Sinonīmi – vārdi ar tuvu vai pilnīgi vienādu nozīmi.
Piemērs:
snaudulīgs miegains
skumjš bēdīgs, skumīgs
Sinonīmu vārdnīcā vārdi tiek kārtoti sinonīmu rindās, rindas sākumā par pamatvārdu izvēloties sinonīmu ar vispārīgāko nozīmi. Sinonīmu rindas pamatvārdam jābūt vispārlietojamam vārdam, tas ir, bez emocionālas vai stilistiskas nokrāsas.
Piemērs:
skarbs – ass, nelaipns, dzedrs
Sinonīmus, kuru nozīmes pilnīgi sakrīt, sauc par absolūtiem sinonīmiem.
Piemērs:
starptautisks – internacionāls
tālrunis – telefons
mest – sviest
Absolūto sinonīmu nav daudz. Daļa no tiem veido vārdu pāri, kurā viens vārds ir latviskas cilmes un otrs – aizgūts vārds.
Sinonīmi izceļ vissmalkākās nozīmes nianses, bagātina izteiksmi.
 
Antonīmi – vārdi ar pretēju nozīmi.
Piemērs:
miegs – nomods
mīlēt – nīst
Antonīmi mēdz būt arī vienas saknes vārdi – pretējā nozīme tiek veidota ar priedēkli ne-.
Piemērs:
laime – nelaime,
būt nebūt
Antonīmi izceļ pretstatus.
 
Homonīmi – vārdi ar vienādu skanējumu un rakstību, bet dažādām nozīmēm.
Piemērs:
Ķeģis – koka spieķis.
Ķeģis – neliels tumši sarkanbrūns žubīšu dzimtas dziedātājputns.
 
Laiks – matērija.
Laiks
– atmosfēras stāvoklis  
Vārdnīcās homonīmi tiek īpaši norādīti, marķējot tos ar cipariem vai burtiem augšā aiz vārda.
 
hom_diegt_1.png
hom_diegt_2.png
 
Homonīmus no daudznozīmīgiem vārdiem var atšķirt pēc to nozīmju niansēm: daudznozīmīgiem vārdiem nozīmes, lai cik atšķirīgas būtu, tomēr ir savstarpēji saistītas, radušās cita no citas, bet homonīmu nozīmes savā starpā nav saistītas ne ar ko. Vienādais vārdu skanējums radies nejauši, homonīmi radušies:
  1. nejauši sakrītot latviskas cilmes un aizguvuma skanējumam;
  2. nejauši sakrītot divu dažādu aizguvumu skanējumam.
 
Homoformas – dažādu vārdu atsevišķu formu sakritība.
Piemērs:
Vilku – lietvārda vilks vienskaitļa akuzatīva forma.
Vilku – darbības vārda vilkt vienkāršās pagātnes 1. personas forma.