Izlasi vēsturnieka viedokli!
Lasi apgalvojumus, nosaki to atbilstību avotam, atzīmē pareizo vērtējumu!
Pielieto arī iegūtās zināšanas!
1. Latvijas iedzīvotāju protesti panāca, ka ebreju nogalināšanu nacisti neatļāvās veikt atklāti, slēpa to.
2. Latviešu skaits, kuri tiešām šāva uz ebrejiem, nebija lielāks par pieciem simtiem.
3. Foto ilustrāciju krājums "Baigais gads", ko izdeva vācu okupācijas laikā, bija uzskatāms pierādījums ebreju lomai padomju terorā pret Latvijas iedzīvotājiem.
Secinājums par avotu:
Vēsturnieks centies attaisnot antisemītiski rakstošos žurnālistus, apsardzē strādājošos, kuri tieši nevienu nenošāva.
Vēsturnieks Leo Dribins (2001)
Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa nosodīja ebreju noslepkavošanu, taču atklāti izteikt savu sāpi nespēja. Pārāk varena un nežēlīga bija nacisma impērija, kas bargi sodīja katru protestētāju. (...) Pēc trimdas vēsturnieka Andrieva Ezergaiļa aplēses to latviešu skaits, kas 1941. -1942. gadā tieši šāva uz ebrejiem, iespējams, nepārsniedza piecus simtus. Taču Rumbulas akcijā vien vajadzēja ap 1500 vīru, kuri stāvēja sardzē un veda upurus uz nošaušanas vietu. (...) Neslavu vairoja arī antisemītiskie žurnālisti, kuri latviešu un krievu valodā rakstīja melu un naida publikācijas pret ebreju tautu, aicināja atbalstīt tās iznīcināšanu, slavēja nacisma nežēlību. Nacisma antisemītiskās propagandas auglis bija arī tendenciozais foto ilustrāciju krājums "Baigais gads", kura uzdevums bija attaisnot ebreju likvidāciju, nepamatoti uzveļot viņiem visu vainu par padomju režīma teroru 1940. -1941. gadā.
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!