Gan latviešu, gan krievu valodniecībā par visplašāk lietoto ir kļuvusi stilu klasifikācija atkarībā no stilu sabiedriskajām funkcijām.
Svarīgi!
Saskaņā ar šo klasifikāciju aplūko šādus valodas stilus:
- zinātniskās valodas stils;
- lietišķo rakstu valodas stils;
- publicistikas valodas stils;
- sarunvalodas stils;
- daiļliteratūras valodas stils.
Svarīgi!
Lietišķo rakstu valodas stils ir oficiālo dokumentu stils valsts un pašvaldības iestādēs, sabiedriskajās, nevalstiskajās organizācijās, saimnieciskajos, kā arī fizisko personu oficiālajos darījumos (CV, iesniegums, pieteikums, paskaidrojums, līgums, darījumu vēstule, lēmums, pilnvara, ielūgums, sludinājums u.c.
Lietišķo rakstu valodas stila raksturīgākās pazīmes:
- emocionāli neitrāli izteiksmes līdzekļi, piemēram, vārdi bez stilistiskas vai emocionāla nokrāsas; dokumentalitāte;
- lietišķums;
- izteiksmes līdzekļu ekonomija, t.i., izteikti lakonisks izteiksmes veids;
- izteiksmes līdzekļu standartizācija, piemēram, standartizētas vārdkopas: darba kārtība, sastādīt aktu, iepriekš minētais;
- bagātīgs terminu lietojums;
- daudz īpašvārdu;
- daudz faktu, skaitļu;
- vienkārši teikumi, salikti saikļa teikumi;
- iespraudumi: vārdi un konstrukcijas.
Piemērs:
Lietišķā valodas rakstu stila paraugs. Ielūgums.
Svarīgi!
Zinātniskās valodas stilu parasti lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā (rakstīti teksti, referāti, zinātniska satura ziņojumi, sarunas par zinātnisku tematu, zinātniskas diskusijas, bakalaura darbi, maģistra darbi, tēzes, monogrāfijas, zinātniski raksti u.c.).
Zinātniskās valodas stila raksturīgākās pazīmes:
- iepriekš pārdomāta informācija;
- teksta loģiska struktūra;
- valodas un rakstības normu stingra ievērošana;
- monologa raksturs;
- emocionāli neitrāli valodas izteiksmes līdzekļi, to skaitā neitrāla leksika;
- specializētas terminoloģijas bagātīgs lietojums;
- daudz internacionālismu;
- precizitāte, skaidrība, loģika;
- fakti, analīze, secinājumi, formulējumi, definīcijas;
- apjomā plaši salikti teikumi, īpaši salikti pakārtoti teikumi;
- iespraudumi – vārdi un konstrukcijas.
Piemērs:
Zinātniskā valodas stila paraugs. Jēdziena skaidrojums enciklopēdijā.
Svarīgi!
Publicistikas valodas stilu lieto laikrakstos, žurnālos, elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, publicistiska rakstura grāmatās, radio un televīzijas pārraidēs, dažādās runās, piemēram, preses apskats, intervija, reportāža u. c.
Publicistikas mērķi un uzdevumi nosaka valodas stilu, tāpēc publicistikas valodas stils izmanto gan zinātniskās valodas stila elementus, gan lietišķās valodas stila elementus. Publicistikas valodā nereti lieto arī daudz sarunvalodas stila elementus. Publicistikas valodas stils nav iedomājams arī bez daiļliteratūras valodas stila elementiem. Tādējādi var secināt, ka publicistikas valodas stils ir visu funkcionālo stilu savdabīgs apvienotājs.
Publicistikas valodas stila raksturīgākās pazīmes:
- aktualitāte;
- mērķtiecība;
- konkrētība;
- fakti, skaitļi, dati, citāti;
- sava terminoloģija;
- citu nozaru terminoloģija;
- svešvārdi, internacionālismi;
- daudz īpašvārdu (dažādi nosaukumi, personu vārdi);
- saīsinājumi (abreviatūras, piemēram, PTO, ES, NVS);
- frazeoloģismi;
- dažādas teikumu konstrukcijas;
- emocionāli ekspresīva leksika;
- tēlainās izteiksmes līdzekļi (metaforas, salīdzinājumi, alegorijas u.c.).
