Romas nozīmi Eiropas un pasaules mērogā nav iespējams novērtēt par augstu. Antīkā pasaule kopumā un kristietība ir Eiropas civilizācijas stūrakmeņi, mūsdienu sabiedrības avots. Pat jēdziens "civilizācija", tāpat kā daudzi pierasti vārdi, cēlušies no romiešu lietotās – latīņu valodas.
Romas iekarotajās teritorijās mācījās latīņu valodu, jo tā bija valsts pārvaldes valoda.
Attēlā: Latīņu valodas izrunu vari klausīties un mācīties, noskatoties šo video!
Pēc impērijas sabrukuma latīņu valoda provincēs izdzīvoja kā dialekts, vēlāk sajaucoties ar citu tautu valodām. Latīņu valoda ir pamatā Eiropas modernajām valodām: portugāļu, itāļu, spāņu, franču, rumāņu. Citās valodās, piemēram, angļu un vācu valodās, nevar saskatīt tik ciešu radniecību. Latīņu valodu mūsdienās lieto baznīcās un klosteros, to studē augstskolās teoloģijas, medicīnas, jurisprudences, vēstures, kultūras u.c. zinātņu topošie speciālisti.
Mēs joprojām planētas saucam romiešu dievu vārdos – Marss, Jupiters, Venēra, Saturns u.c. Mēs lietojam romiešu dotos mēnešu nosaukumus, piemēram, marts – par godu dievam Marsam, jūnijs veltīts dievietei Jūnonai, jūlijs – par godu Jūlijam Cēzaram, augusts – imperatoram Augustam Oktaviānam u.tt.
Tāpat kā Senajā Romā, arī mūsdienās jaunais gads sākas ar janvāri – romiešu dieva vārdā nosauktu mēnesi.
Attēlā: Site salā Parīzē bija kādreizējā seno romiešu pilsēta Lutēcija
Romieši lika daudzu mūsdienu Eiropas lielo pilsētu pamatus – Londonas, Parīzes, Lionas, Bordo, Ķelnes, Toledo, Milānas, protams, modernās Romas u.c.
Pirms romiešiem lielā daļā Rietumeiropas dominēja laucinieku dzīvesveids. Pilsētu rašanās izmainīja zemju attīstību. Pilsētas parasti tika celtas izdevīgās vietās – romieši ņēma vērā ģeogrāfiskos un politiskos apstākļus.
Vietā, kur senie romieši Site salā bija uzcēluši templi dievam Jupiteram, kopš viduslaikiem slejas Parīzes Dievmātes katedrāle (skat. att. zemāk).
Attēlā: Parīzes dievmātes katedrāle Parīzē Site salā
Salu ar pārējo pilsētu savieno tilti.
Romieši ierīkoja ceļus tirdzniecības un militārajām vajadzībām Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijā. To aprises ir redzamas arī mūsdienās, jo tie ir daudzu mūsdienu ceļu pamatā.
Romieši bija izrēķinājuši optimālo attālumu starp ratu riteņiem un būvēja atbilstoša platuma ceļus. Mūsdienās tiem daudzviet atbilst dzelzceļa sliežu platums, jo 19. gadsimtā pirmās tvaika lokomotīves testēja uz trasēm, ko bija būvējuši romieši.
Romiešu būvētie viadukti bija paraugs, pēc kā būvēja tiltus, pirms 18. gs. otrajā pusē sāka izgatavot pietiekoši izturīgu tēraudu jaunu tiltu konstrukciju būvniecībai.
Attēlā: Vecais ķieģeļu tilts Kuldīgā pār Ventas upi
Arī romiešu sasniegumi ēku būvniecībā ietekmējuši vēlāko arhitektūru.
Viduslaiku arhitekti iepazina romiešu arhitekta Vitrūvija traktātu un praksē atdarināja Romas ēku konstrukciju elementus, piemēram, arkas konstrukciju.
Arī Renesanses un Jauno laiku arhitekti mācījās no Senās Romas, piemēram, kā būvēt kupolus.
