Jēdzieni temata ietvaros:
- Aizsargi — brīvprātīgo organizācija, kas darbojās Latvijā no 1919. līdz 1940. gadam. Tās galvenais uzdevums bija palīdzēt valsts iestādēm uzturēt mieru, drošību un kārtību; īpaši svarīga loma bija 1934. gada apvērsumā, sniedzot militāru atbalstu K. Ulmanim.
- Antisemītisms — naids, aizspriedumi vai diskriminācija pret ebrejiem kā tautu vai reliģisku kopienu; ietver gan vardarbību, gan citu veidu diskrimināciju.
- Autoritārisms — valsts pārvaldes forma, kur visa vara koncentrēta vienas personas vai šauras grupas rokās; demokrātiskās institūcijas tiek ierobežotas vai kontrolētas.
- Bezzemnieki — cilvēki, kuri dzīvoja laukos, bet kuriem pašiem nepiederēja zeme; bieži strādāja muižās vai nomātos īpašumos.
-
Boļševiki — politiskā grupa Krievijā, kas 1917. gadā, Ļeņina vadībā, sagrāba varu Oktobra revolūcijā. Viņi atbalstīja komunistisku valsts iekārtu, kur rūpnīcas, zeme un resursi pieder valstij, nevis privātpersonām. Boļševiki izveidoja vienpartijas varu un apspieda politiskos pretiniekus.
- Fašisms — politiskā ideoloģija un kustība, kas uzsver stingru autoritāru kontroli, nacionālisma prioritāti un militarizāciju; piemērs — Itālija 1922.–1943.
- GULAG — PSRS piespiedu darba nometņu sistēma (aptuveni 1920.–1950. gadi); politiskie ieslodzītie strādāja ļoti smagos apstākļos.
- Holokausts — nacistiskās Vācijas īstenotā sistemātiskā ebreju un citu grupu iznīcināšana Otrā pasaules kara laikā; aptuveni 6 miljoni ebreju tika nogalināti koncentrācijas nometnēs un geto.
- Kolaboracionisms — sadarbība ar okupācijas varu, bieži ar mērķi saglabāt labāku dzīves līmeni vai drošību; Otrā pasaules kara laikā attiecas uz sadarbību ar nacistiem vai PSRS.
- Komandekonomika (plānveida ekonomika) — ekonomiskā sistēma, kurā valsts nosaka, ko un cik ražot, un sadala resursus; uzņēmumi pieder valstij. PSRS bija tipisks piemērs.
- Lielā ekonomiskā krīze (Lielā depresija) — viena no smagākajām ekonomiskajām krīzēm pasaules vēsturē; sākās 1929. gadā ASV un izplatījās Eiropā un citur.
- Molotova–Ribentropa pakts — neuzbrukšanas līgums, ko 1939. gada 23. augustā noslēdza Vācija un PSRS; slepenajā protokolā vienojās sadalīt Austrumeiropu ietekmes sfērās.
- Nacionālsociālisms (nacisms) — politiskā ideoloģija un kustība Vācijā, ko vadīja Ādolfs Hitlers; balstījās uz ekstrēmu vācu nacionālismu, rasismu un antisemītismu, sludinot “āriešu rases” pārākumu.
- Nomierināšanas politika — Lielbritānijas un Francijas stratēģija 1930. gados, īpaši pret nacistisko Vāciju; balstījās uz cerību, ka piekāpjoties prasībām varēs izvairīties no kara.
- Politiskais režīms — veids, kā tiek organizēta valsts vara un tās attiecības ar sabiedrību; nosaka, cik daudz brīvības ir cilvēkiem un kāda ir varas īstenošanas forma.
- Represijas — piespiedu pasākumi, ko valsts veic politisku motīvu dēļ, lai apspiestu pretiniekus vai draudus; piemēram, ieslodzīšana, izsūtīšana.
- Savstarpējās palīdzības līgums (bāzu līgums) — vienošanās, ko PSRS 1939. gada rudenī noslēdza ar Latviju, Lietuvu un Igauniju; oficiāli paredzēja militāru palīdzību, bet patiesībā bija ultimāts un aizsāka okupāciju.
- Sīkzemnieki — zemnieki ar ļoti maziem zemes gabaliem (bieži mazāk nekā 5 ha), kas bieži nebija pietiekami iztikas nodrošināšanai.
- Totalitārisms — pārvaldes forma, kur valsts pilnībā kontrolē sabiedrības un indivīda dzīvi — ne tikai politiku, bet arī ekonomiku, kultūru, izglītību un domas.