Piemērs:
Publicistiskā valodas stila paraugs. Raksts ziņu portālā TVNET.
Svarīgi!
Sarunvalodas stilu lieto ikdienas sazināšanās vajadzībām, arī neoficiālās vēstulēs, dienasgrāmatās, daiļliteratūrā un publicistikā. Tas dalās literārajā sarunvalodā un vienkāršrunā (viens no neitrālās valodas paveidiem).
Sarunvalodas stila galvenās pazīmes:
- visbiežāk tas ir dialogs;
- mazāk oficiāli izteiksmes līdzekļi, brīvas teikumu konstrukcijas;
- izmanto salīdzinājumus, tropus, stilistiskās figūras;
- leksika – visiem zināmi vārdi, slengs, pamazināmie vārdi ar dažādu emocionālo nokrāsu;
- vienkāršas teikumu konstrukcijas, dažādi teikumi pēc runātāja attieksmes, raksturīgi aprāvumi, izlaidumi, ko kompensē ar žestiem, mīmiku, balss intonāciju;
- raksturīgi izsaukumi, uzruna, iespraudumi, atkārtojumi;
- vienkāršrunā sastopami vārdi – parazīti (aber, bet, galu galā, nu, saprotiet, redziet, vot, zini);
- vienkāršrunā ir nevērīga attieksme pret teikuma konstrukcijām.
Piemērs:
Sarunvalodas stila paraugi. Anekdotes.
Skolotāja:
- Tagad es jums pierādīšu Pitagora teorēmu.
Pēterītis (no pēdējā sola):
- Necentieties, skolotāj, mēs Jums tāpat noticēsim.
* * *
Divi studenti pirms eksāmena sēž gaitenī un gaida eksāmenu.
- Ko lasi?
- Kvantu fiziku.
- Kāpēc grāmata ar kājām gaisā?
- A starpības nekādas...
Skolotāja:
- Tagad es jums pierādīšu Pitagora teorēmu.
Pēterītis (no pēdējā sola):
- Necentieties, skolotāj, mēs Jums tāpat noticēsim.
* * *
Divi studenti pirms eksāmena sēž gaitenī un gaida eksāmenu.
- Ko lasi?
- Kvantu fiziku.
- Kāpēc grāmata ar kājām gaisā?
- A starpības nekādas...
Svarīgi!
Daiļliteratūras valodas stilu izmanto mākslinieciskiem nolūkiem, lai ar valodas palīdzību attēlotu dzīvi, raksturotu vissīkākās cilvēka domu un jūtu nianses.Raksturo autora dzīves uztveri un rakstura īpatnības, kas cieši savīts ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklējumiem.
Daiļliteratūras valodas stila raksturīgākās pazīmes:
- cenšas runāt tēlos, bet ne jēdzienos;
- valoda - bagāta, izteiksmīga, skaista, emocionāla;
- izmanto sarunvalodas stilu un dažādus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus;
- tipizācijas nolūkos izmanto vienkāršrunu, frazeoloģismus;
- izmanto izsauksmes vārdus, partikulas, kas rada stilistisku nokrāsu;
- izmanto dažādus vārddarināšanas modeļus, senas izlokšņu formas, dialektismus;
- visdažādākās teikumu konstrukcijas;
- retoriskie jautājumi, uzrunas, atkārtojuma figūras, netiešā runa u.c.
Piemērs:
Daiļliteratūras valodas stila paraugs. Fragments no Antuāns de Sent-Ekziperī grāmatas "Mazais Princis".
Tā es dzīvoju viens pats, un līdz katastrofai Sahāras tuksnesī pirms sešiem gadiem man patiešām nebija neviena, ar ko parunāties. Manas lidmašīnas motorā kaut kas bija salūzis. Un, tā kā man nebija līdzi ne mehāniķa, ne pasažieru, nolēmu mēģināt viens pats veikt sarežģīto labošanu. Man tas nozīmēja dzīvot vai mirt. Dzeramā ūdens man pietika tikko astoņām dienām.