Mūsdienās romiešu arhitektūras ietekme redzama tādās ēkās kā Nacionālā galerija Londonā, Luvra Parīzē, Kapitolijs Vašingtonā u.c.
Attēlā: Svētā Pētera katedrāles (būvēta 16. gs.) kupols Romā – redzama līdzība ar Panteona kupolu
Pēc Romas impērijas sabrukuma tās teritorija piedzīvoja daudzus postījumus. Akmeņus un marmoru no romiešu celtajām ēkām lauza un izmantoja citu celtņu būvēšanai. Taču, par spīti tam, daudzas celtnes ir izdzīvojušas līdz mūsdienām, piemēram, ir saglabājušies aptuveni 70 amfiteātru Itālijā, Francijā, Turcijā un citur.
Dažas celtnes tika restaurētas, piemēram, Diokletiāna termas Romā, kur pašreiz darbojas baznīca Santa Maria degli Angeli e dei Martiri (pārbūves projekta autors bija slavenais itāliešu mākslinieks Mikelandželo).
Ir celtnes, ko dažādiem mērķiem izmanto arī tagad: Panteons Romā, amfiteātris Arlā, Nimas tilts Dienvidfrancijā.
Attēlā: Romiešu būvētais amfiteātris Arlā
Pateicoties tam, ka romieši kopēja daudz grieķu skulptūru, daļa no tām ir saglabājusies līdz mūsdienām.
Vēlākajos gadsimtos itāļu mākslinieki un citu zemju slaveni tēlnieki no tām mācījās, kā savos darbos parādīt cilvēka proporcijas un radīt reālistisku attēlojumu.
Daudzi gleznotāji, tēlnieki darbos izmantoja antīko leģendu sižetus. Arī mūsdienās mākslinieki dažkārt atgriežas pie antīkās vēstures tēmām.
Senās Romas vēstures sižeti, personāži un mīti iecienīti arī kinematogrāfijā, par to liecina ne mazums filmu un seriālu, piemēram, filmas "Gladiators", "Jūlijs Cēzars", "Spartaks" u.c.
Attēlā: Antīkā laikmeta skulptūru stilizācija postmodernisma laikmeta mākslā
Mākslas un zinātnes atbalstītāju apzīmējums – mecenāts, atbalstīšana – mecenātisms nākuši no Senās Romas.
Imperatora Oktaviāna Augusta draugs un padomdevējs Mecenāts, kurš dzīvoja 1. gs. p.m.ē., atbalstīja talantīgus māksliniekus. Viņa vārds kļuvis par jēdzienu, kas raksturo šādu personu un darbību.
Latīņu literatūras un vēstures darbi ir saglabājušies, pateicoties mūkiem, kuri tos vāca un pārrakstīja, jo vairāk – musulmaņu zinātniekiem, kuri veidoja lielas bibliotēkas ar antīkajiem sacerējumiem.
Antīkās literatūras tēmas vēlākajos gadsimtos tika izmantotas daudzu autoru darbos, piemēram, Viljama Šekspīra lugās. Romiešu autoru traģēdijas un komēdijas arī mūsdienās iestudē teātrī.
Attēlā: Viljama Šekspīra lugas "Jūlijs Cēzars" modernizēts iestudējums Ģertrūdes ielas teātrī Latvijā
Romieši ne tikai iekaroja milzīgas teritorijas, bet arī mācēja tās pārvaldīt. Tādu pašu impērijas varenību vēlākajos gadsimtos mēģināja sasniegt citi valdnieki.
Mūsdienu partiju priekšvēlēšanu cīņām pamatus likuši senie romieši.
Romiešu radītie likumi pārdzīvoja impērijas sabrukumu, jo tie bija pierakstīti. Atsevišķās valstīs, pēc Romas sabrukuma, pēc tiem vadījās sabiedrība un atsevišķi to principi ir saglabāti mūsdienu jurisprudencē.