Kā ritēja cilvēku ikdienas dzīve tagadējā Latvijas teritorijā akmens laikmetā?
No medībām brīvajā laikā pieaugušie rūpējās par vieglu un pārnēsājamu mītņu būvi.
Attēlā: Pieaugušie veido mītni - slieteni. Redzami darba posmi.
Lai arī slieteņus galvenokārt izmantoja nakts guļai un patvērumam sliktos laika apstākļos, to izveidošana prasīja daudz laika un pūļu, vispirms jau - ziemeļbriežu ādu apstrāde.
Sākotnēji slieteņa pārklāšanai izmantoja ādu ar visu spalvu, taču tās bija smagas. Lai āda kļūtu vieglāka un nelaistu cauri ūdeni, to ģērēja. Vispirms ar krama skrāpjiem no abām pusēm attīrīja ādu no taukiem un spalvām, pēc tam ar apaļiem un gludiem akmeņiem ilgstoši berzēja, padarot to mīkstu.
Medībām, ādu apstrādei, apģērbu darināšanai no ādām bija nepieciešami darbarīki, kuru izgatavošana prasīja laiku.
Attēlā: Dažādu formu krama kasīkļi, kurus izmantoja dažādu materiālu, arī ādas apstrādei.
Darbarīku gatavošanai derīgs krams Latvijas teritorijā nonāca no Lietuvas u.c. dienvidu pusē esošām teritorijām.
Ēdiena pagatavošana, bērnu uzraudzīšana bija sieviešu pārziņā.
Kopīgās maltītes laikā cilvēki, iespējams, pārrunāja veiksmīgās medības, dalījās ievainojumu ārstēšanas un darbarīku izgatavošanas pieredzē.
Mezolītā cilvēki ilgāk uzturējās vienā vietā. Tā laika apmetnēs dzīvoja kopā vairākas ģimenes, kopā 20-25 cilvēki. Mājokļa tuvumā – 100 līdz 200 m joslā ap to – uzturējās sievietes un bērni. Viņu uzdevums bija rūpēties par apmetnes kārtību, vākt kurināmo, gādāt par ūdeni un gatavot ēdienu.
Attēlā: Mezolīta laika mājokļa rekonstrukcija.
2 km rādiusā ap apmetni varēja vākt meža veltes – riekstus, ogas, augļus un saknes, kā arī kurināmo. Šos darbus veica pusaudži un sievietes.
2 – 3 km zonā ap apmetni zēni un vīri medīja nelielus zvērus, zvejoja zivis. Lielāku zvēru medībās devās līdz pat desmit km attālumā no apmetnes.
Lai iegūtu kramu vai sarkanbrūno minerālkrāsu – okeru, nācās veikt lielāku attālumu un maiņas darījumus. Vēlā mezolīta apbedījumi parasti pārklāti ar sarkano minerālvielu - okeru, kas, domājams, simbolizēja asinis vai uguni.
Attēlā: Akmens laikmeta alu zīmējumi ar okeru. Tam ir dažādas nokrāsas - no dzeltenīgas līdz sarkanbrūnai.
Šie zīmējumi neatrodas Latvijas teritorijā, bet ļauj spriest, kā izskatās okers.
Sākotnēji cilvēki dzīvoja grupās, kas pašas sevi uzturēja.
Arheoloģiskie izrakumi Zvejnieku kapulaukā rāda, ka vidējā akmens laikmetā dažiem mirušajiem kapos liktas bagātīgas kapa piedevas.
Apbedījuma piedevās ir ar medībām, zveju un kultu saistīti priekšmeti. Tas nozīmē, ka daži cilvēki tika uzskatīti par īpašiem - tie varēja būt izcili zvejnieki, mednieki vai karotāji, bet sievietes – gudras ciltsmātes, kas pārzināja tradīcijas, prata dziedināt.
Vēsturnieki uzskata, ka gan paleolītā, gan mezolītā visiem bija vienlīdzīgas tiesības un dažu izcilais stāvoklis nebija mantojams, bet iegūts dzīves laikā.
Attēlā: No kaula darinātā sievietes figūriņa atrasta bērna apbedījumā.
Tā ir vienīgā piedeva šajā neolīta laika apbedījumā.
Vēsturnieki noskaidrojuši, ka senie cilvēki pratuši sadziedēt ievainojumus, ievērojams skaits cilvēku, lielākoties tomēr - vīrieši, nodzīvojis līdz sirmam vecumam, tas liecina par savstarpējām rūpēm un atbildību. Bet kopumā cilvēku dzīves ilgums nebija liels - lielākā daļa miruši 20-30 gadu vecumā, bet sevišķi augsta bija bērnu mirstība.
Paleolītā un mezolītā cilvēki veidoja mednieku grupas. Tās bija mobilas – viegli pārvietojās.
20-30 cilvēku lielās grupas priekšgalā bija vadonis, kurš bija atbildīgs par medību vadīšanu un rūpējās, lai grupai pietiktu pārtika.
Attēlā: Neolīta laika mājoklis - iekštelpas.
Neolītā veidojās dzimtas kopiena - kopējā darbā saliedējās asinsradinieki, starp kuriem laulības bija aizliegtas, un ienācēji – ieprecētie no citām dzimtām.
Sieviešu galvenais uzdevums bija rūpes par pavardu un bērnu audzināšanu.
Viņas nodarbojās arī ar savvaļas augu, ogu, sēņu vākšanu un kaltēšanu.
Uzskata, ka pastāvīgā uzturēšanās apmetnē bija cēlonis tam, ka sievietes sāka izgatavot māla traukus.
Domājams, ka tieši viņas arī darināja apģērbu, apavus un citas ikdienai nepieciešamās lietas.
Medības bija saistītas ar vīriešu biežāku prombūtni no mājām.
Attēlā: Varšavas (Polijā) zooloģiskajā dārzā brīvprātīgie atveido akmens laikmeta cilvēkus - kā tie varēja izskatīties, kādā vidē dzīvoja.
Paleolīta un mezolīta mednieki un zvejnieki iztiku ieguva no dabas.
Viss kopīgiem spēkiem iegūtais piederēja kolektīvam.
Svarīgi!
Neolītā - līdz ar zemkopības, lopkopības, kā arī maiņas attīstību radās privātais īpašums.