Pirmajā vakarā iemigu uz smiltīm tūkstošiem jūdžu tālu no jebkuras apdzīvotas vietas. Es biju vēl vientuļāks par kuģa avārijā cietušu cilvēku uz plosta okeāna vidū. Tad nu jūs varat iedomāties manu pārsteigumu, kad rītausmā mani atmodināja kāda sīka, bērnišķīga balss. Tā teica:
- Lūdzu... uzzīmē man jēriņu! - Hm!
- Uzzīmē man jēriņu...
Pielēcu kājās, kā zibens ķerts. Krietni izberzēju acis. Pavēros visapkārt un ieraudzīju pavisam neparastu mazu puisēnu, kas mani nopietni aplūkoja.
Tā es dzīvoju viens pats, un līdz katastrofai Sahāras tuksnesī pirms sešiem gadiem man patiešām nebija neviena, ar ko parunāties. Manas lidmašīnas motorā kaut kas bija salūzis. Un, tā kā man nebija līdzi ne mehāniķa, ne pasažieru, nolēmu mēģināt viens pats veikt sarežģīto labošanu. Man tas nozīmēja dzīvot vai mirt. Dzeramā ūdens man pietika tikko astoņām dienām.
Pirmajā vakarā iemigu uz smiltīm tūkstošiem jūdžu tālu no jebkuras apdzīvotas vietas. Es biju vēl vientuļāks par kuģa avārijā cietušu cilvēku uz plosta okeāna vidū. Tad nu jūs varat iedomāties manu pārsteigumu, kad rītausmā mani atmodināja kāda sīka, bērnišķīga balss. Tā teica:
- Lūdzu... uzzīmē man jēriņu! - Hm!
- Uzzīmē man jēriņu...
Pielēcu kājās, kā zibens ķerts. Krietni izberzēju acis. Pavēros visapkārt un ieraudzīju pavisam neparastu mazu puisēnu, kas mani nopietni aplūkoja.
Lūk, viņa labākais portrets, kādu man vēlāk izdevās uzzīmēt. Mans zīmējums, protams, nav tik valdzinošs kā pats oriģināls. Tā nav mana vaina. Drosmi uzsākt gleznotāja karjeru man laupīja pieaugušie, kad biju sešus gadus vecs, un, izņemot boa čūskas no ārpuses un iekšpuses, neko citu neesmu iemācījies zīmēt.
Un tā es raudzījos uz šo parādību izbrīnā plati ieplestām acīm. Neaizmirstiet, ka atrados tūkstošiem jūdžu tālu no jebkuras apdzīvotas vietas. Taču šis mazais puisēns nelikās nedz nomaldījies, nedz noguris līdz nāvei, neizskatījās arī, ka viņš mirtu nost no bada, slāpēm vai bailēm. Nekas neliecināja, ka viņš būtu neapdzīvota tuksneša vidū nomaldījies bērns. Kad beidzot atguvu spēju runāt, es viņam jautāju:
- Bet... ko tad tu še dari?
Un viņš atkal man mierīgi palūdza, it kā runa būtu par kaut ko sevišķi svarīgu:
- Lūdzu... uzzīmē man jēriņu...
Un tā es raudzījos uz šo parādību izbrīnā plati ieplestām acīm. Neaizmirstiet, ka atrados tūkstošiem jūdžu tālu no jebkuras apdzīvotas vietas. Taču šis mazais puisēns nelikās nedz nomaldījies, nedz noguris līdz nāvei, neizskatījās arī, ka viņš mirtu nost no bada, slāpēm vai bailēm. Nekas neliecināja, ka viņš būtu neapdzīvota tuksneša vidū nomaldījies bērns. Kad beidzot atguvu spēju runāt, es viņam jautāju:
- Bet... ko tad tu še dari?
Un viņš atkal man mierīgi palūdza, it kā runa būtu par kaut ko sevišķi svarīgu:
- Lūdzu... uzzīmē man jēriņu...