Izlasi vēsturnieka viedokli!
Lasi apgalvojumus, nosaki to atbilstību avotam, atzīmē pareizo vērtējumu!
Pielieto arī iegūtās zināšanas!
1. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nosodīja ebreju slepkavošanu.
2. Autors uzsver, ka jebkurš atbalsts genocīdam pret ebrejiem ir uzskatāms par piedalīšanos genocīdā.
3. Antisemītiski noskaņotie žurnālisti nepamatoti apsūdzēja ebrejus par vajāšanām, ko tie gadsimtiem ilgi vērsuši pret vācu tautu, pret latviešu tautu.
Secinājums par avotu:
Vēsturnieks centies attaisnot antisemītiski rakstošos žurnālistus, apsardzē strādājošos, kuri tieši nevienu nenošāva.
Vēsturnieks Leo Dribins (2001)
Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa nosodīja ebreju noslepkavošanu, taču atklāti izteikt savu sāpi nespēja. Pārāk varena un nežēlīga bija nacisma impērija, kas bargi sodīja katru protestētāju. (...) Pēc trimdas vēsturnieka Andrieva Ezergaiļa aplēses to latviešu skaits, kas 1941. -1942. gadā tieši šāva uz ebrejiem, iespējams, nepārsniedza piecus simtus. Taču Rumbulas akcijā vien vajadzēja ap 1500 vīru, kuri stāvēja sardzē un veda upurus uz nošaušanas vietu. (...) Neslavu vairoja arī antisemītiskie žurnālisti, kuri latviešu un krievu valodā rakstīja melu un naida publikācijas pret ebreju tautu, aicināja atbalstīt tās iznīcināšanu, slavēja nacisma nežēlību. Nacisma antisemītiskās propagandas auglis bija arī tendenciozais foto ilustrāciju krājums "Baigais gads", kura uzdevums bija attaisnot ebreju likvidāciju, nepamatoti uzveļot viņiem visu vainu par padomju režīma teroru 1940. -1941. gadā.
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!