāle.
1995. gadā pievienojās Austrija, Zviedrija un Somija.
2004. gadā bija lielākā ES paplašināšanās - pievienojās 10 jaunas valstis: Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Malta un Kipra.
2007. gadā pievienojās Bulgārija un Rumānija, bet 2013. gadā - Horvātija.
Attēlā: Eiropas Parlamenta sēžu zāle Briselē.
Eiropas likumus un Eiropas Savienības politiku izstrādā un pieņem trīs iestādes:
Eiropas Parlaments, kuru ievēl visu dalībvalstu pilsoņi (Latviju tajā pārstāv astoņi deputāti),
Eiropas Savienības Padome,
Eiropas Komisija.
ES iestājas par cilvēku un tautu vienotību, bet vienlaikus tiek saglabāta Savienības tautu daudzveidība.
Visi svarīgākie dokumenti tiek tulkoti dalībvalstu valodās.
Dalībvalstu valodas ir oficiālās ES valodas, arī latviešu valoda.
Tomēr ES iestādēs visbiežāk lieto angļu un franču valodas. Tās jāprot arī Latvijas pārstāvjiem.
ES valstis saskaņo un pieņem lēmumus visai Savienībai svarīgos jautājumos, kas skar dzelzceļu un šoseju būvi, tirdzniecības kārtību, lauku attīstību, jaunu darbavietu radīšanu, vides aizsardzību.
Vienlaikus katra valsts pēc saviem ieskatiem nosaka izglītības un kultūras politiku un pati izlemj, cik lieli līdzekļi tiek piešķirti tai vai citai nozarei.
Attēlā: Eiropas Savienības dalībvalstu izcilākie kultūras pieminekļi miniatūrās reprodukcijās - Briseles Bruparkā.
Latvijas ieguvumi, iestājoties Eiropas Savienībā:
- Latvijas valsts ir guvusi iespēju saņemt ekonomisku un finansiālu palīdzību, lai mazinātu bezdarbu, labāk attīstītu lauksaimniecību, saņemtu finansiālu atbalstu izglītības un zinātnes attīstībai.
- ES dalībvalstīs ir atcelta robežkontrole, tādēļ Latvijas Republikas pilsoņi var brīvi pārvietoties visā ES teritorijā, uzturēties, mācīties, strādāt un dzīvot jebkurā no tās dalībvalstīm.
- Iestāšanās ES ir skārusi arī Latvijas skolas, jo ir iespēja iesaistīties izglītības programmā Comenius.
- Latvija ir ieguvusi lielāku iekšējo un ārējo drošību. Noziedzības apkarošanai sadarbojas ES dalībvalstu policijas.
Attēlā: Comenius izglītības programma nosaukta čehu pedagoga un filozofa Jana Amosa Komenska vārdā.
Comenius izglītības programma aizsākta 1995. gadā. Tajā var iesaistīties skolēni un pedagogi no pirmskolas izglītības iestādēm, vispārizglītojošām, profesionālajām un tehniskajām vidusskolām, kā arī topošie skolotāji.
Savukārt programma Erasmus paver iespēju Latvijas augstskolu studentiem noteiktu laiku studēt un apgūt praksi ES valstīs.
Šo un citu programmu ietvaros arī Latvijā ik gadu ierodas arvien vairāk ES valstu jaunieši.
Tā kā Eiropas Savienībai nav savas armijas, ES ārējo drošību palīdz garantēt NATO.
Uz 2017. gada janvāri NATO ir 28 dalībvalstis. Bet uz 2021. gada janvāri jau 30 valstis — ASV, Kanāda, Turcija un 27 Eiropas valstis.
Latvija NATO tika uzņemta 2004. gadā, tāpat - Lietuva un Igaunija.
Attēlā: NATO galvenā mītne Briselē. NATO (Ziemeļatlantijas līguma organizācija) ir kolektīvās drošības organizācija, ko Eiropas un Ziemeļamerikas valstis nodibināja 1949. gadā.
1986. gadā tika atzīmēta Robēra Šūmana 100. dzimšanas diena.
Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans bija tas, kurš 1950. gada 9. maijā savā runā ierosināja Eiropas valstīm ciešāk sadarboties, tā sekmējot vienotas organizācijas izveidi.
Lai godinātu viņa devumu Eiropas apvienošanā, tika nolemts 9. maiju pasludināt par Eiropas dienu.